Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs atrodas ēkā, kurā savas dzīves pēdējos divus gadus pavadīja Ādolfs Alunāns. 1966. gada 12. janvārī Jelgavas pilsētas izpildvara pieņēma lēmumu izveidot sabiedrisko Ādolfa Alunāna māju-muzeju. Muzejs atklāts 1968. gada 11. jūnijā, bet 1978. gadā sabiedrisko muzeju pārveidoja par Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāli.

Ā. Alunāna memoriālais muzejs atrodas Jelgavā, Filozofu ielā 3. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis.

Muzeja mērķis ir Ā. Alunāna piemiņas iemūžināšana, ar viņa vārdu saistot teātra pirmsākumus, teātra spēlēšanas tradīcijas, to turpinājumu Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā pašlaik un nākotnē ‒ muzejs saglabā, pēta un dažādos veidos sabiedrībai nodod vērtības, kas atspoguļo Ā. Alunāna dzīvi un radošo darbību Jelgavā. Līdzās Ā. Alunāna piemiņas uzturēšanai, viņa radošā mantojuma popularizēšanai Ā. Alunāna memoriālais muzejs ir arī Jelgavas un novada (arī Zemgales reģiona) teātru un drāmas apvienību darbības izpētes un kultūrvēsturisko liecību uzkrāšanas centrs, teātra tradīciju popularizētājs.

2000. gadā Ā. Alunāna memoriālais muzejs ieguva akreditēta muzeja statusu, kas regulāri ik pa pieciem gadiem ir atjaunināts (pašlaik muzejs ir akreditēts līdz 2030. gada 29. jūnijam).

Ā. Alunāna memoriālā muzeja uzdevums ir nepārtraukti papildināt artefaktu krājumu, rūpēties par tā drošību un saglabātību, turpināt tā izpēti un uzturēt sabiedrības interesi par Ā. Alunānu un visas Alunānu dzimtas kultūrvēsturisko nozīmi Jelgavas pilsētas kontekstā, kā arī dokumentēt un pētīt teātra tradīcijas pilsētā un novadā gan vēsturiskā, gan mūsdienu kontekstā. Ā. Alunāna memoriālajā muzejā iekārtota pastāvīgā ekspozīcija, tiek veidotas tematiskās izstādes un atceres pasākumi. Muzejs sadarbībā ar Ā. Alunāna Jelgavas teātri piedāvā daudzveidīgas izglītojošās programmas un kultūras pasākumus. Viens no tiem ir atceres pasākums pie Ā. Alunāna kapa katru gadu (kopš 1968. gada) 11. oktobrī.

Ā. Alunāna memoriālais muzejs ir Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs filiāle (struktūrvienība). Filiāles darbības likumiskais pamats ir Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktora apstiprināts nolikums. Filiāles vadītājs ir muzeja Krājuma komisijas un Zinātniskās padomes loceklis. Muzeja darba pētniecības, krājuma un komunikācijas politika tiek īstenota patstāvīgi, iekļaujoties Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja kopīgajos mērķos. Muzeja krājuma darba noteikumi un procedūras ir vienotas, bet krājuma uzskaite ir nošķirta. Filiāles vadītājs sagatavo un iesniedz Zinātniskajā padomē un muzeja direktoram apstiprināšanai muzeja stratēģiju un rīcības plānu kārtējam akreditācijas periodam.

Ā. Alunāna memoriālo muzeju vada vadītājs, kura padotībā ir viens muzeja speciālists (pētnieks) un atbalsta personāls – apkopēja un ekspozīciju un izstāžu zāļu uzraugs. 

20. gs. 60. gadu sākumā visā Latvijā jūtami aktivizējās dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrību darbība. Jelgavas biedrība, sekojot līdzīgu biedrību piemēram, par vienu no prioritārajiem uzdevumiem izvirzīja Ā. Alunāna piemiņas saglabāšanu un viņam veltīta memoriālā muzeja izveidošanu. Šīs idejas īstenošanai veidojās labvēlīga situācija ‒ tuvojās latviešu teātra 100 gadu jubileja un arī Ā. Alunāna 120. dzimšanas diena.

Šajā laikā Jelgavas dramatisko apvienību, kurai jau 1959. gadā tika piešķirts Ā. Alunāna vārds, sāka vadīt Lūcija Ņefedova. Tieši L. Ņefedova, kurai Ā. Alunānu lugu iestudēšanas laikā izdevās atrast kontaktus ar Ā. Alunāna meitām Valdu, Emīliju un Valesku, bet jo īpaši ar mazdēlu Ādolfu Švānbergu, noskaidroja četras vietas, kurās savulaik Alunānu ģimene īrējusi dzīvokli. Diemžēl Ā. Alunāna vectēva (mātes tēva) Jelgavas pulksteņmeistara Jūliusa Felckes (Julius Felcke) ēka, kurā savas bērnības un skolas gadus pavadīja Ā. Alunāns, Otrā pasaules kara beigās tika sagrauta. Ā. Švānbergs ieteica muzeja izveidei Ā. Alunāna ģimenes pēdējo dzīvesvietu Jelgavā – Jelgavas 2. kredītbankas direktora Žaņa Bergmaņa ārpilsētas villu (tagadējā Filozofu iela 3). Tajā Alunānu ģimene īrēja ēkas augšējo stāvu. Ā. Alunāns šajā ēkā nodzīvoja savas dzīves pēdējos divus gadus, līdz 1912. gadā devās mūžībā. Ģimene turpināja miteklī dzīvot līdz pat 1926. gadam, kad pārcēlās uz Mežaparku Rīgā. Alunāna meitas Valda, Valeska un Emīlija, pārceļoties uz Rīgu, bija saglabājušas daudzas lietas, kas kādreiz bija atradušās Alunānu īres dzīvoklī Jelgavā ‒ mēbeles, traukus, grāmatas, fotogrāfijas. Šiem artefaktiem bija iespēja nonākt atpakaļ Jelgavā.

1966. gada janvārī Jelgavas izpildvara pieņēma lēmumu par Ā. Alunāna memoriālās mājas-muzeja dibināšanu, vienlaikus telpas L. Paegles ielā 3 (tagad Filozofu iela) nodeva Latvijas kultūras pieminekļu un dabas aizsardzības biedrības Jelgavas nodaļai, lai ēkas 2. stāva trijās telpās iekārtotu muzeju. Par muzeja sabiedrisko direktori apstiprināja Valiju Ritu Zaķi (Brinkus). Sabiedriskā muzeja padomē apstiprināja 10 cilvēkus, to vidū arī L. Ņefedovu, Jelgavas vēstures muzeja direktori Skaidrīti Siliņu un pedagoģiskā darba veterānu kluba vadītāju Veru Putnu. 

1967. gada vasarā Ā. Alunāna Tautas teātris vietējā laikrakstā publicēja aicinājumus atsaukties cilvēkus, kuriem varētu būt saglabājušās liecības par Ā. Alunānu, viņa dzimtu, teātri Jelgavā un citām ar teātri saistītām lietām. Memoriālā muzeja telpas tika iecerēts iekārtot tieši tādas kā Ā. Alunāna dzīves laikā. Nepieciešamos līdzekļus (telpu remontam, rekonstrukcijai, noformējumam utt.) Ā. Alunāna Jelgavas tautas teātris bija nolēmis iegūt no lugas “Draudzes bazārs”. Muzejs tika atklāts 1968. gada 11. jūnijā.

Muzeju uzturēt uzņēmās Tautas teātris, kas sākumā darbojās ļoti rosīgi ‒ organizēja pasākumus un nodrošināja muzeja telpās dežūras, taču, tā kā tas bija sabiedrisks pienākums, darbs ar laiku apsīka. Ēkas 1. stāvā joprojām dzīvoja bijušie skolotāji, kuri bija arī pedagoģiskā darba veterānu kluba biedri, īpaši rosīgi darbojās šī kluba vadītāja V. Putna, tomēr pēc V. Putnas slimības muzejs atkal palika novārtā.

Jau pirmajos darbības gados muzeja padome savās atskaitēs vairākkārt norādīja, ka darbība uz sabiedriskiem pamatiem nenotiek, kā iecerēts, arī ar ēkas augšējo stāvu nav pietiekami, lai izvērstu plašāku darbību. Tikai pēc desmit gadiem, tuvojoties Ā. Alunāna 130. dzimšanas dienai (1978), Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore S. Siliņa pārliecina izpildvaru pārveidot to par Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja filiāli un nodot tā rīcībā visu ēku, solot uzņemties arī profesionālas rūpes par muzeja darbību, tostarp nodrošinot ar pilnas slodzes vadītāju. 1977. gada janvārī šāds lēmums pieņemts, tomēr neizdevās atrast muzejam piemērotu vadītāju, arī Kultūras ministrija vilcinājās ar štata vietas piešķiršanu. Vairāk nekā pēc gada neveiksmīgiem meklējumiem tika uzrunāta Maija Matisa, kura Ā. Alunāna memoriālo muzeju vadīja līdz 2017. gadam.

Muzeja filiāles atklāšana notika 1983. gadā. Jelgavas muzejs ēku saņēma gandrīz avārijas stāvoklī, tādēļ tika sākti remonta un (to laiku izpratnē) restaurācijas darbi, tie turpinājās 10 gadus, bet vienlaicīgi notika arī dažādi sarīkojumi un citi pasākumi. 1988. gada 19. novembrī memoriālais muzejs no jauna tika atvērts apmeklētājiem. 

Atjaunojot Latvijas valstisko neatkarību, ēka un zeme tika atdota bijušā īpašnieka mantiniekiem, un pilsētas pašvaldībai nācās risināt jautājumu par muzeja turpmāko likteni. 1998. gadā ēku un zemi pašvaldība no īpašniekiem atpirka un nodeva Ā. Alunāna memoriālā muzeja vajadzībām.

1988. gadā iekārtotā pastāvīgā ekspozīcija par Ādolfu Alunānu ēkas 2. stāvā gandrīz nemainītā veidā saglabāta arī mūsdienās. Apmeklētājiem ir apskatāma pilnībā iekārtota Ā. Alunāna darbistaba un ģimenes ēdamistaba, viesistaba, guļamistaba un abu meitu istaba.

2010. gadā tika realizēts projekts “Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja pakalpojumu dažādošana un koka ēkas restaurācija”. Ēka tika pilnībā atbrīvota, līdz, projektam noslēdzoties, 2011. gadā tā ieguva pilnīgi jaunu ārējo veidolu, bet pamatekspozīcijas bagātinātas ar vairākiem digitālajiem risinājumiem, savukārt ēkas 1. stāvs iekārtots kā izstāžu zāle ar nelielu skatuvīti. Tajā norisinās gan muzejpedagoģiskā programma “Uz bīnes jāprot grozīties”, gan sadarbībā ar teātri Ā. Alunāna lugu fragmentu iestudējumi, gan citas aktivitātes. 

Muzeja krājuma aizsākums nāk no Ā. Alunāna dzimtas ‒ viņam piederējušos priekšmetus dāvināja meitas un mazdēls. Muzeja krājumā nonāca gandrīz 1000 artefaktu, kas joprojām ir krājuma vērtīgākā daļa. Īpaša vērtība ir Ā. Alunāna mātes dienasgrāmata, kura ir toreizējās Jelgavas sabiedrības laikmeta raksturojums. Pirmajos sabiedriskā muzeja darbības gados krājums tika komplektēts stihiski, iekļaujot kaut ko par visiem Latvijas teātriem. Nekritiski muzeja krājumā tika iekļautas lietas, kam nebija muzejiskas nozīmes. Līdz ar filiāles izveidošanu mainījās arī krājuma politika ‒ konkretizēta teritorija, formulēta krājuma stratēģija, lielāku nozīmi pievēršot priekšmeta atbilstībai muzeja profilam un arī kvalitātei. Liela nozīme bija arī tam, ka muzeja pētniecības areāls tika būtiski paplašināts, iekļaujot tajā visu Alunānu dzimtu (grāmatizdevēju tēva brāli Indriķi Alunānu, otru tēvabrāli jaunlatvieti Juri Alunānu, brāli Nikolaju, māsu Luīzi Skujenieci un citus Alunānu dzimtas pārstāvjus).

Krājums aptver laika posmu no 19. gs. vidus līdz mūsu dienām. Tā kā jaunu materiālu par Ā. Alunānu un dzimtu atrast vairs neizdodas bieži, krājums pamatā tiek papildināts ar teātra spēlēšanas tradīcijām saistītu tematiku, īpaši dokumentējot Jelgavas valstspilsētā darbojošos teātru dzīvi. Īpaši nozīmīgas ir ilggadējās Jelgavas teātra režisores Lūcijas Ņefedovas dāvinātās liecības, kā arī Jelgavas (profesionālā) teātra (1919‒1953) mākslinieku Arvīda un Margas Spertālu ģimenes dāvinājums.

Muzeja krājuma nozīmīgākā daļa eksponēta memoriālajās istabās, tajās aplūkojami 1360 artefakti (2026). Muzeja krājuma vienību kopskaits 31.12.2025. bija 7249, no kurām 5966 ir pamatkrājuma vienības.

Sabiedriskā muzeja direktore V. R. Zaķe (Brinkus, 1968–1970), V. Putna (1971‒1977), no 1977. gada līdz 1978. gadam muzejs bija bez pastāvīga vadītāja, vadītāji M. Matisa (1978‒2017), Miks Vilnis (2017‒2023), Elīna Skutele (no 2023. gada)