Cekuldūkuris ir vidēji liels ūdensputns ar slaidu ķermeni un garu kaklu. Ligzdo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Ķīnas austrumiem, Āfrikas austrumu un dienvidu daļā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Gājputns, bet Latvijā sastopams visu gadu. Ligzdo lielākos ezeros un zivju dīķos, bet ārpus ligzdošanas sezonas var būt sastopams arī jūrā. Pārtiek galvenokārt no zivīm.

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Colymbus cristatus, taču mūsdienās cekuldūkura zinātniskais nosaukums ir Podiceps cristatus. Ģints nosaukums veidots no latīņu valodas vārdiem podex ‘dibens’ un pes ‘kājas’, kas norāda uz putna kāju atrašanos tālu ķermeņa aizmugurē. Savukārt sugas apzīmējums cristatus latīņu valodā nozīmē ‘cekulains’.

Sugai izdalītas trīs pasugas: Podiceps cristatus cristatus (sastopams Eirāzijā), Podiceps cristatus infuscatus (Āfrikas austrumu un dienvidu daļā), Podiceps cristatus australis (Austrālijā un Jaunzēlandē). Latvijā sastopama pasuga P. c. cristatus.

Ķermeņa garums ir 46–51 cm, svars – 596–1490 g. Vidēja lieluma ūdensputns, nedaudz mazāks par meža pīli. Abi dzimumu putni ir līdzīgi. Garš, zems ķermenis un garš, slaids kakls. Vasaras tērpā divdaļīgs melnu spalvu cekuls un pagarinātu rūsganu spalvu apkakle. Ziemas tērpā cekuls neizteikts, nav pagarināto spalvu apkakles. Kakla priekšpuse un galvas sāni balti.

Riestojot izdod spēcīgu, atkārtotu saucienu “kerr-err”, arī citas asas, nazālas skaņas.

Cekuldūkuris ir gājputns, bet daļa pārziemo Latvijā.

Ligzdo lielākos ezeros un zivju dīķos, bet ārpus ligzdošanas sezonas var būt sastopams arī jūrā.

Pārtiek galvenokārt no zivīm, bet ēd arī ūdenskukaiņus un citus ūdens bezmugurkaulniekus (vēžveidīgos un gliemjus), abiniekus.

Starp virsūdens augu (visbiežāk – niedru vai vilkvālīšu) stublājiem vai applūdušos krūmos būvē peldošu ligzdu. Tā ir krāvums no ūdensaugiem un ūdensmalas augiem. Ligzdu būvē abi pāra putni.

Olas baltas, bet ar laiku kļūst brūnganas. Dējumā 2–8 olas. Olu izmērs vidēji ir 54,8x36,7 mm. Perē abi pāra putni, perēšanas ilgums ir 25–29 dienas. Gadā var būt divi perējumi, bet Latvijā atzīmēts tikai viens.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos aprūpē abi pieaugušie putni. Lidspēju mazuļi iegūst 71–79 dienu vecumā.

Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas un sniedzas uz austrumiem līdz Ķīnas austrumu daļai. Eirāzijas populācijas ziemo Eiropas rietumu un dienvidu daļā un Āzijas dienvidos. Ligzdo arī Āfrikas austrumu un dienvidu daļā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Pasaules populācijas tendence ir nezināma.

Ligzdošanas izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz palielinājusies (galvenokārt dienvidu daļā). Populācijas lielums ir stabils.

Latvijā 20. gs. sākumā cekuldūkuris bija biežs ligzdotājs. 20. gs. 90. gadu sākumā vērtēts, ka Latvijā ligzdo 5000–8000 cekuldūkuru pāru un norādīts uz stabilu populāciju kopš 1970. gada. 2017. gadā ligzdojošā populācija vērtēta kā 3000–6200 pāru liela, norādot uz populācijas samazinājumu ilgtermiņā. Savukārt 2024. gadā populācijas vērtējums bija 1700–4700 pāru, īstermiņā populācija bijusi stabila, bet ilgtermiņā tā sarūk.

Cekuldūkuris ligzdošanas laikā sastopams visā Latvijā, bet izplatība īpaši koncentrējas valsts dienvidaustrumu daļā. Starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu reģistrētā izplatība būtiski samazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu saglabājusies stabila. Arī pēc tam – līdz 2020.–2024. gadam – izplatība bijusi stabila.

Ziemo galvenokārt jūrā. 20. gs. 90. gadu sākumā lēsts, ka Latvijā ziemo 50–100 cekuldūkuru, bet 2019.–2024. gadā ziemoja 259–2550 indivīdu. Īstermiņā ziemojošā populācija pieaug, bet ilgtermiņa tendence ir neskaidra.

Pasaulē un Eiropā suga nav apdraudēta, bet ligzdojošās populācijas lejupslīdes dēļ atzīta par gandrīz apdraudētu Latvijā.

Latvijā draudi sugai nav pētīti. Eiropas līmeņa novērtējumā atzīmēts, ka cekuldūkuri bieži iet bojā zvejnieku tīklos. Tā kā suga ir jutīga pret putnu gripu, to apdraud slimības uzliesmojumi nākotnē.

2023. gadā komiķis Džons Olivers (John Oliver), kas vada Amerikas Savienoto Valstu (ASV) televīzijas kanāla HBO raidījumu Last Week Tonight, izvērsa globālu kampaņu, aicinot Jaunzēlandes dabas aizsardzības organizācijas Forest & Bird balsojumā par gada putnu atbalstīt cekuldūkuri (maoru valodā – pūteketeke). Šajā reizē gada putns, atzīmējot Forest & Bird simtgadi, tika pasludināts arī par gadsimta putnu. Cekuldūkuris balsojumā uzvarēja, saņemot vairāk nekā 290 tūkstošus balsu, kas vairāk nekā simtkārt pārsniedza iepriekšējā gada uzvarētāja rezultātu.

Cekuldūkuris iekļauts Bernes konvencijas III pielikumā.