AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 1. oktobrī
Viesturs Ķerus

cekuldūkuris

(angļu Great Crested Grebe, vācu Haubentaucher, franču Grèbe huppé, krievu большая поганка)
cekuldūkuris Podiceps cristatus (Linnaeus, 1758) ir ģints Podiceps, dūkuru dzimtas (Podicipedidae), dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) suga

Saistītie šķirkļi

  • dūkurveidīgie putni Latvijā
  • putni Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Kopsavilkums

Cekuldūkuris ir vidēji liels ūdensputns ar slaidu ķermeni un garu kaklu. Ligzdo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Ķīnas austrumiem, Āfrikas austrumu un dienvidu daļā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Gājputns, bet Latvijā sastopams visu gadu. Ligzdo lielākos ezeros un zivju dīķos, bet ārpus ligzdošanas sezonas var būt sastopams arī jūrā. Pārtiek galvenokārt no zivīm.

Nosaukuma izcelsme un klasifikācija

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Colymbus cristatus, taču mūsdienās cekuldūkura zinātniskais nosaukums ir Podiceps cristatus. Ģints nosaukums veidots no latīņu valodas vārdiem podex ‘dibens’ un pes ‘kājas’, kas norāda uz putna kāju atrašanos tālu ķermeņa aizmugurē. Savukārt sugas apzīmējums cristatus latīņu valodā nozīmē ‘cekulains’.

Sugai izdalītas trīs pasugas: Podiceps cristatus cristatus (sastopams Eirāzijā), Podiceps cristatus infuscatus (Āfrikas austrumu un dienvidu daļā), Podiceps cristatus australis (Austrālijā un Jaunzēlandē). Latvijā sastopama pasuga P. c. cristatus.

Izskats un balss

Ķermeņa garums ir 46–51 cm, svars – 596–1490 g. Vidēja lieluma ūdensputns, nedaudz mazāks par meža pīli. Abi dzimumu putni ir līdzīgi. Garš, zems ķermenis un garš, slaids kakls. Vasaras tērpā divdaļīgs melnu spalvu cekuls un pagarinātu rūsganu spalvu apkakle. Ziemas tērpā cekuls neizteikts, nav pagarināto spalvu apkakles. Kakla priekšpuse un galvas sāni balti.

Riestojot izdod spēcīgu, atkārtotu saucienu “kerr-err”, arī citas asas, nazālas skaņas.

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Cekuldūkuris ir gājputns, bet daļa pārziemo Latvijā.

Ligzdo lielākos ezeros un zivju dīķos, bet ārpus ligzdošanas sezonas var būt sastopams arī jūrā.

Pārtiek galvenokārt no zivīm, bet ēd arī ūdenskukaiņus un citus ūdens bezmugurkaulniekus (vēžveidīgos un gliemjus), abiniekus.

Starp virsūdens augu (visbiežāk – niedru vai vilkvālīšu) stublājiem vai applūdušos krūmos būvē peldošu ligzdu. Tā ir krāvums no ūdensaugiem un ūdensmalas augiem. Ligzdu būvē abi pāra putni.

Olas baltas, bet ar laiku kļūst brūnganas. Dējumā 2–8 olas. Olu izmērs vidēji ir 54,8x36,7 mm. Perē abi pāra putni, perēšanas ilgums ir 25–29 dienas. Gadā var būt divi perējumi, bet Latvijā atzīmēts tikai viens.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos aprūpē abi pieaugušie putni. Lidspēju mazuļi iegūst 71–79 dienu vecumā.

Izplatība. Skaits. Apdraudējums

Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas un sniedzas uz austrumiem līdz Ķīnas austrumu daļai. Eirāzijas populācijas ziemo Eiropas rietumu un dienvidu daļā un Āzijas dienvidos. Ligzdo arī Āfrikas austrumu un dienvidu daļā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Pasaules populācijas tendence ir nezināma.

Ligzdošanas izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz palielinājusies (galvenokārt dienvidu daļā). Populācijas lielums ir stabils.

Latvijā 20. gs. sākumā cekuldūkuris bija biežs ligzdotājs. 20. gs. 90. gadu sākumā vērtēts, ka Latvijā ligzdo 5000–8000 cekuldūkuru pāru un norādīts uz stabilu populāciju kopš 1970. gada. 2017. gadā ligzdojošā populācija vērtēta kā 3000–6200 pāru liela, norādot uz populācijas samazinājumu ilgtermiņā. Savukārt 2024. gadā populācijas vērtējums bija 1700–4700 pāru, īstermiņā populācija bijusi stabila, bet ilgtermiņā tā sarūk.

Cekuldūkuris ligzdošanas laikā sastopams visā Latvijā, bet izplatība īpaši koncentrējas valsts dienvidaustrumu daļā. Starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu reģistrētā izplatība būtiski samazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu saglabājusies stabila. Arī pēc tam – līdz 2020.–2024. gadam – izplatība bijusi stabila.

Ziemo galvenokārt jūrā. 20. gs. 90. gadu sākumā lēsts, ka Latvijā ziemo 50–100 cekuldūkuru, bet 2019.–2024. gadā ziemoja 259–2550 indivīdu. Īstermiņā ziemojošā populācija pieaug, bet ilgtermiņa tendence ir neskaidra.

Pasaulē un Eiropā suga nav apdraudēta, bet ligzdojošās populācijas lejupslīdes dēļ atzīta par gandrīz apdraudētu Latvijā.

Latvijā draudi sugai nav pētīti. Eiropas līmeņa novērtējumā atzīmēts, ka cekuldūkuri bieži iet bojā zvejnieku tīklos. Tā kā suga ir jutīga pret putnu gripu, to apdraud slimības uzliesmojumi nākotnē.

Mijiedarbība ar cilvēku

2023. gadā komiķis Džons Olivers (John Oliver), kas vada Amerikas Savienoto Valstu (ASV) televīzijas kanāla HBO raidījumu Last Week Tonight, izvērsa globālu kampaņu, aicinot Jaunzēlandes dabas aizsardzības organizācijas Forest & Bird balsojumā par gada putnu atbalstīt cekuldūkuri (maoru valodā – pūteketeke). Šajā reizē gada putns, atzīmējot Forest & Bird simtgadi, tika pasludināts arī par gadsimta putnu. Cekuldūkuris balsojumā uzvarēja, saņemot vairāk nekā 290 tūkstošus balsu, kas vairāk nekā simtkārt pārsniedza iepriekšējā gada uzvarētāja rezultātu.

Aizsardzības statuss

Cekuldūkuris iekļauts Bernes konvencijas III pielikumā.

Saistītie šķirkļi

  • dūkurveidīgie putni Latvijā
  • putni Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BirdLife datu zona (BirdLife Data Zone)
  • Celmiņš, A., 2026, Latvijas putni 2000–2026
  • Eiropas ligzdojošo putnu atlanta kartes
  • IUCN apdraudēto sugu Sarkanais saraksts (The IUCN Red List of Threatened Species)
  • Pasaules putni (Birds of the World)
  • Pasaules putnu sistemātiskais saraksts (AviList: The Global Avian Checklist)

Ieteicamā literatūra

  • del Hoyo, J., Elliott, A., and Sargatal, J. (eds.), Handbook of the Birds of the World, vol. 1, Barcelona, Lynx Edicions, 1992.
  • Harrison, C.J.O. and Castell, P., Bird nests, eggs and nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East, London, HarperCollinsPublishers, 2002.
  • Keller, V. et al., European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change, Barcelona, European Bird Census Council & Lynx Edicions, 2020.
  • Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A. un Mārdega, I., Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017: putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ķerus, V. (red.), Latvijas Sarkanā grāmata, 6. sējums (Putni), Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Universitātes MDZF Bioloģijas institūts, 2025.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strazds, M. (red.), Latvijas ūdeņu putni, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 1999.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Svensons, L., Malernijs, K. un Seterstrems, D., Putnu noteicējs, Rīga, Jāņa sēta, 2024.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Transehe, N. un Sināts, R., Latvijas putni, Rīga, Mežu departamenta izdevums, 1936.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bиксне, Я. (ред.), Птицы Латвии: Территориальное размещение и численность, Рига, Зинатне, 1983.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Viesturs Ķerus "Cekuldūkuris". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/301469-cekuld%C5%ABkuris (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/301469-cekuld%C5%ABkuris

Šobrīd enciklopēdijā ir 5990 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana