AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 26. oktobrī
Rita Repšiene (Rita Repšienė)

Lietuvas dziesmu un deju svētki

(lietuviešu Lietuvos dainų ir šokių šventė)
kultūras ‒ dziesmu, deju un mūzikas – pasākums Lietuvā

Saistītie šķirkļi

  • Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Īsa vēsture
  • 3.
    Skolēnu dziesmu svētki
  • 4.
    Pasaules lietuviešu dziesmu svētki
  • 5.
    Finansējums
  • 6.
    Svarīgākie notikumi
  • 7.
    Nozīme sabiedrībā
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Īsa vēsture
  • 3.
    Skolēnu dziesmu svētki
  • 4.
    Pasaules lietuviešu dziesmu svētki
  • 5.
    Finansējums
  • 6.
    Svarīgākie notikumi
  • 7.
    Nozīme sabiedrībā
Kopsavilkums

Dziesmu un deju svētku tradīcija kļuvusi par lielāko un nozīmīgāko Lietuvas kultūras notikumu. Tā ir nacionālā tradīcija, kas turpinās jau vairāk nekā simts gadus un kurā tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu no visas pasaules izpilda tradicionālus un mūsdienu skaņdarbus.

Lietuvas dziesmu un deju svētki notiek reizi četros vai piecos gados. To nozīme ar katru gadu pieaug. Kultūrvēsturiskā aspektā tie veido nacionālo kultūru un ir tautiskās piederības izpausme; pilsoniskā un politiskā aspektā – valstiskuma, nacionālās identitātes stiprinātāji. Savukārt sociālā aspektā tie ir būtiski, jo pārstāv visus Lietuvas sabiedrības slāņus.

Īsa vēsture

Lietuvas dziesmu un deju svētku vēsturē izšķir trīs posmus: dziesmu svētki līdz Otrajam pasaules karam, dziesmu svētki padomju okupācijas laikā un dziesmu svētki pēc neatkarības atjaunošanas.

1914. gadā Marijampolē tika izveidota Suvalku guberņas tautasdziesmu svētku rīkošanas komiteja (Suvalkų gubernijos liaudies dainų šventės rengimo komitetas), plānojot, ka svētkos varēs piedalīties pieci kori. Pirmais pasaules karš pārtrauca svētku organizēšanu. 1923. gadā pēc diriģenta un kultūras darbinieka Antana Vaičūna (Anatanas Vaičiūnas) iniciatīvas tika sarīkoti pirmie Kauņas pilsētas triju koru dziesmu svētki.

Pirmie visas Lietuvas dziesmu svētki, tolaik dēvēti par Dziesmu dienu (Dainų diena), notika 1924. gada 23. un 25. augustā Kauņā, karaspēka parāžu vietā Žaļakalnē, ko vēlāk sāka dēvēt par Parāžu laukumu. Abās svētku dienās tika izpildītas 43 lietuviešu komponistu oriģinālkompozīcijas un tautasdziesmu apdares. Svētkos piedalījās 77 kori, kopumā aptuveni 3500 dziedātāju. Svētkus atklāja prezidents Aleksandrs Stulginskis (Aleksandras Stulginskis), aicinot nodziedāt Lietuvas himnu “Tautiska dziesma” (Tautiška giesmė); himnu pavadīja pūtēju orķestris.

Līdztekus lielo pilsētu un apriņķu centru koriem svētkos piedalījās arī baznīcu kori no visas Lietuvas. Svētkus diriģēja Jozs Naujalis (Juozas Naujalis), Stasis Šimkus (Stasys Šimkus) un Juļus Štarka (Julius Štarka), bet organizācijas komiteju vadīja Kauņas mērs Jons Vileišis (Jonas Vileišis).

Pēc četriem gadiem, 1928. gada 1. un 2. jūlijā, atzīmējot Lietuvas neatkarības desmitgadi, Kauņā, Žaļakalnes estrādē, tika sarīkoti otrie Lietuvas dziesmu svētki. Lai gan valdības piešķirtais nelielais finansējums ierobežoja organizācijas komitejas mākslinieciskās ieceres, svētkos piedalījās aptuveni 6000 dziedātāju no 51 baznīcas kora, 22 ģimnāziju un skolu koriem, 20 dziedāšanas biedrībām, 19 dažādām biedrībām un organizācijām, kā arī citiem koriem. Programmā bija iekļautas astoņas lietuviešu komponistu dziesmas un 13 lietuviešu tautasdziesmas. Diriģenti bija S. Šimkus, A. Vaičūns un Jozs Grodis (Juozas Gruodis).

1930. gada 20. jūnijā Kauņā, Žaļakalnes estrādē, notika trešie Lietuvas dziesmu svētki, kas bija veltīti Vītauta Dižā (Vytautas Didysis) nāves 500. gadadienai. Viņam par godu sacerētā J. Gruoža kantāte “Vītauta dziesma” (Vytauto giesmė) kļuva par svētku centrālo notikumu. Dziesmu svētku programma repertuāra ziņā maz atšķīrās no iepriekšējās: tajā tika atskaņoti septiņi lietuviešu komponistu darbi un 17 harmonizētas tautasdziesmas. Svētkos dziedāja aptuveni 6000 koristu, tostarp Rīgas lietuviešu, Jelgavas katoļu jaunatnes koris, pareizticīgo metropolīta koris, ebreju koris Engel un vācu kursu koris.

Padomju okupācijas laikā Dziesmu svētku tradīcija tika saglabāta, taču režīms svētkus pārvērta par ideoloģisku instrumentu, kura mērķis bija leģitimizēt padomju okupācijas varu un veidot kontrolētu un uzraudzītu “padomju tautas” kultūru. 1946. gadā Dziesmu svētki pirmo reizi notika Viļņā, kas pēc padomju okupācijas kļuva par Lietuvas Padomju Sociālistiskās Republikas galvaspilsētu Veidojot svētku repertuāru, tika izsludināts konkurss, kurā tika iesniegti 60 jauni skaņdarbi. Pirmo reizi tika rīkotas arī koru sacensības, kurās piedalījās 39 kori (kopumā 11 700 dziedātāju, no kuriem lielākā daļa bija skolēni). Svētku apvienotais koris dziedāja Vinca Kudirkas (Vincas Kudirka) “Tautisko dziesmu”, jo Lietuvas PSR himna vēl nebija sacerēta.

1950. gada svētkos, kas notika Viļņas pilsētas stadionā, tika rīkoti divi atsevišķi pasākumi ‒ Dziesmu diena un Deju diena (Šokių diena). Dziesmu svētkos piedalījās 60 koru, skuduču (lietuviešu tradicionālo pūšaminstrumentu) un pūšaminstrumentu orķestri, kā arī 240 dejotāju. Pirmo reizi uzstājās ne tikai jauktie kori, bet arī apvienotie vīru, sieviešu un bērnu kori. Svētkos skanēja S. Šimkus, Jona Šveda (Jonas Švedas), Konrada Kavecka (Konradas Kaveckas), Baļa Dvarona (Balys Dvarionas)un Antana Budrūna (Antanas Budriūnas) skaņdarbi.

1955. gada dziesmu svētkiem tika noteikts 30 000 dalībnieku limits, lai gan piedalīties vēlējās un bija sagatavojušies vairāk cilvēku. Īpaši šiem svētkiem pēc mākslinieka Vītauta Palaimas (Vytautas Palaimas) skicēm pirmoreiz tika noausti tautastērpi visiem dalībniekiem ‒ kopā 35 000 tērpu. Masveidā sāka izgatavot arī skudučus un kankles.

1965. gada Dziesmu svētki izcēlās ar vērienīgu koru konkursu, kurā piedalījās 254 kori. Pirmoreiz korus diriģēja ne tikai lielo pilsētu labākie koru vadītāji, bet arī koru vadītāji no visas valsts.

1970. gadā pēc Viļņas Kalnu parka (Kalnų parkas) estrādes pārbūves tajā pirmoreiz notika teatralizēts tautasdziesmu un deju ansambļu vakars, kas kļuva par visu turpmāko dziesmu svētku būtisku sastāvdaļu. Tika rīkots arī dalībnieku gājiens uz Vinģa parku (Vingio parkas), kas turpmāk kļuva par neatņemamu svētku daļu.

1975. gada svētku Dziesmu dienas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija komponists un diriģents K. Kavecks. Šī diena izcēlās ar izdomas bagātu režiju, mākslinieciskiem risinājumiem, augstu kvalitāti un īpašu notikumu ‒ oficiālajā koru repertuārā pirmoreiz skanēja tautiskumu cildinošā dziesma “Lietuva dārgā” (Lietuva brangi, J. Naujaļa mūzika, Mairoņa (Maironis) vārdi), kas kļuvusi par nozīmīgu svētku akcentu. 

1990. gadā notika XIII Lietuvas dziesmu svētki, kas tika dēvēti par nacionālajiem svētkiem. Tie norisinājās Padomju Savienības ekonomiskās blokādes un vīzu ierobežojumu laikā (6.–8. jūlijā). Lai gan daudziem lietuviešu trimdas dziesmu un deju ansambļiem netika atļauts ierasties Lietuvā un nenotika svētku dalībnieku sacensības, šo svētku Dziesmu dienas programma bija viena no vērienīgākajām visā Dziesmu svētku vēsturē. Repertuāru veidoja tikai lietuviešu komponistu darbi. Svētku mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Petrs Bingelis (Petras Bingelis).

Pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvas dziesmu svētki veiksmīgi turpināja Lietuvas Tautas frontes kustības “Sajūdis” (Sąjūdis) mītiņu gaisotni un veicināja jaunu kultūras atbrīvošanos no padomju ideoloģijas.

Rekordlielu dalībnieku skaitu pulcēja 2009. gadā rīkotie XVIII Lietuvas tūkstošgades dziesmu svētki “Gadsimtu saskaņa” (Amžių sutartinė). Tajos piedalījās vairāk nekā 40 000 dalībnieku no 1570 dziesmu un deju ansambļiem, tostarp 25 000 bērnu un jauniešu. Aptuveni 1000 lietuviešu ieradās no 16 pasaules valstīm. Uzstājās arī Lietuvas etnisko minoritāšu ‒ krievu, baltkrievu, romu, karaīmu un poļu ‒ amatiermākslas ansambļi.

2018. gadā notika Lietuvas simtgades dziesmu svētki “Tā vārdā...” (Vardan tos...). To pasākumos piedalījās vairāk nekā 36 000 dalībnieku, no kuriem 17 000 bija bērni. Lielākā daļa bērnu (12 000) piedalījās Dziesmu dienā. Svētkos piedalījās arī 70 lietuviešu diasporas ansambļi no ārvalstīm, kopumā 1550 dalībnieku.

2022. gadā Kauņas Žalgiris arēnā notika tradicionālie Kauņas dziesmu un deju svētki “Šeit satek upes” (Čia suteka upės), kas tiek rīkoti reizi divos gados. Tajos skanēja dažādu laikmetu skaņdarbi, kurus izpildīja pieaugušo, studentu, sieviešu, vīriešu, meiteņu, zēnu, jauniešu un skolēnu kori. Kopā ar koriem uzstājās tautas deju ansambļi un profesionālu mūziķu grupas. Svētkos piedalījās 54 kori un 26 deju ansambļi.

2024. gada Lietuvas dziesmu svētki “Lai mežs zaļo” (Kad giria žaliuotų), kas bija veltīti Dziesmu svētku tradīcijas simtgadei, pulcēja 37 000 dalībnieku. Svētku mērķis bija apvienot gadsimtu seno tradīciju ar mūsdienu ekoloģijas un izdzīvošanas motīviem. 2028. gada Lietuvas dziesmu svētku koncepcija ir “Mūsu dzīvības noslēpums” (Mūsų gyvasties paslaptis), un tās mērķis ir atklāt Dziesmu svētku būtību, ilgmūžību un paaudžu saikni.

Skolēnu dziesmu svētki

Reģionālus skolēnu dziesmu svētkus sāka rīkot 1930. gadā. Pirmie Lietuvas PSR mēroga Skolēnu dziesmu svētki notika 1964. gadā. Turpmākie Skolēnu dziesmu svētki tika rīkoti 1969., 1977., 1987. gadā (tajos piedalījās vairāk nekā 25 tūkstoši skolēnu), kā arī 1997., 2005., 2012. un 2016. gadā. 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ svētki nenotika. 

Šie svētki tradicionāli notiek Viļņā. Pēdējie Skolēnu dziesmu svētki “Laikā. Aplī. Kopā” (Laiku. Ratu. Kartu) pēc desmit gadu pārtraukuma norisinājās 2026. gada 3.–6. jūlijā. Lietuvas Skolēnu dziesmu svētkus organizē Izglītības, zinātnes un sporta ministrija (Švietimo, mokslo ir sporto ministerija) sadarbībā ar Nacionālo Mikolaja Konstantina Čurļoņa mākslu skolu (Nacionalinė Mikalojaus Konstantino Čiurlionio menų mokykla) un citām kultūras un izglītības iestādēm. Svētkus atbalsta valsts iestādes, Lietuvas pašvaldības un privātie partneri. Tā kā šis pasākums ir stratēģiski nozīmīgs kultūras notikums, tā galvenais finansējums tiek nodrošināts valsts līmenī.

Pasaules lietuviešu dziesmu svētki

Kopš 1994. gada Viļņā reizi četros līdz piecos gados tiek rīkoti arī Pasaules lietuviešu dziesmu svētki, kuros piedalās lietuviešu kori un instrumentālie ansambļi no visas pasaules. 1994. gada svētkos piedalījās piedalījās vairāk nekā 1200 dziedātāju, dejotāju un mūziķu no ASV, Kanādas, Austrālijas, Argentīnas, Vācijas, Polijas, Latvijas, Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas. Atzīmējot dziesmu svētku 70. gadadienu un godinot pirmo dziesmu svētku rīkotājus, viena no Dziesmu dienas programmām notika Kauņas Dziesmu ielejā (Kauno Dainų slėnis). 1998. gada Pasaules lietuviešu dziesmu svētki kļuva par nozīmīgāko notikumu, atzīmējot Lietuvas valsts atjaunošanas 80. gadadienu.

Finansējums

Pirmajiem dziesmu svētkiem dalībnieki gatavojās par saviem līdzekļiem. Svētku dalībniekiem tika piešķirta atlaide dzelzceļa biļetēm. Otrajiem svētkiem finansējumu piešķīra valdība, taču nelielais atbalsts ierobežoja organizācijas komitejas ieceru īstenošanu.

Lietuvas dziesmu un deju svētki lielākie pasākumi tradicionāli tiek rīkoti Viļņā. Svētkus organizē Lietuvas Nacionālais kultūras centrs (Lietuvos nacionalinis kultūros centras, LNKC) sadarbībā ar citām kultūras iestādēm un pašvaldībām. Tos galvenokārt finansē valsts no budžeta līdzekļiem, piešķirot finansējumu ar Kultūras ministrijas (Kultūros ministerija) un Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas starpniecību. Pamatojoties uz Dziesmu svētku likumu (2007), valsts budžetā ik gadu tiek paredzēti līdzekļi pasākuma organizēšanai, sagatavošanai un tradīcijas uzturēšanai.

Pašvaldības no saviem budžetiem finansē attiecīgo reģionu māksliniecisko ansambļu sagatavošanos svētkiem, ceļa izdevumus un dalību tajos. Svētku budžetu papildina ieņēmumi no biļešu pārdošanas un privāto sponsoru atbalsts. Oficiālais galvenais svētku mecenāts ir Swedbank. Privāto atbalstītāju un uzņēmējdarbības partneru vidū ir mazumtirdzniecības tīkls Maxima, degvielas uzpildes staciju tīkls Neste, Švyturys Nealkoholinis, transporta un loģistikas uzņēmums Kautra un Twinsbet Arena. Lai gan svētkus būtiski atbalsta privātie uzņēmumi, galveno finansiālo atbalstu joprojām nodrošina valsts.

Svarīgākie notikumi

Kopš pirmsākumiem svētkus tradicionāli veido četras galvenās daļas: Folkloras diena, kas veltīta tradicionālajai kultūrai, Ansambļu vakars (stilizētu tautasdziesmu, deju un instrumentālo grupu priekšnesumi), Deju diena (tajā 10 000 dejotāju izpilda vērienīgas horeogrāfiskas kompozīcijas) un Dziesmu diena, kas pulcē vairāk nekā 20 000 dziedātāju, kuri izpilda gan aranžētas tautasdziesmas, gan profesionālu Lietuvas komponistu mūsdienu un klasiskās mūzikas repertuāru. Svētku īpaša iezīme ir dziedāšana a cappella (bez instrumentālā pavadījuma). Svētki parasti ilgst septiņas dienas. Programmu papildina arī citi pasākumi: tautas mākslas izstāde, kankļu koncerts, amatierteātru priekšnesumi, pūtēju orķestru šovi un krāšņi dalībnieku gājieni. Tradicionāli svētki pulcē līdz 40 000 dalībnieku ‒ tautastērpos ģērbtus dziedātājus, dejotājus un amatniekus ‒ un vairāk nekā 300 000 skatītāju.

2028. gada Lietuvas dziesmu un deju svētku nozīmīgākie notikumiem būs par tradīciju kļuvušie pasākumi: Dziesmu diena, Deju diena, Ansambļu vakars un pūtēju orķestru koncerts.

Nozīme sabiedrībā

Lietuvas dziesmu svētki pēdējo 100 gadu laikā ir kļuvuši par īpašu, tautu vienojošu notikumu. Dziesmu svētki ir kļuvuši populāri kā svētki, kas nostiprina Lietuvas kultūras identitāti. Tie ir paaudzes paaudzē nodota tradīcija un izcils pasākums, kas stiprina valstiskumu, nacionālo apziņu un radošo pašizpausmi. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas sākās process, kuram bija raksturīga tūkstošiem cilvēku spontāna dziedāšana masu mītiņos ‒ Dziesmotā revolūcija. 21. gs. dziesmu svētki kļuvuši par valstiski nozīmīgu jautājumu un prioritāru vērtību.

Saglabājot savu nozīmīgo vietu Lietuvas kultūrā, dziesmu svētki saskaras ar arvien nepieciešamiem risinājumiem, kas saistīti ar tradīciju maiņu, sabiedrības demogrāfiskajām pārmaiņām un tehnoloģiju visaptverošo ietekmi. 

Lietuvas dziesmu svētku saraksts

Numurs

Datums

Vieta

Nosaukums

Dalībnieku skaits

Diriģenti un Deju dienas vadītāji

Vispārējie dziesmu svētki

Neatkarīgās Lietuvas laikā

I

1924. gada 23. un 25. augusts

Kauņa

Dziesmu diena (Dainų diena)

3500 dziedātāju

Virsdiriģenti: Jozs Naujalis (Juozas Naujalis), Stasis Šimkus (Stasys Šimkus), Juļus Štnaujaarka (Julius Štarka), diriģenti Kosts Gurevičs (Kostas Gurevičius), Mīkols Karka (Mykolas Karka), Apolinars Likerausks (Apolinaras Likerauskas), Vlads Paulausks (Vladas Paulauskas), Antans Vaičūns (Antanas Vaičiūnas)

II

1928. gada 1. un 2. jūlijs

Kauņa

Dziesmu svētki (Dainų šventė)

6000 dziedātāju

Diriģenti: S. Šimkus, A. Vaičūns, Jozs Grodis (Juozas Gruodis)

III

1930. gada 20. jūnijs

Kauņa

Dziesmu diena

6000 dziedātāju

Virsdiriģenti: Nikodems Martinonis (Nikodemas Martinonis), J. Grodis, Jānis Milzarājs, J. Naujalis, J. Štarka

Padomju okupācijas laikā

IV

1946. gada 20. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki (Respublikinė dainų šventė)

12 000

Virsdiriģenti: Konrads Kavecks (Konradas Kaveckas), Jons Šveds (Jonas Švedas), Antans Iļčuks (Antanas Ilčiukas), N. Martinonis

V

1950.  gada 21.‒23. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

30 000

Diriģenti: Balis Dvarons (Balys Dvarionas), Jozs Kaross (Juozas Karosas), K. Kavecks, Jons Motiekaitis (Jonas Motiekaitis), J. Šveds. Deju virsvadītājs Jozs Liņģis (Juozas Lingys)

VI

1955. gada 21. un 22. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

30 000

Virsdiriģenti: J. Šveds, Jons Dautarts (Jonas Dautartas), B. Dvarons, Jurģis Gaižausks (Jurgis Gaižauskas), Antans Gimžausks (Antanas Gimžauskas), A. Iļčuks, J. Kaross, K. Kavecks, M. Karka, V. Paulausks, Eduards Pilīpaitis (Eduardas Pilypaitis), Prans Stepulis (Pranas Stepulis), Vits Žiļus (Vitas Žilius). Dejas dienas vadītājs un baletmeistars J. Liņģis, baletmeistari: Vītauts Grivicks (Vytautas Grivickas), J. Gudavičs, Kazis Motuza (Kazys Motuza), Kazis Poškaitis (Kazys Poškaitis)

VII

1960. gada 23. un 24. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

24 000

Virsdiriģenti: Vlads Bartusevičs (Vladas Bartusevičius), Povils Bekeris (Povilas Bekeris), Aloīzs Čižs (Aloyzas Čižas), J. Dautarts, B. Dvarons, Antans Gimžausks (Antanas Gimžauskas), Klemenss Grausde (Klemensas Griausdė), A. Iļčuks, Antans Jozēns (Antanas Jozėnas), K. Kavecks, Adolfs Krogerts (Adolfas Krogertas), Antans Olšauks (Antanas Olšauskas), Prans Sližis (Pranas Sližys), Česlovs Šidlausks (Česlovas Šidlauskas), J. Šveds, V. Žiļus. Deju virsvadītāji: Zita Dobiene (Zita Duobienė), Vītauts Grivicks (Vytautas Grivickas), J. Gudavičs, J. Liņģis, K. Motuza, K. Poškaitis, Marija Vaitulevičūte (Marija Vaitulevičiūtė). Tautas deju ansambļu virsvadītāji: Elena Morkūniene (Elena Morkūnienė), Ričards Tamutis (Ričardas Tamutis)

VIII

1965. gada 17. un 18. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

30 000–35 000

Virsdiriģenti: Ļongins Abarus (Lionginas Abarius), Roms Balčūns (Romas Balčiūnas), B. Dvarons, J. Dautarts, Prans Jankausks (Pranas Jankauskas), A. Jozēns, K. Kavecks, A. Krogerts, Aleksandrs Liberis (Aleksandras Liberis), Benedikts Mačikēns (Bendiktas Mačikėnas), Hermans Preilšteins (Hermanas Pereilšteinas), Aldona Paulauskiene (Aldona Paulauskienė), Stasis Sinkēvičs (Stasys Sinkėvčius), P. Sližis, Milda Stenderiene (Milda Stenderinenė, vadīja dziesmu atkārtošanu), Česlovs Šidlausks (Česlovas Šidlauskas), Jozs Šidlausks (Juozas Šidlauskas), J. Šveds, Vītauts Urbonavičs (Vytautas Urbonavčius), Jozs Vanags (Juozas Vanagas), Jozs Žilevičs (Juozas Žilevičius), Jeronims Žitkevičs (Jeronimas Žitkevičius). Mākslinieciskais vadītājs un galvenais baletmeistars: J. Liņģis. Galvenie baletmeistari: Aļģimants Astiks (Algimantas Astikas), Adoms Ģineitis (Adomas Gineitis), Vītauts Grivicks (Vytautas Grivickas, J. Gudavičs, Birute Lauraitīte (Birutė Lauraitytė), K. Poškaitis, Ligija Vaičulēniene (Ligija Vaičiulėnienė), M. Vaitulevičūte. Tautas ansambļu baletmeistari: E. Morkūniene, R. Tamutis

IX

1970. gada 17.‒19. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

29 000

Virsdiriģenti: Ļondins Abarus (Lionginas Abarius), Žīginta Barauskiene (Žyginta Barauskienė), P. Bekeris, Jona. Dautarts, B. Dvarons, J. Gaižausks, Prans Jankausks (Pranas Jankauskas), A. Jozēns, K. Kavecks, A. Krogerts, Hermans Perelštein (Hermanas Perelšteinas), P. Sližis, J. Šidlausks, J. Šveds, J. Vanags, Roberts Varns (Robertas Varnas), Audrone Žeimiene (Audronė Žeimienė). Galvenie baletmeistari: J. Gudavičs, E. Morkūniene, K. Motuza, Toms Petreiķis (Tomas Petreikis), K. Poškaitis, M. Vaitulevičūte. Ansambļu vakara virsdiriģenti: Leons Andrulis (Leonas Andriulis), Prans Budrus (Pranas Budrius), Vītauts Četkausks (Vytautas Četkauskas), A. Čižs, Ļongins Gadļausks (Lionginas Gadliauskas), Prans Tamošaitis (Pranas Tamošaitis), Viktors Turovskis (Viktoras Turovskis), Aļģirds Vīžints (Algirdas Vyžintas), Viktors Žeimis (Viktoras Žeimys). Ansambļu vakara galvenie baletmeistari: Aldona Ivanauskiene (Aldona Ivanauskienė), J. Liņģis, E. Morkūniene, R. Tamutis

X

1975. gada 18.‒20. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

38 800

Virsdiriģents: Ļ. Abarus, A. Jozēns, Jons Kavaļausks (Jonas Kavaliauskas). Citi diriģenti: Jons Aleksa (Jonas Aleksa), Petrs Bingelis (Petras Bingelis), Jozs Domarks (Juozas Domarkas), J. Gaižausks, Vītauts Jozapaitis (Vytautas Juozapaitis), J. Kaross, Jonas Kavaliauskas, A. Krogertas, H. Perelšteins, Aļģirds Kazimiers Radzevičs (Algirdas Kazimieras Radzevičius), Sauļus Sondeckis (Saulius Sondeckis), J. Vanags, A. Žeimiene, Jaromins Žitkevičs (Jaronimas Žitkevičius). Dejas dienas galvenais baletmeistars: J. Gudavičs. Baletmeistari: Vītauts Ģinotis (Vytautas Giniotis), Janina Gudavičiene (Janina Gudavičienė), A. Ivanauskiene, Alfreds Kondratavičs (Alfredas Kondratavičius), K. Motuza, T. Petreiķis, K. Poškaitis, Danute Radvilavičiene (Danutė Radvilavičienė), Henriks Užnis (Henrikas Užnys), L. Vaičulēniene. Ansambļu vakara baletmeistari: Vītauts Buterlevičs (Vytautas Buterlevičius), R. Tamutis. Ansambļu vakara diriģenti: Vids Aleksandravičs (Vidas Aleksandravičius), Aļģimants Balčūns (Algimantas Balčiūnas), P. Budrus, Vītauts Četkausks (Vytautas Četkauskas), A. Čižs, Petrs Jodele (Petras Juodelė), Danute Plītnikiene (Danutė Plytnikienė), P. Stepulis, P. Tamošaitis, V. Turovskis, A. Vīžints

XI

1980. gada 10.‒13. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

Vairāk nekā 37 000

Virsdiriģents A. Jozēns, citi diriģenti: Ļ. Abarus, J. Aleksa, J. Kavaļausks u. c. Dejas dienas vadītājs un galvenais baletmeistars: J. Liņģis. Citi vadītāji: Kazis Poškaitis (Kazys Poškaitis), K. Motuza, M. Vaitulevičūte. Ansambļu vakara galvenais baletmeistars: J. Gudavičs. Baletmeistari: Genovaite Juknevičiene (Genovaitė Juknevičienė), Vlads Lukiansks (Vladas Lukianskas), Birute Navickaite (Birutė Navickaitė), Violeta Sodeikiene (Violeta Sodeikienė), R. Tamutis. Ansambļu vakara diriģenti: Vītauts Alensks (Vytautas Alenskas), Ļongins Gadļausks (Lionginas Gadliauskas), P. Jodele, Vītauts Stašiškis (Vytautas Stašiškis), P. Tamošaitis, A. Vīžints

XII

1985. gada 19.‒21. jūlijs

Viļņa

Republikas dziesmu svētki

38 800

Virsdiriģents: A. Jozēns. Diriģenti: Ļ. Abarus, J. Aleksa, Anicents Armins (Anicetas Arminas), R. Balčūns, P. Bingelis, J. Gaižausks, Povils Gīlis (Povilas Gylys), Leokadija Januškiene (Leokadija Januškienė), V. Jozapaitis, J. Kavaļausks, K. Kavecks, Aļģis Lukoševičs (Algis Lukoševičius), V. Miškinis, Ļucija Paļinauskaite (Liucija Palinauskaitė), Albins Petrausks (Albinas Petrauskas). Deju dienas mākslinieciskais vadītājs un galvenais baletmeistars: J. Gudavičs. Galvenie baletmeistari: Skaiste Idzelevičiene (Skaistė Idzelevičienė), Danute Radvilavičiene (Danutė Radvilavičienė), R. Tamutis, L. Vaičulēniene, M. Vaitulevičūte. Baletbeistari: Sniegole Einikīte (Snieguolė Einikytė), Jūrate Čapaite (Jūratė Čapaitė), V. Ģinotis, Almute Gražuliene (Almutė Gražulienė), Janina Gricuviene (Janina Griciuvienė), J. Gudavičiene, Petrs Janulevičs (Petras Janulevičius), Laimute Kiseliene (Laimutė Kiselienė), Everists Raišotis (Everistas Raišuotis), Irena Subatnekiene (Irena Subatnekienė), Ligija Tautkuviene (Ligija Tautkuvienė), Gražina Vaitkevičiene (Gražina Vaitkevičienė). Ansambļu vakara diriģenti: Vids Aleksandravičs (Vidas Aleksandravičius), Kazis Budris (Kazys Budrys), Jozs Jauniškis (Juozas Jauniškis), Prans Jurkonis (Pranas Jurkonis), D. Plītnikiene, J. Šidlausks, P. Tamošaitis, Violeta Tursiene (Violeta Tursienė), V. Žeimis. Ansambļu vakara baletmeistari: G. Juknevičiene, Tamara Kaļibataite (Tamara Kalibataitė), Vlads Lukinsks (Vladas Lukianskas), Fjodars Tatarūns (Fiodoras Tatarūnas)

Pēc neatkarības atjaunošanas

XIII

1990. gada 6.‒8. jūlijs

Viļņa

Lietuvas nacionālie dziesmu svētki (Lietuvos tautinė dainų šventė)

gandrīz 33 000

Mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents:  P. Bingelis. Citi diriģenti: Jozs Ļongins Abarus (Juozas Lionginas Abarius), K. Kavecks u. c. Galvenie horeogrāfi: J. Čapaite, S. Einikīte, J. Gudavičs, G. Juknevičiene, Alma Krivaitiene (Alma Krivaitienė), L. Kiseliene, Raimunds Markūns (Raimundas Markūnas), Aldona Maseniene (Aldona Masenienė), K. Motuza, D. Radvilavičiene, Zita Rimkuviene (Zita Rimkuvienė), R. Tamutis, L. Vaičulēniene, Vanda Verkuliene (Vanda Verkulienė), Irena Žūkiene (Irena Žiūkienė). Ansambļu vakara diriģenti: Vītauts Abris (Vytautas Abaris), Vids Aleksandravičs (Vidas Aleksandravičius), J. Jauniškis, P. Jurkonis, Aļģimants Krūns (Algimantas Kriūnas), Vlads Klišis (Vladas Klišys), D. Plītnikiene, Alvīds Pralgausks (Alvydas Pralgauskas), Birute Sakaliene (Birutė Sakalienė), P. Tamošaitis, Vītauts Tetensks (Vytautas Tetenskas), V. Tursiene, Romans Urnižs (Romanas Urnižas), Alfonss Vidugiris (Alfonsas Vidugiris), Jaronims Žitkevičs (Jaronimas Žitkevičius). Ansambļu vakara baletmeistari: Ričards Bakaņausks (Ričardas Bakaniauskas), Vītauts Paukšte (Vytautas Paukštė), Everists Raišotis (Everistas Raišuotis), F. Tatarūns

XV

2009. gada 1.‒6. jūlijs

Viļņa

“Gadsimtu saskaņa” (Amžių sutartinė)

vairāk nekā 40 000

Virsdiriģenti: Remigijs Adomaitis (Remigijus Adomaitis), Violeta Andruškevičiene (Violeta Andriuškevičienė), Ligita Bilevičiene (Ligita Bilevičienė), Sauļus Butvīds (Saulius Butvydas), Egle Čigriejūte-Stroliene (Eglė Čigriejūtė-Strolienė), Romualds Gražinis (Romualdas Gražinis), Ričards Grušs (Ričardas Grušas), Zita Kariņauskiene (Zita Kariniauskienė), Virginija Katiniene (Virginija Katinienė), Beata Kijauskiene (Beata Kijauskienė), Rima Koržaviene (Rima Koržavienė), Saule Kriščūnaite (Saulė Krisčiūnaitė), Jozs Kubiļus (Juozas Kubilius), Regina Maleckaite (Regina Maleckaitė), Marīte Markevičiene (Marytė Markevičienė), Stepons Miks (Steponas Mikas), Ginta Palujanskiene (Ginta Palujanskienė), Daļa Pilipavičiene (Dalia Pilipavičienė), Ksavers Plančūns (Ksaveras Plančiūnas), Gražvīds Raila (Gražvydas Raila), S. Sondeckis, Loreta Stankuviene (Loreta Stankuvienė), Martīns Staškus (Martynas Staškus), Ričards Sviackevičs (Ričardas Sviackevičius), Aļģirds Šumskis (Algirdas Šumskis), Remigijs Vilis (Remigijus Vilys).

XVI

2014. gada 2.‒jūlijs

Viļņa

“Šeit manas mājas” (Čia mano namai)

37 000

Virsdiriģenti: V. Miškinis, P. Bingelis, Povils Gīlis (Povilas Gylys), Deivids Staponkus (Deividas Staponkus), Remigijs Vilis (Remigijus Vilys). Diriģenti: P. Gīlis, P. Bingelis, Ļ. Abarus, V. Miškinis, Rasa Gelgotiene (Rasa Gelgotienė), R. Maleckaite, Kastītis Bariss (Kastytis Barisas) u. c. Galvenie baletmeistari: Ilona Baltikauskaite (Ilona Baltikauskaitė), Romualds Laugalis (Romualdas Laugalis), Vidmants Mačulskis (Vidmantas Mačiulskis), Agnija Šeiko-Saruliene (Agnija Šeiko-Sarulienė), Zita Vaškeliene (Zita Vaškelienė), Marīte Rimute Zaleckaite (Marytė Rimutė Zaleckaitė)

XVII

2018. gada 30. jūnijs‒6. jūlijs

Viļņa

“Tās vārdā” (Vardan tos...)

vairāk nekā 36 000

Virsdiriģenti un diriģenti: Ķestutis Jakeļūns (Kęstutis Jakeliūnas), V. Miškinis, P. Bingelis, R. Gražinis u. c. Galvenās baletmeistares: Žilvile Adomaitiene (Živilė Adomaitienė), Rita Kurpeikīte (Rita Kurpeikytė), Janina Reiniene (Janina Reinienė), Agne Rickevičiene (Agnė Rickevičienė), Birute Viktoravičūte (Birutė Viktoravičiūtė), M. R. Zaleckaite. Baletbeistari: Birute Brazdžūte (Birutė Brazdžiūtė), Vilija Jakubauske (Vilija Jakubauskė), Jurgita Galdikiene (Jurgita Galdikienė), Olga Gross (Olga Gross), R. Laugalis, R. Markūns, Toms Mikuckis (Tomas Mikuckis), Z. Rimkuviene, Donats Siņausks (Donatas Šiniauskas), Violeta Šleiniene (Violeta Šleinienė), Jolanta Tendiene (Jolanta Tendienė), Ramune Zelbiene (Ramunė Zelbienė), Edmunds Žička (Edmundas Žička) u. c.

XVIII

2024. gada 29. jūnijs‒6. jūlijs

Viļņa

“Lai mežs zaļo” (Kad giria žaliuotų)

gandrīz 37 000

Virsdiriģents: P. Gīlis. Diriģenti: Aļģirds Šumskis (Algirdas Šumskis), R. Gelgotiene, Dangole Beinarīte (Danguolė Beinarytė), Lins Balandis (Linas Balandis), K. Bariss, Artūrs Dambrausks (Artūras Dambrauskas), Vilmants Kaļūns (Vilmantas Kaliūnas), V. Miškinis, Modests Pitrēns (Modestas Pitrėnas), Darjus Polikaitis (Darius Polikaitis), Vītauts Skripkausks (Vytautas Skripkauskas) u. c. Mākslinieciskais vadītājs un galvenais baletmeistars: V. Mačulskis. Baletmeistari: Idalija Braškīte (Idalija Braškytė), Dangole Dapšīte (Danguolė Dapšytė), O. Gross, Roms Jonušonis (Romas Jonušonis), R. Laugalis, R. Markūnas, Kristina Nainiene (Kristina Nainienė), Jurgita Plepīte (Jurgita Plepytė), Goda Puleikīte (Goda Puleikytė), Jolanta Tendiene (Jolanta Tendienė), Vilma Tiškevičiene (Vilma Tiškevičienė), Z. Vaškeliene, M. R. Zaleckaite, R. Zelbiene, E. Žička, Lilija Bernatavičiene (Lilija Bernatavičienė), Gabija Audejevaite (Gabija Audejevaitė), Sonita Jankiene (Sonata Jankienė), Mindaugs Kosaitis (Mindaugas Kosaitis). Pūtēju orķestru koncerta galvenā baletmeistare: Ugne Zankevičūte-Audejeva (Ugnė Zanevičiūtė-Audejeva)

Pasaules lietuviešu dziesmu svētki

I

1994. gada 6.‒10. jūlijs

Viļņa, Kauņa

22 500

Diriģenti: Ļ. Abarus, Anicets Armins (Anicetas Arminas), R. Balčūns, Salvinija Jautakaitė-Hargreavsa (Salvinija Jautakaitė-Hargreaves), K. Kavecks, Emilija Paštaiate-Sakadolskiene (Emilija Paštaiatė-Sakadolskienė). Mākslinieciskā vadītāja un galvenā baletmeistare: L. Kiseliene. Trimdas galvenā baletmeistare: Rita Karasiejiene (Rita Karasiejienė). Galvenie baletmeistari: J. Čapaite, Irena Česniene (Irena Česnienė), S. Einikīte, A. Gražuliene, J. Gudavičs, Tamara Kaļibataite, A. Kondratavičs, A. Maseniene, B. Navickaite, Danute Petrauskaite (Danutė Petrauskaitė), D. Radvilavičiene, Z. Rimkuviene, Nijole Vasīliene (Nijolė Vasylienė), V. Verkuliene. Ansambļu vakara galvenā baletmeistare: E. Morkūniene

II

1998. gada 3.‒6. jūlijs

Viļņa

vairāk nekā 14 500

Virsdiriģents: P. Bingelis. Citi diriģenti: Ļ. Abarus, V. Miškinis, Tads Šumsks (Tadas Šumskas), P. Ģīlis,  R. Gražinis u. c. Galvenie baletmeistari: J. Čapaite, J. Gudavičs, B. Navickaite, Danute Žičkuviene (Danutė Žičkuvienė). Baletmeistari: I. Česniene, A. Gražuliene, J. Gudavičs, V. Mačulskis, R. Markūns, Vaclovs Paukšte (Vaclovas Paukštė), Z. Rimkuviene, V. Verkuliene, A. Žiļus. Ansambļu vakara baletmeistari: Ričards Bakanausks (Ričardas Bakanauskas), Staņislava Čilinskiene (Stanislava Čilinskienė), Raimonda Pilkauskiene (Raimonda Pilkauskienė), Margarita Tomkevičūte (Margarita Tomkevičiūtė). Ansambļu vakara diriģenti: V. Aleksandravičs, J. Gaižausks, V. Jozapaitis, A. Vīžints u. c.

III

2003. gada 3.‒6. jūlijs

Viļņa

“Mēs” (Mes)

32 000

P. Bingelis, Audrone Steponavičūte-Zupkauskiene (Audronė Steponavičiūtė-Zupkauskienė), K. Bariss, R. Maleckaite, V. Jozapaitis, P. Jurkonis, Jolanta Kiselīte-Sadauskiene (Jolanta Kiselytė-Sadauskienė) u. c. Galvenie baletmeistari: Ž. Adomaitiene, V. Mačulskis, R. Markūns, B. Navickaite, M. Tomkevičūte, V. Verkuliene, D. Žičkuviene. Citi baletmeistari: I. Baltikauskaite, Inga Bessmertnaja (Inga Bessmertnaja), J. Gudavičs. Ansambļu vakara galvenais baletmeistars: V. Buterlevičs, citi baletmeistari: Birute Akelaitiene (Birutė Akelaitienė), R. Bakanausks, Ligita Didžiuliene (Ligita Didžiulienė)

XIV

2007. gada 6.‒8. jūlijā

Viļņa

“Ar esības ratu” (Būties ratu)

 vairāk nekā 36 600

Ļ. Abarus, R. Adomaitis, Toms Ambrozaitis (Tomas Ambroziatis), Vaslovs Augustins (Vaslovas Augustinas), Roms Balčūns (Romas Balčiūnas), K. Bariss, P. Bingelis, Artūrs Dambrausks (Artūras Dambrauskas), Rolands Daugēla (Rolandas Daugėla) u. c. Mākslinieciskā vadītāja un galvenā baletmeistare: L. Kiseliene. Galvenie baletmeistari: Ž. Adomaitiene, B. Brazdžūte, V. Buterlevičs, B. Navickaite. Citi baletmeistari: I. Baltikauskaite, K. Nainiene, J. Reiniene u. c.

Skolēnu dziesmu svētki

I

1964. gada 27.‒28. jūlijs

Viļņa

Republikas skolēnu dziesmu svētki (Respublikinė moksleivių dainų šventė)

vairāk nekā 24 000

Virsdiriģents: A. Jozēns. Dirigenti: A. Armins, Ž. Barauskiene, A. Budrūns, Antans Bogdans (Antanas Bogdanas), K. Kavecks, J. Klims, H. Perelšteins, Stasis Sinkevičs (Stasys Sinkevičius), Jurģis Strazds (Jurgis Strazdas), Zigms Venckus (Zigmas Venckus), A. Vīžints, Viļus Zalenausks (Vilius Zalenkauskas). Galvenais baletmeistars: J. Gudavičs

II

1969. gada 28.‒29. jūnijs

Viļņa

Republikas skolēnu dziesmu svētki

20 000

Galvenais koru vadītājs: Antans Mockus (Antanas Mockus). Diriģenti: Ļ. Abarius, R. Balčūns, Ž. Barauskiene, A. Budrūns, Vaclovs Furmanavičs (Vaclovas Furmanavičius), A. Jozēns, J. Klims, Česlovs Leons (Česlovas Leonas), Birute Navalinskaite (Birutė Navalinskaitė), Balis Normants (Balys Normantas), H. Perelšteins, Birute Razauskiene (Birutė Razauskienė), S. Sinkevičs, S. Sondeckis, Vītauts Urbonavičs (Vytautas Urbonavičius), Dangole Vaitkute (Danguolė Vaitkutė), A. Vīžints. Galvenais baletmeistars un režisors: J. Gudavičs. Galvenie baltmeistari: Broņislava Butēniene (Bronislava Butėnienė), Z. Dobiene, Vītauts Grodis (Vytautas Gruodis), J. Gudavičiene, K. Poškaitis, D. Radvilavičiene, L. Vaičuliene

III

1977. gada 25.‒26. jūnijs

Viļņa

Republikas skolēnu dziesmu svētki

21 000

Virsdiriģents: Ļ. Abarus. Diriģenti: A. Armins, Ž. Barauskiene, Benedikta Dailīdiene (Benedikta Dailydienė), V. Furmanavičs, Donats Jakubonis (Donatas Jakubonis), Vītauts Kabelis (Vytautas Kabelis), K. Kavecks, Ļ. Palinauskaite, H. Perelšteins, Birute Sapliene (Birutė Saplienė), S. Sondeckis, Vītauts Vaičekausks (Vytautas Vaičekauskas), A. Vīžints. Galvenais baletmeistars: J. Gudavičs. Citi baletmeistari: J. Gricuviene, S. Idzelevičiene, P. Janulevičs, Ingrida Jasaitiene (Ingrida Jasaitienė), Lili Navickīte-Ramanauskiene (Lili Navickytė-Ramanauskienė), Nijole Puzoniene (Nijolė Puzonienė), Vanda Staņoniene (Vanda Stanionienė)

IV

1987. gada 4. ‒5. jūnijs

Viļņa

Republikas skolēnu dziesmu svētki

vairāk nekā 25 000

Mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents: A. Krogerts. Diriģenti: Ļ. Abarus, Arvīds Girdzijausks (Arvydas Girdzijauskas), Genovaite Jaseļūniene (Genovaitė Jaseliūnienė), Leokadija Januškiene (Leokadija Januškienė), Alberts Rože (Albertas Rožė), V. Kabelis, K. Kavecks, Č. Leonas, V. Miškinis, Fabijons Sareika (Fabijonas Sereika), S. Sondeckis, Ričards Svaickevičs (Ričardas Svaickevičius), T. Šumsks, P. Tamošaitis, V. Urbonavičs, Petrs Vaiļonis (Petras Vailionis), A. Vīžints. Galvenais baletmeistars: V. Buterlevičs 

V

1997. gada 5. jūlijs

Viļņa

20 000

Diriģenti: Irmants Andrūns (Irmantas Andriūnas), Leokadija Ģinelevičiene (Leokadija Ginelevičienė), R. Gražinis, Nijole Jautakiene (Nijolė Jautakienė), Jons Kizelis (Jonas Kizelis), Natalija Krupavičūte (Natalija Krupavičiūtė), Albins Kučinsks (Albinas Kučinskas), Č. Leons, R. Maleckaite, Mečislovs Minkēvičs (Mečislovas MInkėvičius), V. Miškinis, Antans Pagojus (Antanas Pagojus), Vida Rimaitīte (Vida Rimaitytė), V. Skripkausks, Stase Skurulskiene (Stasė Skurulskienė), Vaidotas Steponavičius, Nina Timofejeva (Nina Timofejeva), Leons Ulevičs (Leonas Ulevičius), Aļģimants Uždavinis (Algimantas Uždavinys), Alina Valentinavičiene (Alina Valentinavičienė), A. Ziegoraitis, Rūta Zokaite (Rūta Zuokaitė). Galvenais baletmeistars: V. Buterlevičs

VI

2005. gada 1.‒6. jūlijs

Viļņa

“Mēs ‒ brīvības bērni” (Mes – laisvės vaikai)

vairāk nekā 21 000

Diriģenti: R. Adomaitis, Ingrida Bajorūniene (Ingrida Bajorūnienė), Valarijus Filonovs (Valarijus Filonovas), Egle Ganusauskiene (Eglė Ganusauskienė), Raimunds Katins (Raimundas Katinas), V. Katiniene, B. Kijauskiene, Emilija Kriščūnaite (Emilija Kriščiūnaitė), Saule Kriščūnaite (Saulė Kriščiūnaitė), J. Kubiļus, Antans Kučinsks (Antanas Kučinskas), V. Miškinis, Daiva Petrikiene (Daiva Petrikienė), D. Pilipavičiene, K. Plančūns, A. Steponavičūte-Zupkauskiene, Petrs Tadars (Petras Tadaras), Gintars Vaitkaitis (Gintaras Vaitkaitis), Jolita Vaitkevičiene (Jolita Vaitkevičienė), Regina Vindžigalskiene (Regina Vindžigalskienė), Donats Zakars (Donatas Zakaras), Antans Ziegoraitis (Antanas Ziegoraitis), Ilona Zalanskiene (Ilona Zalanskienė). Horeogrāfs: Aļģirds Stravinsks (Algirdas Stravinskas). Deju dienas galvenais baletmeistars: Alfreds Kondrotovičs (Alfredas Kondrotovičius), citi baletmeistari: Birute Banevičiūte (Birutė Banevičiūtė), L. Bernatavičiene, Petrs Skirmants (Petras Skirmantas)

VII

2012. gada 4.‒8. jūlijs

Viļņa

“Mūsu vārds ‒ Lietuva” (Mūsų vardas – Lietuva)

Vairāk nekā 20 000

Diriģenti: Ļ Abarus, R. Adomaitis, Vale Misūnaite-Bajorūniene (Valė Misiūnaitė-Bajoriūnienė), R. Daugēla, E. Ganusauskiene, Arvīds Girdzijausks (Arvydas Girdzijauskas), R. Gražinis, R. Katins, V. Katiniene, Dangole Kazakevičiene (Danguolė Kazakevičienė), B. Kijauskiene, Saule Kriščūnaite (Saulė Kriščiūnaitė), A. Kučinsks, Daiva Leipuviene (Daiva Leipuvienė), R. Maleckaite, Jūrate Martinkute (Jūrate Martinkutė), V. Masienė, Antans Pagojus (Antanas Pagojus), Daiva Pielikiene (Daiva Pielikienė), D. Polikaitis, Roma Ročkiene (Roma Ruočkienė), V. Skripkausks, Loreta Stankuviene (Loteta Stankuvienė) u. c. Galvenie baletmeistari: I. Baltikauskaite, Egle Baltrukiene (Eglė Baltriukienė), V. Mačulskis, , Agne Ricinkevičiene (Agnė Rickevičienė). Citi baletmeistari: Adele Gružiene (Adelė Gružienė), Lina Navardauskiene (Lina Navardauskienė), Rasa Norviliene (Rasa Norvilienė), Goda Puleikīte (Goda Puleikytė), Mants Svirskis (Mantas Svirskys), J. Tendiene, M. R. Zaleckaite. Ansambļu vakara diriģenti: Natalija Afanasfeva (Natalija Afanasjeva), Irma Asinavičūte (Irma Asinavičiūtė), Lilija Bakšanskiene (Lilija Bakšanskienė), Dale Balakiene (Dalė Balakienė), Eugenijus Čiplis (Eugenijus Čiplys), Darjus Daknis (Darius Daknys), Raimundas Jakutis (Raimundas Jakutis), V. Jozapaitis, Jurijus Kalacs (Jurijus Kalcas), Vids Klišis (Vidas Klišys), Jolanta Klišiene (Jolanta Klišienė), Leontina Komkiene (Leontina Komkienė), Ķestutis Lipeika (Kęstutis Lipeika), Aļģīte Merkeliene (Algytė Merkelienė), Rima Moisejenkiene (Rima Moisejenkienė), Rita Ragauskaite (Rita Ragauskaitė), Daļa Straleckaite (Dalia Straleckaitė), R. Sviackevičs, Vītauts Talensks (Vytautas Telenskas), Regina Vaišnoriene (Regina Vaišnorienė), A. Vīžints

VIII

2016. gada 4.‒9. jūlijs

Viļņa

“Tu mums ‒ viena” (Tu mums – viena)

vairāk nekā 22 000

Virsdiriģents: R. Katins. Diriģenti: R. Adomaitis, R. Daugēla, A. Girdzijausks, Valerija Skapiene (Valerija Skapienė), R. Vindžigalskiene u. c. Deju dienas mākslinieciskā vadītāja un galvenā horeogrāfe: Ž. Adomaitiene. Ansambļu vakara galvenais baletmeistars: V. Buterlevičs.

IX

2026. gada 3.‒6. jūlijs

 Viļņa

“Laikā. Aplī. Kopā” (Laiku. Ratu. Kartu)

24 000

Diriģenti: Gintars Rinkevičs (Gintaras Rinkevičius), R. Adomaitis, M. Staškus, Edmunds Jucevičs (Edmundas Jucevičius), Jovita Kulakauskiene (Jovita Kulakauskienė), Jurgita Petkute-Marcinkiene (Jurgita Petkutė-Marcinkienė) u. c. Galvenā baletmeistare: Ž. Adomaitiene. Citi baletmeistari: E. Baltriukiene, D. Dapšītė, E. Žička

Saistītie šķirkļi

  • Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • ‘Laiku. Ratu. Kartu’, Nacionalinė Mikalojaus Konstantino Čiurlionio menų mokykla
  • Lietuvas dziesmu svētku oficiālā tīmekļa vietne
  • ‘LMDŠ istorija’, Nacionalinė Mikalojaus Konstantino Čiurlionio menų mokykla

Ieteicamā literatūra

  • ‘Dainų ir šokių švenčių tradicija Baltijos valstybėse: Papročiai, apeigos, šventiniai renginiai’, Nematerialaus kultūros paveldo vertybių sąvadas, Lietuvos nacionalinis kultūros centras
    Skatīt resursu internetā
  • Gudelis, R., Nuo Dainų dienos iki tautos šventės, Vilnius, Lietuvos liaudies kultūros centras, 2015.
  • Jakelaitis, V., ‘Lietuvos dainų šventės’, Visuotinė lietuvių enciklopedija
    Skatīt resursu internetā
  • Lietuvos dainų švenčių tradicija, Vilnius, Lietuvos liaudies kultūros centras, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Repšienė, R. (sud.), Lietuvos kultūros tyrimai, Nr. 7. Dainų šventė: tapatybės savastis ir modernybės trajektorijos, Vilnius, Lietuvos kultūros tyrimų institutas, 2015.
    Skatīt resursu internetā
  • Repšienė, R. et al., Vienijanti galia ir vizijos ateičiai: Lietuvos dainų ir šokių šventė, Vilnius, Lietuvos kultūros tyrimų institutas, 2026.

Rita Repšiene (Rita Repšienė) "Lietuvas dziesmu un deju svētki". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/301990-Lietuvas-dziesmu-un-deju-sv%C4%93tki (skatīts 26.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/301990-Lietuvas-dziesmu-un-deju-sv%C4%93tki

Šobrīd enciklopēdijā ir 6041 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana