28.06.1914. G. Princips Sarajevā izdarīja atentātu, nošaujot Austroungārijas kroņprinci Franci Ferdinandu (Franz Ferdinand von Österreich-Este) un viņa sievu Sofiju (Sophie). Atentāts bija iemesls notikumiem, kas izraisīja Pirmo pasaules karu.
28.06.1914. G. Princips Sarajevā izdarīja atentātu, nošaujot Austroungārijas kroņprinci Franci Ferdinandu (Franz Ferdinand von Österreich-Este) un viņa sievu Sofiju (Sophie). Atentāts bija iemesls notikumiem, kas izraisīja Pirmo pasaules karu.
Mācījies Tuzlas un Sarajevas ģimnāzijās. 1912. gadā pārcēlās uz Belgradu. Serbu separātistu organizācijas “Jaunā Bosnija” (Млада Босна) dalībnieks. Šī organizācija cīnījās par Austroungārijas sastāvā esošās Bosnijas pievienošanu Serbijai. G. Princips bija saistīts ar Serbijas karalistes militārpersonu izveidoto teroristisko organizāciju “Vienotība vai nāve” (Уједињење или смрт), saukta arī “Melnā Roka” (Црна рука).
Arestēts notikuma vietā, līdz ar pārējiem pieciem terora aktā iesaistītajiem, notiesāts. Tā kā bija nepilngadīgs, nāvessoda vietā tika piespriests 20 gadu cietumsods. Mira cietumā no tuberkulozes.
Atentāts bija iemesls Austroungārijas ultimātam Serbijas karalistei; tā neizpildīšanai sekoja kara pieteikums.
Godinot G. Principu kā brīvības cīnītāju, viņam uzcelti pieminekļi Serbijā (Belgradā) un Bosnijā un Hercegovinā (Istočno Sarajevā), viņa vārdā nosauktas ielas Serbijā – Belgradā un Nišā. Serbu republikā (Република Српска) 1993. gadā tika nodibināts apbalvojums par drošsirdību jeb Gavrilo Principa medaļa.
Par G. Principa dzīvi uzņemtas dokumentālās filmas, televīzijas seriāli, kā arī vairākas pilnmetrāžas spēlfilmas: “Gavre Princips – debesis zem akmeņiem” (Gavre Princip – Himmel unter Steinen, 1990, režisors Pēters Patcaks, Peter Patzak); “Pēdējais valsis Sarajevā” (Poslednji valcer u Sarajevu, 1990, režisors Nikola Stojanovičs, Nikola Stojanovic) un citas.