Latvijā pirmās BMX sacensības (neoficiāli) notika 1987. gadā Saldū pašu sacensību dalībnieku izveidotajā Ķesterāta trasē. Plašāku informāciju par šo sporta veidu no Maskavas (tur notika kārtējie riteņbraukšanas treneru kvalifikācijas celšanas kursi) uz Latviju 1987. gadā atveda Valmieras riteņbraukšanas treneris Jānis Siliņš, saskatot iespēju sākt agru sporta veida specializāciju ārpus lielajiem autoceļiem, drošā vidē un bez milzīgas slodzes agrā jaunībā ar perspektīvu, ka tie sportisti, kas beiguši BMX gaitas, varēs startēt treka riteņbraukšanā. 04.09.1988. Valmierā notika pirmās Latvijas BMX sacensības. 27.11.1988. tika pieņemts lēmums dibināt Latvijas BMX federāciju, un 18.12.1988. tika apstiprināti tās statūti. 03.08.1989. Brisbenā (Austrālijā) Latvija oficiāli tika uzņemta Starptautiskajā BMX federācijā (International BMX Federation). 1992. gadā Latvijā ar BMX nodarbojās 502 licencētie braucēji.

No veciem divriteņu rāmjiem un to rezerves daļām pirmie BMX divriteņi tapa Jūrmalas klubā “Favorīts” (Harija Oša vadībā), Rīgā BMX klubā “Mežciems” (Helmuta Āķa vadībā), Jelgavas klubā “Mītavas kumeļi” (Stepona Jonkus vadībā), Saldus klubā “Ozolēni” (Gundara Rēdera vadībā) un Ainažu klubā “Heinaste” (Enno Tomsona vadībā).

Kopš 1990. gada Latvijā tiek rīkots Latvijas nacionālais čempionāts vairākās kārtās, Latvijas kausa izcīņa trīs kārtās, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas kausa izcīņa, sacensības “Latvijas meistars”, Prezidenta kauss, kā arī kausu izcīņa sacensībās “Baltijas kauss” (pa vienai kārtai katrā valstī).

Atzīstot Latvijas augstos sasniegumus Eiropā un pasaulē, Latvijai tika uzticēts sarīkot UEC (Union Européen de cyclisme) Eiropas BMX čempionāta kārtas 2003., 2005. un 2007. gadā. Tās notika Valmierā “SCO Centrs” BMX trasē, kas ir viena no kvalitatīvākajām trasēm Eiropā. 2013. gadā Rīgā notika UEC Eiropas BMX čempionāta viena kārta.

BMX riteņbraukšana olimpisko spēļu programmā tika iekļauta 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā. Latviju tajās pārstāvēja trīs dalībnieki – Māris Štrombergs, Artūrs Matisons un Ivo Lakučs. Par pirmo olimpisko čempionu BMX sportā kļuva M. Štrombergs. A. Matisons pusfinālā ierindojās 7. vietā; I. Lakučam ceturtdaļfinālā bija 8. vieta. 2012.  gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā Latviju pārstāvēja četri sportisti. M. Štrombergs otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja zelta medaļu. Edžus Treimanis izcīnīja 9. vietu, Rihards Veide – 13. vietu. Sieviešu konkurencē Sandra Aleksējeva ierindojās 14. vietā. Trešajās vasaras  olimpiskajās spēlēs 2016. gadā Riodežaneiro Latviju pārstāvēja divi sportisti ‒ M. Štrombergs kopvērtējumā palika 17. vietā, E. Treimanis kopvērtējumā 19. vietā.

Pasaules čempionātos no 1995. līdz 2016. gadam pasaules junioru čempiona titulu 1997. gadā izcīnīja I. Lakučs, 2002. gadā šo titulu izcīnīja A. Matisons. M. Štrombergs divas reizes (2008. un 2010. gadā) izcīnījis arī pasaules čempiona nosaukumu elites vīriem.

UEC Eiropas čempiona nosaukumu Elites vīru klasē 2003. gadā izcīnīja I. Lakučs, 2005. gadā junioriem šo titulu izcīnīja M. Štrombergs. Ievērojams sasniegums Latvijai bija 2006. gadā notikušais UEC Eiropas čempionāts Čedarā, Anglijā, – elites vīru klasē viss goda pjedestāls Latvijai – 1. vieta A. Matisonam, 2. vieta – I. Lakučam, 3. vieta – Artim Žentiņam.

Latvijas BMX federācija kopš 1989. gada darbojās kā nevalstiska sporta organizācija, kura koordinēja un vadīja šī sporta veida attīstību Latvijā. Pēc 1997. gada, kad Starptautiskā BMX federācija iekļāvās Starptautiskajā Riteņbraukšanas savienībā (Union Cycliste Internationale, UCI), Latvijas BMX federācija ar Latvijas Riteņbraukšanas federāciju sadarbojās uz līguma pamata līdz 2003. gadam, kad BMX riteņbraukšana iekļāvās Latvijas Riteņbraukšanas federācijā. Šobrīd tā turpina darbību kā Latvijas BMX klubu apvienība (neaktīva, bet formāli nav likvidēta). Sporta rezultātu izaugsmē galvenais darbs norit klubos, kuros pati kluba valde kontrolē treniņu darbu, meklē iespējas finansiālam atbalstam no pašvaldībām un sponsoriem.

Augsto sporta rezultātu pamatā ir treneru darbs klubos. BMX klubā “Tālava” nozīmīgs bijis treneru Raimonda Ciesnieka, Viestura Priedīša, Olafa un I. Lakuča darbs, Jelgavas klubā Aivara Ikaunieka, Jūrmalas “Favorītā” Harija Oša, Cēsu klubā Jāņa Ķipura darbs. BMX tiesnešu kolēģiju vadīja Uldis Mankus. Lielu ieguldījumu BMX sacensību tiesāšanā devuši sacensību galvenie tiesneši S. Jonkus un U. Mankus, olimpiskais čempions bobslejā J. Ķipurs.

Latvijas BMX federācijas prezidents 1988.–2006. gadā bija Aldons Vrubļevskis, bet viceprezidents – J. Siliņš, kurš kopā ar I. Lakuču formāli turpina vadīt Latvijas BMX klubu apvienību.

Pirmo BMX trasi Latvijā 1988. gadā uzbūvēja Valdis Vanags Valmierā, Baiļu kalnā. Tajā notika pirmās Latvijas BMX sacensības. 1989. gadā mūsdienīgu trasi uzbūvēja Jelgavas BMX klubs “Mītavas kumeļi”, un 08.1989. šajā trasē notika pirmās starptautiskās BMX sacensības ar Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Nīderlandes sportistu piedalīšanos. Trases tika uzbūvētas Limbažos (1993), Ainažos (1992), Mārcienā (1991). Cēsīs tika uzbūvētas divas trases – “Cēsu ARR” (1993) un Uplandos (1995), Smiltenē (1990). Vēlāk trase tika uzbūvēta arī Silvā (1991), Limbažos (1993), Valkā (1993), Aucē (1991), Saldū (1994), Brocēnos (1996), Carnikavā (1992), Aizkrauklē (1993), Madonā, Smeceres silā (2010). Divas trases tika uzbūvētas pilsētās, kurās nedarbojās BMX klubi, ‒ Kuldīgā (1994) un Bauskā (1989). Jaunu trasi BMX klubs “Tālava” uzbūvēja BMX parkā Valmiermuižā, Burtnieku novadā, 2001. gadā. Pirms 2008. gada olimpiskajām spēlēm tika uzbūvēta trase Ventspilī (2007). Pēc četriem gadiem arī Rīgā, Mežaparkā (2012). Jaunākās trases ir Mārupē (2013), Vecpiebalgā (2014), Preiļos (2014), Apē (2014), Gaujienā (2014) un Gulbenē (2016).

Treniņiem ziemas periodā slēgtās trases ir Rīgā, Kleistos, (2007) un Valmieras pagasta “Vidzemē”(2014).