Par invazīvām augu sugām Latvijā uzskata aptuveni 35–50 sugas. Savvaļā sastopamu svešzemju augu sugu Latvijā ir daudz vairāk (ap 630–650), bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvu sugu pazīmes. Lielākā daļa invazīvo sugu Latvijā pirmoreiz savvaļā konstatētas 20. gs., strauji sākušas izplatīties 20. gs. beigās. Izcelsmes areāli galvenokārt ir Ziemeļamerika un Tālie Austrumi, kur ir Latvijai līdzīgi klimatiskie apstākļi. Daļa sugu ieviesušās vai mērķtiecīgi introducētas no Dienvideiropas un Centrāleiropas (piemēram, sarkanais plūškoks, Sambucus racemosa), Vidusāzijas un Kaukāza (piemēram, sīkziedu sprigane, Impatiens parviflora; Sosnovska latvānis), D puslodes (piemēram, parastā līklape, Campylopus introflexus; sīkgalvītes, Galinsoga spp.). Latvijā ik gadu konstatē 1–2 jaunas svešzemju izcelsmes augu sugas (nav regulāra monitoringa). Tikai neliela daļa no tām ir potenciāli invazīvas, lielākoties to atradnes nestabilas, īslaicīgas. Lielākā daļa invazīvo augu sugu ieviesušās nejauši, izmantojot cilvēka veidotus transporta ceļus (dzelzceļus, autoceļus, ūdensceļus), vai pārgājušas savvaļā no dārziem. Būtiska loma izplatībā ir dabiskiem migrācijas koridoriem – ūdentecēm, jūras krastam. 21. gs., mainoties kravu pārvadāšanas ceļiem un intensitātei, mazāk sugu ieceļo no Austrumeiropas un Vidusāzijas, vairāk – no Dienvideiropas un Rietumeiropas, galvenokārt ievedot dekoratīvus, potenciāli invazīvus krāšņumaugus un lauksaimniecības kultūras (sēklas, stādmateriālu), vienlaicīgi nejauši introducējot nezāles. Biežāk sastopamās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, puķu sprigane (Impatiens glandulifera), sīkziedu sprigane, Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), vītollapu miķelīte (Aster salignus), vārpainā korinte (Amelanchier spicata), pīlādžlapu sērmūkšspireja (Sorbaria sorbifolia), ošlapu kļava (Acer negundo), krokainā roze (Rosa rugosa), Kanādas elodeja (Elodea canadensis), austrumu dižpērkone (Bunias orientalis), blīvā skābene (Rumex confertus) un citas. No invazīvajām sūnu sugām – parastā līklape. Reģionālās izplatības īpatnības raksturīgas reti (piemēram, skarainā ģipsene, Gypsophila paniculata; Tatārijas salāts, Lactuca tatarica, sastopami galvenokārt gar jūras krastu). Invazīvās augu sugas sastopamas galvenokārt antropogēni ietekmētās vietās (apdzīvotās vietās, gar autoceļiem un dzelzceļiem, nezālienēs), reti – mazapdzīvotos apvidos ar augstu dabisko biotopu (mežu, purvu) īpatsvaru un intensīvas lauksaimniecības rajonos.