Latvijā savvaļā sastopamas vairāk nekā 150 svešzemju dzīvnieku sugas. No tām invazīvas vai potenciāli invazīvas ir 18 sugas. Lielākā daļa ir ūdens dzīvnieki: rotans (Perccottus glenni), apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostamus), daudzveidīgā sēdgliemene (Dreissena polymorpha), dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus), signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis), dubļu krabis (Rhithropanopeus harrisii), sānpeldes (Gammarus tigrinis un Pontogammarus robustoides), mizīdas (Paramysis lacustris un Limnomysis benedeni), Eiropas akmeņu garnele (Palaemon eleagns). Invazīvi sauszemes dzīvnieki ir Amerikas ūdele (Neovison vison), jenotsuns (Nyctereutes procyonoides), Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), melngalvas mīkstgliemezis (Krynichilus melanocephalus) un daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis). Divas nematožu sugas (Anguillicola crassus un Dirofilaria repens) ir endoparazītiski tārpi. Invazīvo dzīvnieku sugu dabiskie izplatības areāli atrodas vietās, no kurām zooģeogrāfisku šķēršļu dēļ tie nespēj dabiski izplatīties. Invazīvās zvēru sugas 20. gs. 40. gados Latvijā introducētas kā medījami un vērtīgi kažokzvēri vai arī nonākušas savvaļā, izbēgot no kažokzvēru fermām. Sānpeldes un mizīdas sākotnēji introducētas, lai uzlabotu zivju barības bāzi. Vēlāk to izplatību veicinājuši kuģu balasta ūdeņi. Daudzveidīgo mārīti veiksmīgi introducēja Francijā 1982. gadā cīņai ar laputīm siltumnīcās. Tajā pašā gadā mārīti sāka tirgot kā bioloģiskās augu aizsardzības līdzekli, veicinot tās izplatīšanos Eiropā. Ar kuģu balasta ūdeņiem 19. gs. Eiropā ievazāts dubļu krabis un daudzveidīgā sēdgliemene. Gliemeņu izplatību veicināja 19. gs. beigās izraktie kuģu ceļu kanāli, kas savienoja Melnās jūras un Baltijas jūras baseinu upes. Ar kuģu balasta ūdeņiem 20. gs. sākumā ieveda Ķīnas cimdiņkrabi un, iespējams, Eiropas akmeņu garneli. Iespējams, līdzīgā veidā Latvijas piekrastes ūdeņos nonācis apaļais jūrasgrundulis, kas pirmo reizi konstatēts 2004. gadā. Apzināti savvaļā 1983. gadā izlaists signālvēzis, bet dzeloņvaigu vēzis Latvijā ienācis no Lietuvas, kur suga introducēta 20. gs. 90. gados. Abu šo sugu tālāku izplatīšanos veicina nesankcionēta pārvadāšana un ielaišana ūdenstilpēs. Zivis savvaļā visbiežāk nonāk no zivjaudzētavām un akvārijiem, pārvadājot un izlaižot ūdenstilpēs dzīvas zivis, kā arī izmantojot tās kā citu zivju dzīvu ēsmu. Iespējams, līdzīgā veidā 20. gs. 90. gados savvaļā nonācis rotans. Invazīvās kailgliemežu sugas Latvijas teritorijā parādījās laika posmā no 20. gs. 90. gadu beigām līdz 2010. gadam. Sauszemes gliemeži neapzināti izplatīti ar transportu un kravām, pārvadājot un tirgojot stādmateriālu. Parazītiskā nematode (Anguillicola crassus) ievesta ar zušiem, bet nematožu suga (Dirofilaria repens) ievazāta ar suņiem.