Mākoņdatošana piedāvā lietojumprogrammas, datus, datošanas resursus un informāciju tehnoloģiju pārvaldības funkcijas kā pakalpojumus ar interneta starpniecību vai pakalpojumam atvēlētu īpašu tīklu. Vairāki savstarpēji saistīti faktori, kas viens otru papildina, ir noveduši pie tā, ka mākoņdatošana kļuvusi par populāru modeli, kas nodrošina dažāda veida pakalpojumus. Modelis ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm – gan pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam.  

Mākoņdatošana tiek uztverta kā paradigmas maiņa informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē. Tā tiek plaši lietota dažādās sfērās (personiskajā, akadēmiskajā, biznesa, valsts pārvaldes u. c.) ne tikai lietderīguma un finansiālā izdevīguma dēļ, bet arī statēģisku IT un uzņemējdarbības mērķu sasniegšanai. Tā pārveido ikvienu sabiedrības sektoru, galvenokārt ietekmējot IT nozari un IT profesionāļus – lietojumprogrammu izstrādātājus, IT administratorus un vadītājus.

Pateicoties mākoņdatošanas tehnoloģiju attīstībai, mobilo ierīču izplatībai, kā arī dažādu lietojumprogrammu lietošanai, kas saistās ar interneta piekļuvi, datošanas vide turpina attīstīties. Līdz ar to mainās veids, kā tiek lietoti un piegādāti IT risinājumi. Lietotāji mākoņpakalpojumus var lietot, kad, kur un kādā daudzumā vajadzīgs, maksājot tikai par lietotajiem resursiem. Mākoņdatošana piedāvā milzīgu datošanas jaudu, mērogošanu un pieejamību pēc pieprasījuma par zemām izmaksām.

1. Nav vajadzīga jaudīga aparatūra, lai lietotu mākoņdatošanas lietojumprogrammas, jo darbības tiek izpildītas mākonī. Personālajam datoram nav jāpatērē datošanas jauda vai cietā diska vieta, kas būtu vajadzīga programmatūras lokālai izpildei.
2. Uzlabota veiktspēja – lokāli tiek izpildīts mazāk lietojumprogrammu, tādējādi netiek lietoti datora resursi un tiek atbrīvota atmiņa, lai varētu veikt citus uzdevumus.
3. Zemākas IT infrastruktūras izmaksas – mākoņpakalpojumi var tikt lietoti kā esošo datošanas resursu aizstājējs vai papildu datošanas resurss, lai palielinātu uzņēmumam pieejamo datošanas jaudu. Paaugstināta noslogojuma periodā var tikt veikta dinamiska resursu iedalīšana.
4. Uzturēšanas process ir atvieglots – lietojot mākoņpakalpojumus, aparatūra un lietojumprogrammas ir izvietotas pie mākoņpakalpojumu sniedzēja, tāpēc to uzturēšana nav uzņēmuma pārziņā. Tādējādi mākoņdatošana samazina laiku, kas pavadīts, lai uzturētu aparatūras un programmatūras.
5. Zemākas programmatūras izmaksas – IT infrastruktūras darbiniekiem nevajag instalēt programmatūru atsevišķi katrā datorā, jo mākonī izvietotas lietojumprogrammas pieejamas pēc pieprasījuma. Tādējādi tiek samazinātas programmatūras instalēšanas un uzturēšanas izmaksas.
6. Tūlītēji programmatūras atjauninājumi – lietojot tīmekļa lietojumprogrammu, atjauninājumi tiek veikti automātiski, tādējādi nodrošinot, ka vienmēr ir pieejama jaunākā lietojumprogrammas versija.
7. Palielināta datošanas jauda – lietojot mākoņdatošanas sistēmu, pieejama neierobežota datošanas jauda, kas ļauj veikt resursietilpīgākus uzdevumus.
8. Neierobežota krātuves ietilpība – mākonī pieejama vairāk nekā 100 petabaitu liela krātuves ietilpība.
9. Datu nezūdamība – mākonī glabātiem datiem tiek automātiski veidotas rezerves kopijas, tādējādi nodrošinot tiem pastāvīgu piekļuvi. Piemēram, glabājot datus personālajā datorā un neveidojot tiem rezerves kopijas, cietā diska avārijas gadījumā dati var tikt zaudēti.
10. Uzlabota saderība starp operētājsistēmām (arī neatkarība no operētājsistēmas) – koplietojot resursus mākonī, lietotā operētājsistēma ir mazsvarīga, nebūtiska, nenozīmīga. Piekļuve mākonī izvietotajām lietojumprogrammām nav atkarīga no lietotās operētājsistēmas.
11. Uzlabota dokumentu formāta saderība, savietojamība – veidojot dokumentus tīmekļa lietojumprogrammā, kura atrodas mākonī, izveidotie dokumenti ir ērti pieejami arī citiem lietojumprogrammas lietotājiem, un tiek novērsta dokumentu formāta nesaderības problēma, kura rodas, lietojot dažādas lietojumprogrammas vai to versijas.
12. Produktīvāks, ērtāks, vieglāks grupu, komandas darbs – dokumentu koplietošana veicina sadarbību dokumentu izstrādē. Mākoņdatošana spēj nodrošināt iespēju vairākiem lietotājiem vienlaicīgi strādāt pie kopīgiem projektiem un dokumentiem.
13. Piekļuve no jebkuras vietas – glabājot dokumentus mākonī, piekļuve tiem tiek nodrošināta caur internetu, līdz ar to atrašanās vietas maiņa vairs nav problēma, vajadzīga tikai iekārta, kurai ir interneta pieslēgums.
14. Pieejama jaunākā versija – rediģējot mākonī esošu dokumentu (kurš izveidots mākonī izvietotā tīmekļa lietojumprogrammā), tā jaunākā versija tiek saglabāta mākonī, nevis konkrētajā ierīcē. Tādējādi no jebkuras ierīces vienmēr ir pieejama dokumenta aktuālā versija.
15. Lietotā ierīce nav būtiska, tādēļ zūd piesaiste specifiskai aparatūrai, ierīcēm – mainot lietojamo ierīci, nezūd piekļuve lietojumprogrammām un dokumentiem, kuri tiek glabāti mākonī. Nevajag pielāgot lietojumprogrammu attiecīgajai ierīcei vai saglabāt dokumentus ierīcei specifiskā formātā. Dokumenti un lietojumprogrammas mākonī paliek nemainīgi, piekļūstot tiem arī no citas ierīces.

1. Nepieciešama uzticama, vienmēr pieejama piekļuve tīklam, lai varētu tikt izveidots savienojums ar mākoni.
2. Iespējama lēna atbildes reakcija saistībā ar palielinātu datu plūsmu tīklā vai neparedzēti lielu slodzi mākoņa serveros.
3. Nesankcionēta piekļuve lietotāja datiem gan paša lietotāja darbību rezultātā (piemēram, nedrošas paroles), gan sistēmas nepietiekamas drošības dēļ (datu drošības pārkāpumi, uzbrukumi sistēmai u. c.).
4. Iespējami riski saistībā ar piedāvāto pakalpojumu uzticamību, pastāvīgu pieejamību un regulāru atjauninājumu veikšanu nākotnē.
5. Iespējama atkarība no pakalpojumu sniedzēja augstu pārslēgšanās izmaksu dēļ.

Mākoņdatošanai ir piecas galvenās īpašības.

1. Pakalpojums pēc pieprasījuma – mākoņdatošanas pakalpojumu patērētājs var automātiski, nepieprasot cilvēku mijiedarbību ar pakalpojumu sniedzēju, vienpusēji sev nodrošināt datošanas iespējas (serveri vai krātuvi) tīklā.
2. Pakalpojuma nodrošināšana, izmantojot internetu, – mākoņdatošanas pakalpojumi pieejami tīklā un tiem var piekļūt, lietojot standarta mehānismus, tas veicina pakalpojumu lietošanu dažādās plānā vai biezā klienta iekārtās (piemēram, viedtelefonos, planšetēs, klēpjdatoros vai darbstacijās).
3. Resursu apvienošana un koplietošana – pakalpojumu sniedzēja datošanas resursi tiek apvienoti, lai sniegtu pakalpojumus vairākiem patērētājiem, lietojot daudznomāšanas modeli. Fiziski un virtuāli resursi tiek dinamiski iedalīti un pārdalīti atbilstoši patērētāju pieprasījumam. Klientam parasti nav kontroles vai informācijas par precīzu resursu atrašanas vietu. Dažos gadījumos klienti var noteikt vietu augstā abstrakcijas līmenī, piemēram, valsti vai datu centru.
4. Dinamiska resursu iedalīšana – mākoņdatošanas risinājumi nodrošina resursu iedalīšanu atbilstoši pieprasījumam. Patērētājam pieejamie resursi var šķist neierobežoti un lietojami jebkādā apjomā un jebkādā laikā.
5. Resursu lietošanas pārraudzīšana – mākoņdatošanas sistēmas automātiski kontrolē un optimizē resursu lietošanu, izmantojot uzskaites iespējas dažādiem pakalpojumiem (piemēram, datu krātuvēm vai datu apstrādes veikšanai). Resursu lietošana var tikt uzraudzīta, kontrolēta un attēlota pārskata veidā, nodrošinot pārredzamību gan pakalpojumu sniedzējiem, gan patērētājiem.

Datošanas vai tīkla resursi, lietojumprogramma vai jebkurš cits IT pakalpojums, ko lietotājam piedāvā mākonis, tiek saukts par mākoņpakalpojumu. Var tikt lietoti dažāda veida mākoņpakalpojumi, sākot ar vienkāršām lietojumprogrammām, piemēram, e-pastu, kalendāru, teksta apstrādi, fotoattēlu koplietošanu, līdz pat sarežģītām, uzņēmumiem nepieciešamām infrastruktūrām, kas kā pakalpojumi tiek piedāvāti caur mākoni. Atkarībā no piedāvātā pakalpojumu modeļa mākoņpakalpojumi var tikt iedalīti trīs galvenajās kategorijās: programmatūra kā pakalpojums (Software as a Service, SaaS), platforma kā pakalpojums (Platform as a Service, PaaS) un infrastruktūra kā pakalpojums (Infrastructure as a Service, IaaS). Katra pakalpojumu kategorija var tikt lietota un piedāvāta neatkarīgi viena no otras vai arī kopā ar citām.

1. Programmatūra kā pakalpojums – patērētājam tiek nodrošināta iespēja lietot pakalpojumu sniedzēja piedāvātās lietojumprogrammas, kas darbojas mākoņa infrastruktūrā. Lietojumprogrammām var piekļūt no dažādām klientu iekārtām, lietojot mazjaudīgu klienta interfeisu, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammu vai lietojumprogrammas saskarni. Lietotājs pats nepārvalda un nekontrolē pamatā esošo infrastruktūru – tīklus, serverus, operētājsistēmas vai pat atsevišķas lietojumprogrammas iespējas, izņemot ierobežotus, lietotājam iespējotus konfigurācijas iestatījumus.
2. Platforma kā pakalpojums – patērētājam tiek nodrošināta iespēja izvietot mākoņa infrastruktūrā savas lietojumprogrammas, kas izveidotas, lietojot dažādas programmēšanas valodas, bibliotēkas, pakalpojumus un rīkus, ko atbalsta mākoņpakalpojumu sniedzējs. Patērētājs pats nepārvalda un nekontrolē pamatā esošo infrastruktūru, taču kontrolē izvietotās lietojumprogrammas un, iespējams, var mainīt noteiktus iestatījumus platformas vidē.
3. Infrastruktūra kā pakalpojums – patērētājam tiek nodrošināta iespēja brīvi lietot apstrādi, datu glabāšanu, tīklus u. c. būtiskus datošanas resursus, kuros patērētājs var izvietot un brīvi lietot sev interesējošas sistēmas, piemēram, lietojumprogrammas un operētajsistēmas. Patērētājs nepārvalda pamatā esošo mākoņdatošanas infrastruktūru, bet klientam ir iespējams kontrolēt savas operētājsistēmas, datu krātuves un tajās izvietotās lietojumprogrammas. Atsevišķos gadījumos klientam var būt ierobežota kontrole pār atsevišķām tīkla komponentēm, piemēram, resursdatora ugunsmūri.

Uzņēmumi lieto vienu vai vairākus no minētajiem pamata pakalpojumu modeļiem, taču tie var izveidot mākoņu ekosistēmas, kuru mērķis ir izpildīt īpašas prasības. Var tikt piedāvāti jauni mākoņdatošanas pakalpojumi, kas papildina vai daļēji lieto jau minētos trīs mākoņu pakalpojumu modeļus.

Šādu mākoņdatošanas pakalpojumu daži piemēri: biznesa process kā pakalpojums (Business process as a service, BPaaS), informācija kā pakalpojums (Information as a service, INaaS), sakari kā pakalpojums (Communication as a Service, CaaS), datu glabāšana kā pakalpojums (Data Storage as a Service, DSaaS), analīze kā pakalpojums (Analytics as Service, AaaS), tīkls kā pakalpojums (Network as a Service, NaaS), darbvirsma kā pakalpojums (Desktop as a Service, DaaS), drošība kā pakalpojums (Security as a Service, SecaaS), ugunsmūris kā pakalpojums (Firewall as a Service, FaaS), pārraudzīšana kā pakalpojums (Monitoring as a Service, MaaS), testēšana kā pakalpojums (Testing as a Service, TaaS), blokķēde kā pakalpojums (Blockchain as a Service, BaaS), identitātes un piekļuves pārvaldība kā pakalpojums (Identity and Access Management as a Service, IAMaaS), mašīnmācīšanās kā pakalpojums (Machine Learning as a Service, MLaaS).

Pamatojoties uz to, kur mākonis izvietots, kam tas pieder, kas to pārvalda un kas ir tā galvenie lietotāji, mākoņi var tikt iedalīti četrās kategorijās.

1. Privātais mākonis – mākoņdatošanas infrastruktūra, ko lieto tikai viena organizācija, kurā var būt vairāki patērētāji, piemēram, uzņēmuma struktūrvienības. Tas var būt pašas organizācijas, trešās personas vai abu pušu kopīgā īpašumā un pārvaldībā. Organizācijas mākonis var atrasties tās telpās vai ārpus tām.
2. Kopienas mākonis – mākoņdatošanas infrastruktūra ir paredzēta vairākiem patērētājiem, kurus var saistīt kopīgas intereses, piemēram, organizācijas misija, politika vai drošības prasības. Infrastruktūra var būt organizāciju, trešās personas vai visu pušu kopīgā īpašumā un pārvaldībā, tai atrodoties organizāciju telpās vai ārpus tām.
3. Publiskais mākonis – mākoņdatošanas infrastruktūra ir paredzēta publiskai lietošanai plašākā sabiedrībā. Infrastruktūra var būt uzņēmuma, akadēmiskas organizācijas vai valsts pārvaldes īpašumā un pārvaldībā, tai atrodoties mākoņpakalpojumu sniedzēja telpās.
4. Hibrīdais mākonis – mākoņdatošanas infrastruktūra sastāv no diviem vai vairākiem atšķirīgiem mākoņa modeļiem, kas joprojām ir unikālas vienības, bet ir saistītas ar standartizētu vai patentētu/organizācijai unikālu tehnoloģiju, kas nodrošina datu un lietojumprogrammu pārnesamību (piemēram, slodzes līdzsvarošanu starp vairākiem mākoņiem).

Mākoņpakalpojumu izveide, piegāde un patēriņš ietver četru iesaistīto pušu mijiedarbību.

1. Mākoņpakalpojumu patērētājs lieto mākoņpakalpojumus. Patērētājs izveido pakalpojumu katalogu ar izvēlētajiem pakalpojumiem. Lai mākoņpakalpojumu iekļautu pakalpojumu katalogā, patērētājs salīdzina pakalpojuma raksturlielumus (cena, kvalitāte, savlaicīgums) un par tiem vienojas ar mākoņpakalpojumu sniedzēju.
2. Mākoņpakalpojumu sniedzējs nodrošina mākoņpakalpojumus. Pakalpojumu sniedzējs pārvalda, veic pakalpojumu konfigurāciju un aktivēšanu, kā arī uztur piedāvāto pakalpojumu katalogu un definē līguma nosacījumus. Pakalpojuma sniedzējs aprēķina pakalpojuma sniegšanas izdevumus un nosaka pakalpojuma cenu.
3. Mākoņpakalpojumu veidotājs (izstrādātājs) var būt arī mākoņpakalpojumu sniedzējs. Pakalpojumu izstrādātājs izveido pakalpojumu un piegādā to pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumu veidotāja galvenā funkcija – apvienot un optimizēt pakalpojuma pamatā esošo resursu piegādi.
4. Mākoņpakalpojumu brokeris darbojas kā starpnieks starp pakalpojuma patērētāju un vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Brokeris var veikt trīs atšķirīgus uzdevumus: patērētājam nodrošina iespēju viena veida pakalpojumam lietot dažādus pakalpojuma sniedzējus; apvieno dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus, rezultātā sniedzot unikālu pakalpojumu; pārvalda patērētājam piedāvātos pakalpojumus, izvēloties optimālu izmaksu, kvalitātes un savlaicīguma parametru kombināciju.

20. gs. 60. gados tika veikta lieldatoru laika sadale (timesharing) un pieminētas pirmās virtualizācijas idejas. Nākamajās desmitgadēs pieauga pētījumu sarežģītība, veicot pētījumus virtualizācijas, operētājsistēmu, datu krātuvju un tīklošanās virzienos. 20. gs. 90. gados interneta popularitāte pieauga. 1999. gadā tika izlaists VMware Workstation hipervizors, kas ļauj lietotājam darbināt vairākas virtuālās mašīnas uz vienas fiziskas ierīces. 20. gs. 90. gadu beigās tika uzsākts pētniecības projekts XenoServer Kembridžas Universitātē (University of Cambridge), kura mērķis bija izveidot serveri, kurš spēj droši izpildīt neuzticamu kodu. 1999. gadā tika dibināts uzņēmums Salesforce.com, piedāvājot uzņēmumu lietojumprogrammu piegādi ar interneta starpniecību (uzzņēmums tiek uzskatīts par SaaS aizsācēju). 2001. gadā uzņēmums VMware ieviesa virtualizāciju x86 platformā. 2002. gadā tika izlaists Amazon Web Services (AWS), kas nodrošina mākoņdatošanas platformas pēc pieprasījuma; tika publiskots Xen hipervizors kā atvērtā pirmkoda projekts. 2004. gadā tika izlaista pirmā oficiālā Xen 1.0 versija. 2005. gadā tika izveidoti pirmie Intel procesori, kas atbalsta virtualizāciju x86 platformā. 2006. gadā tika izlaista Xen 3.0 versija ar paplašinātu funkcionalitāti. Tas ir pirmais mūsdienīgais paravirtualizācijas hipervizors, kas nodrošina virtuālās mašīnas ar augstu izolācijas līmeni, nezaudējot veiktspēju. Tas paver ceļu mūsdienīgiem IaaS mākoņpkalpojumiem. 2006. gadā tika izlaists Amazon’s Elastic Compute Cloud (EC2) – komerciāls tīmekļa pakalpojums, lai izpildītu klientu lietojumprogrammas. 2007. gadā tika izlaists Dropbox pakalpojums datņu mitināšanai un sinhronizācijai, padarot mākoņkrātuvi par preci. 2008. gadā tika publiskota OpenNebula programmatūra efektīvai virtuālo mašīnu pārvaldīšanai izkliedētās/dalītās infrastruktūrās. 2008. gadā uzņēmums Dell mēģināja padarīt jēdzienu “mākoņdatošana” par savu preču zīmi, taču tas neizdevās un radīja sašutumu nozares speciālistu vidū. 2008. gadā tika izlaista Google App Engine PaaS modeļa mākoņdatošanas platforma un Microsoft hipervizors – Hyper-V. 2009. gadā Google un Microsoft sāk piedāvāt uzņēmumu lietojumprogrammu pakalpojumus. 2010. gadā tika publiskots (izlaists) Microsoft mākoņdatošanas pakalpojums – Azure. 2010. gadā tika izlaista atvērtā pirmkoda mākoņdatošanas programmatūra – OpenStack. 2011. gadā tika izlaists uzņēmuma IBM SmartCloud. 2013. gadā tika izlaists Google Compute Engine. 2013. gadā tika izlaista uzņēmuma dotCloud programmatūra Docker, lai vienkāršotu atvērtā pirmkoda programmatūras Linux konteineru lietošanu. Google 2014. gadā izlaida Kubernetes – atvērtā pirmkoda konteineru orķestrēšanas programmatūru automatizētai lietojumprogrammu izvēršanai (deployment), mērogošanai un pārvaldībai. 2018. gadā tika izveidots Microsoft zemūdens datu centrs un Google mākonī pieejamas tenzoru apstrādes vienības.

Mākonis ir paredzēts ikvienam, un ikviens no tā var gūt labumu. Privātpersonas jau kādu laiku lieto mākoņpakalpojumus. Saskaņā ar Eurostat datiem trešdaļa Eiropas Savienības (ES) interneta lietotāju 2016. gadā lietoja mākoņdatošanu, un to skaits turpina pieaugt. Lietotāji var glabāt savus datus mākonī un rediģēt tos kopā ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem. Privātajā sektorā mākoņpakalpojumi ir īpaši izdevīgi jaunajiem uzņēmumiem. Vēl nesen, lai realizētu jaunas biznesa idejas, nācās tērēt daudz naudas serveriem, operētājsistēmām, datu glabāšanai un licencēm, tomēr šobrīd šādus pakalpojumus iespējams iegūt tūlītēji, turklāt maksājot tikai par patērēto laiku vai jaudu.

Mākoņdatošana būtiski maina un mainīs to, kā cilvēki un uzņēmumi ikdienā lieto datorus. Līdz ar to mainīsies arī tas, kā uzņēmumi izvieto sev nepieciešamas lietojumprogrammas. Mākoņdatošana pārveido to, kā mās domājam par datošanas vidēm. Nākotnē tā būtiski uzlabos piekļuvi visa veida informācijai un samazinās kopējās IT izmaksas. Arvien pieaugošais mākoņu daudzums, jaunu mākoņdatošanas platformu un lietojumu ieviešana un atvērtu mākoņdatošanas standartu izveide palielinās mākoņdatošanas pievilcību gan pakalpojumu sniedzējiem, gan lietotājiem. Tāpat kā internets, arī mākoņdatošana ir tehnoloģija, kas maina IT paradigmu.

Lai veiksmīgi izmantotu un gūtu labumu no mākoņdatošanas, uzņēmumiem pārejas posmā ir stratēģiski un organizatoriski jāsagatavojas un jāgūst holistisks skatījums uz mākoņdatošanu. Uzņēmumiem jāizstrādā stratēģisks plāns, kas pakāpeniskā pieejā nodrošinātu kontekstu makoņdatošanas ieviešanai. Uzņēmumam jāizlemj labāka mākoņa opcija, kas atbilstošajā situācijā būtu vislabākā, apsverot riskus, ko ietver migrēšana uz mākoni. Pārejā uz mākoņdatošanu jāņem vēra ne tikai tehnoloģiskie, bet arī personāla un organizācijas procesu jautājumi.

Īana Preta (Ian Pratt) vadībā Kembridžas Universitātē tika izstrādāts XenoServers serveris, lai droši izpildītu neuzticamu pirmkodu, 2004. gadā Ī. Prets un Kīrs Freizers (Keir Fraser) nodibināja uzņēmumu XenSource, kurā tika izstrādāts Xen hipervizors. Marks Beniofs (Marc Benioff) 1999. gadā nodibināja uzņēmumu Salesforce un tiek uzskatīts par apzīmējuma “platforma kā pakalpojums” (platform as a service) autoru. Daiena Grīna (Diane Greene), Mendels Rozenblūms (Mendel Rosenblum), Skots Divains (Scott Devine), Edvards Vangs (Edward Wang) un Eduārs Buņions (Edouard Bugnion) 1998. gadā nodibināja uzņēmumu VMware. Vēlāk D. Grīna vairākus gadus vadīja Google mākoņpakalpojumu nodaļu. Montijs Teilors (Monty Taylor) ir viens no nozīmīgākajiem ieguldītājiem OpenStack projektā, kā arī bija viens no projekta aizsācējiem tā pirmsākumos un joprojām aktīvi iesaistās tā izstrādē. Verners Fogelss (Werner Vogels) ir viens no mākoņdatošanas ieviesējiem uzņēmumā Amazon un tiek uzskatīts par vienu no pasaules labākajiem speciālistiem mērogojamu sistēmu jautājumos. Urss Helcle (Urs Hölzle) ir atbildīgs par Google tehnisko infrastruktūru un ir vadījis Google efektīvo datu centru projektēšanu, kuri, domājams, patērē mazāk nekā pusi no jaudas, salīdzinot ar parastajiem datu centriem. Drū Hjūstons (Drew Houston) un Arašs Ferdovsi (Arash Ferdowsi) radīja Dropbox platformu – vienu no pirmajām atvērtajām mākoņkrātuvēm.