Vārds, uzvārds Ante Paveličs (Ante Pavelić)
Profesija Politiķis, literāts
Augstākais ieņemtais amats
Dzimšanas datums 14.07.1889.
Dzimšanas vieta Bradinā, Austroungārijā
Miršanas datums 28.12.1959.
Miršanas vieta Madridē, Spānija
Apbedījuma vieta Sanisidro kapos Madridē
Dzimis no mūsdienu Horvātijas teritorijas izceļojušu horvātu ģimenē Bosnijā. Absolvējis Zagrebas Universitātes (horvātu Sveučilište u Zagrebu, latīņu Universitas Studiorum Zagrabiensis) Juridisko fakultāti (1914), doktors (1915), advokāts Zagrebā.
Horvātu nacionālistu organizācijas Ustaši dibinātājs un vadītājs (1930–1945). Otrā pasaules kara laikā vācu okupētās Dienvidslāvijas karalistē izveidotās Neatkarīgās Horvātijas valsts (Nezavisna Država Hrvatska) vadītājs (1941–1945).
Labējās Horvātu tiesību partijas biedrs (1910–1929), Dienvidslāvijas parlamenta deputāts (1927–1929). Pēc Dienvidslāvijas karaļa Aleksandra I Karageorgijeviča (serbu Александар I Карађорђевић) valsts apvērsuma un diktatūras īstenošanas (1929) emigrācijā Itālijā. Par pretvalstisku darbību Dienvidslāvijas karalistes tiesa 17.08.1929. A. Paveličam aizmuguriski piesprieda nāvessodu. Pēc atentāta pret Aleksandru I Karageorgijeviču Francijas Republikas tiesa A. Paveličam par atentāta organizēšanu arī aizmuguriski piesprieda nāves sodu. Atentātam sekoja ieslodzījums un dzīve mājas arestā Itālijā. 04.1941. pēc Dienvidslāvijas karalistes kapitulācijas atgriezās Zagrebā, izveidoja un vadīja Neatkarīgās Horvātijas valsts valdību. Būdams diktators, īstenoja pret serbiem, ebrejiem un čigāniem vērstu terora politiku. 1945. gadā bēga uz Austriju. Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas tiesa aizmuguriski piesprieda A. Paveličam nāves sodu. Pēc Otrā pasaules kara emigrācijā Itālijā, Argentīnā, Čīlē. Pēc atentāta mēģinājuma Buenosairesā 10.04.1957. pārcēlās uz Spāniju.
Ante Paveličs. 1941. gads.