AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 27. decembrī
Alvils Zauers

Ustaši

(horvātu Ustaša – Hrvatska revolucionarna organizacija; ustanik 'nemiernieks')
horvātu galēji labējo nacionālistu militarizēta organizācija un tās biedri

Saistītie šķirkļi

  • Ante Paveličs
  • četniki
  • Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Satura rādītājs

  • 1.
    Ideoloģiskie un praktiskie mērķi. Organizācijas dibinātājs
  • 2.
    Militārā darbība
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Ideoloģiskie un praktiskie mērķi. Organizācijas dibinātājs
  • 2.
    Militārā darbība
Ideoloģiskie un praktiskie mērķi. Organizācijas dibinātājs

Ustaši dibinātājs, vadītājs, programmatisko dokumentu autors un vienpersoniskais līderis (poglavnik) bija Ante Paveličs (Ante Pavelić). Statūti pieņemti 07.01.1929. Organizācijas politiskais mērķis bija neatkarīgas horvātu valsts izveide vardarbīgā bezkompromisa cīņā.

Ustaši prokatoliskais etnonacionālisms idejiski balstījās itāļu fašismā un vācu nacionālsociālismā, pārņemot vadonības, korporatīvisma idejas un antisemītismu.

Galvenais Ustaši štābs tika izveidots 1932. gadā Itālijā; sāka iznākt laikraksts Ustaša. Līdz Otrajam pasaules karam Ustaši gatavoja partizānus no horvātu emigrantiem apmācības centros Itālijā un Ungārijā, kā arī rīkoja terora un sabotāžas aktus. Pēc 1934. gada atentāta pret Dienvidslāvijas karali Aleksandru I Karageorgijeviču (serbu Александар I Карађорђевић) Ustaši darbība Itālijā, Vācijā un Ungārijā tika ierobežota.

Militārā darbība

Pēc Vācijas un Itālijas iebrukuma Dienvidslāvijā un marionešu Neatkarīgās Horvātijas valsts (NHV) izveidošanas 04.1941. Ustaši bija vienīgais legālais politiskais spēks valstī. Valdības galva un ministri bija Ustaši pārstāvji. Ustaši milicija (Ustaška vojnica) ietilpa NHV bruņotajos spēkos un īstenoja represijas pret valstī dzīvojošajiem ebrejiem, čigāniem un serbiem, ar mērķi veidot etniski viendabīgu horvātu valsti.

Valstī izveidoja koncentrācijas nometņu tīklu, no kurām lielākā bija Jasenovacas (Jasenovac) koncentrācijas nometne. Terors, deportācijas, serbu piespiedu pievēršana katoļticībai sekmēja starpetniskās sadursmes, kā arī serbu nacionālistu – četniku un dienvidslāvu komunistu kustības attīstību.

20. gs. 40. gadu otrajā pusē Dienvidslāvijas teritorijā pret komunistisko režīmu cīnījās Ustaši partizānu – križaru (krustnešu) vienības. Pēc Otrā pasaules kara A. Paveliča vadībā emigrācijā izveidoja Horvātu Atbrīvošanas kustību (Hrvatski oslobodilački pokret), kas pēc Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sabrukuma 1991. gadā darbojas Horvātijā kā politiska partija. Pēc Otrā pasaules kara bijušie Ustaši biedri emigrācijā izveidoja arī Horvātu Nacionālo pretestības kustību Otpor (Hrvatski narodni otpor), kas beidza pastāvēt 1991. gadā.

Saistītie šķirkļi

  • Ante Paveličs
  • četniki
  • Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bartulin, N., The Racial Idea in the Independent State of Croatia: Origins and Theory, [pilsētu] Brill Academic Pub, 2013.
  • Hory, L., and M. Broszat, Der kroatische Ustascha-Staat 1941–1945, Stuttgart, Deutsche Verlags Anstalt, 1964.
  • Jeli-Buti, F., Ustaše i Nezavisna Država Hrvatska 1941–1945, Zagreb, Sveuilišna naklada Liber, 1977.
  • Krizman, B., Ante Pavelić i ustaše, Zagreb, Globus,1978.
  • Krizman, B., Ustaše i Treći Reich, Zagreb, Globus, 1983.
  • Tomasevich, J., War and Revolution in Yugoslavia, 1941–1945: Occupation and Collaboration, Stanford University Press, 2001.
  • Trifkovic, S., Ustasa: Croatian separatism and European politics, 1929–1945, [pilsētu] The Lord Byron Foundation for Balkan Studies, 1998.
  • Yeomans, R., Visions of Annihilation: The Ustasha Regime and the Cultural Politics of Fascism, 1941–1945, Pittsburgh, University of Pittsburgh Press, 2012.

Alvils Zauers "Ustaši". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 01.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4171 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana