Ievērojamākie 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma pētnieki ilgtspējas zinātnē: zviedru vides zinātnieks Alans Atkisons (Alan Atkisson) – Atkisona grupas (The AtKisson Group, Zviedrija) līdzdibinātājs un prezidents; amerikāņu vides ekonomists Hermans Deilijs (Herman Daly) – 1989. gadā kopīgi ar Džonu Kobu (John Cobb) ieteica ilgtspējīgas ekonomikas labklājības indeksu, kas sociāli ekonomisko progresu vērtē atbilstošāk nekā iekšzemes kopprodukts. H. Deilija svarīgākie darbi: “Ilgtermiņa ekonomika” (Steady-State Economics, 1991), “Pārsniedzot izaugsmi: Ilgtspējīgas attīstības ekonomika” (Beyond Growth: The Economics of Sustainable Development,1996), “Ekoloģiskā ekonomika: Principi un pielietojums” (Ecological Economics: Principles and Applications, 2010). Latviešu vides zinātnieka Māra Kļaviņa nozīmīgākie darbi “Environment and Sustainable development” (Vide un ilgtspējīga attīstība, 2010), “Environment, pollution, development: the case of Uzbekistan” (Vide, piesārņojums, attīstība: Uzbekistānas piemērs, 2014). Amerikāņu vides ekonomists Roberts Kostanza (Robert Costanza), dibinājis Starptautisko vides ekonomikas biedrību (International Society for Ecological Economics) un žurnālu Ecological Economics; svarīgākās grāmatas: “Ievads vides ekonomikā” (An Introduction to Ecological Economics, 1997), “Globālās ilgtspējas vietējā politika” (The local politics of global sustainability, 2000), “Ilgtspēja vai katastrofa?” (Sustainability or Collapse? An Integrated History and Future of People on Earth, 2007). Amerikāņu fiziķis un vides zinātnieks Amorijs Lovins (Amory Bloch Lovins) – pievērsis uzmanību enerģētikas politikai (enerģijas efektivitātei, atjaunojamai enerģijai, “negawatt revolution” autors (t. i., patērētājiem nevajag enerģijas kWh, bet gan enerģijas pakalpojumus), attīstījis ekstremāli energoefektīva automobiļa (Hypercar) ideju. Publicējis vairāk nekā 30 grāmatu, tostarp “Uzvarēt naftas pēcspēlē” (Winning the oil endgame, 2005), “Mazais ir izdevīgs” (Small is Profitable, 2003), “Vēlreiz izgudrot uguni” (Reinventing Fire, 2011). Amerikāņu zinātnieks Deniss Medouzs (Dennis Meadows), Balatona grupas dibinātājs, grāmatas "Izaugsmes robežas” (The limits to growth, 1972) autors. Svarīgākās grāmatas: “Pretī globālam līdzsvaram” (Toward global equilibrium: collected papers, 1973), “Pārsniedzot robežas” (Beyond the Limits: Confronting Global Collapse, Envisioning a Sustainable Future, 1992), „Izaugsmes robežas: 30 gadu precizējumi” (Limits to Growth: The 30-Year Update, 2004). Jergena Randera (Jørgen Randers) – norvēģu profesora klimata attīstības jautājumos – ievērojamas grāmatas ir “Sistēmu dinamikas metodes elementi” (Elements of the System Dynamics Methods, 1980) un „2052 – globālais redzējums nākamajiem četrdesmit gadiem” (2052 – A Global Forecast for the Next Forty Years, 2012). Zviedru bioķīmiķis un biotehnologs Larss Ridēns (Lars Ryden), Baltijas Universitātes programmas direktors; programmas ietvaros ar L. Ridēna līdzdalību publicētas grāmatas: ”Baltijas reģiona ilgtspēja” 10 sējumos (Sustainable Baltic Region, 1997), “Baltijas jūras reģions – kultūra, politika kopienas” (The Baltic Sea Region – Cultures, Politics, Societies, 2002), “Vides zinātne” (Environmental Science, 2003), “Ilgtspējīga sabiedrības attīstība” 4 sējumos (Sustainable Community Development, 2004), “Vides vadība” 4 sējumos (Environmental Management, 2006–2007). Nīderlandiešu profesors Berts de Frīzs (Bert de Vries) – analizējis dabas resursus un enerģētiku, modelējis klimata un globālās izmaiņas, veicis sistēmu analīzi ilgtspējas skatījumā, autors grāmatām: “Globālo pārmaiņu perspektīvas” (Perspectives on Global Change: The TARGETS Approach, 1997), “Cilvēki un to dzīves vide ilgtermiņa sociāli ekoloģiskā perspektīvā” (Humans and their Habitats in a Long-Term Socio-Ecological Perspective, 2002), “Ilgtspējas zinātne” (Sustainability science, 2013).