starptautiskā politiskā ekonomika

starptautiskās politikas apakšnozare, kurā pēta politisko un ekonomisko procesu mijiedarbību valstu attiecībās

Atjaunots 2024. gada 20. jūnijā, Kārlis Bukovskis

keinsisms, politiskajā ekonomikā

politiskās ekonomikas idejiskā skola un sociālekonomisko procesu analīzes metode, kas pēta valsts fiskālo un monetāro rīku lomu ekonomiskās attīstības procesā kapitālisma sistēmā

Atjaunots 2024. gada 19. decembrī, Kārlis Bukovskis

ekonomiskā marksisma skola, politiskajā ekonomikā

politiskās ekonomikas teorētiskā skola un sociālekonomisko procesu analīzes metode, kas pēta politisko šķiru savstarpējās attiecības ekonomisko resursu un procesu kontekstā

Atjaunots 2023. gada 10. novembrī, Kārlis Bukovskis

neoklasiskā ekonomiskā liberālisma skola, politiskajā ekonomikā

politiskās ekonomikas idejiskā skola un sociālekonomisko procesu analīzes metode, kas pēta valsts lomu starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomiskajā politikā

Atjaunots 2024. gada 19. decembrī, Kārlis Bukovskis

ekonomiskā nacionālisma teorētiskā skola, politiskajā ekonomikā

politiskās ekonomikas teorētiskā skola, kas pievēršas valsts instrumentu ietekmes nodrošināšanai starptautiskās tirdzniecības un ekonomiskās politikas vadīšanai

Atjaunots 2024. gada 20. jūnijā, Kārlis Bukovskis

klasiskā ekonomiskā liberālisma idejiskā skola, politiskajā ekonomikā

politiskās ekonomikas idejiskā skola un sociālekonomisko procesu analīzes metode, kas pēta tirgus lomu starptautiskajā ekonomikā un valstu ekonomiskajā politikā

Atjaunots 2024. gada 20. jūnijā, Kārlis Bukovskis

neofunkcionālisms

koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kaut kā) praktisku izlietojumu. Neofunkcionālisms ir vidējā līmeņa teorija, kas skaidro Eiropas integrācijas procesu. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) universitātēs 20. gs. 50. gados radušos neofunkcionālisma teoriju uzskata par pirmo teoriju, kas skaidroja nacionālo valstu reģionālās politiskās un ekonomiskās integrācijas procesus kā tobrīd jaunu fenomenu pasaules politikā.

Atjaunots 2024. gada 5. septembrī, Kārlis Bukovskis

neoinstitucionālisms

viena no centrālajām administrācijas un politikas zinātņu teorētiskajām perspektīvām, ko piemēro empīriskajam materiālam, lai izprastu organizāciju uzvedību gan pašas organizācijas iekšējo procesu, gan citu organizāciju, gan atkarīgu vai neatkarīgu sociālo procesu kontekstā. Sevišķa uzmanība tiek veltīta kultūras fenomenam, institūciju noteikumu lomai un veicēju personīgo uzskatu faktoram. Neoinstitucionālisms skaidro gan sistēmas un vides ietekmi uz institūciju un tās uzvedību, gan institūcijas pašas ietekmi uz sevi, uz kopējo politisko sistēmu jeb struktūru, uz pieņemtajiem lēmumiem.

Atjaunots 2024. gada 10. septembrī, Kārlis Bukovskis