Neoklasiskā ekonomiskā liberālisma skola ir arī ekonomiskās politikas ideoloģija valsts pārvaldē. Neoklasiskā ekonomiskā liberālisma idejiskā skola turpināja klasiskā ekonomiskā liberālisma idejiskās skolas pamatpostulātus par brīvā tirgus universālo, pašregulējošo raksturu. Neoklasiskā ekonomiskā liberālisma skolas pārstāvji uzskata, ka indivīdu un uzņēmumu ekonomiskā rīcība ir racionāla un vērsta uz pašu labuma palielināšanu, kas ļauj paredzēt arī ekonomiskos procesus kopumā. Neoklasiskā ekonomiskā liberālisma idejiskā skola pievēršas ražošanas maksimizēšanas problēmai ar ierobežotiem resursiem. Šīs idejiskās pieejas autori savos darbos plaši sāka norobežot ekonomiskos procesus no sociālajiem un politiskajiem aspektiem un veikt detalizētus matemātiskos aprēķinus, kas kļuva par pamatu mūsdienu ekonometrijas metodēm. Šīs idejiskās skolas ekonomistiem tiek piedēvēta arī tradicionālā pieprasījuma-piedāvājuma līknes izveide.