Ā. Smita idejas no valsts pašmāju saimniecības uzbūves modeļa, kam jāaizstāj merkantilās un feodālās sistēmas paliekas 18. un 19. gs. Rietumvalstīs, transformējās par pilnvērtīgi ekonomisko sistēmu, ko pieņēma un lieto lielākā daļa pasaules valstu arī 21. gs. Kapitālistiskā sistēma no tās sākotnējās formas ir tikusi papildināta ar starptautiskās tirdzniecības principiem, D. Rikardo izstrādājot salīdzinošās priekšrocības (comparative advantage) konceptu – valstīm ir izdevīgi tirgoties apstākļos, kad tās var saražot ko efektīvāk par konkurentiem. Tāpat klasiskā ekonomiskā liberālisma idejas ir papildinātas ar franču ekonomista Žana Batista Sē (Jean-Baptiste Say) rakstīto par uzņēmējiem kā kapitālistiskā tirgus faktiskajiem veidotājiem, angļu garīdznieka Tomasa Maltusa (Thomas Robert Malthus) pretrunīgi vērtēto skatījumu uz iedzīvotāju skaita pieauguma negatīvo ietekmi uz sabiedrības labklājību, kā arī ietekmīgā angļu filozofa un politekonomista Džona Stjuatra Milla (John Stuart Mill) utilitārisma ietvaros rakstīto par nodokļu nozīmi nabadzības un nevienlīdzīgu iespēju mazināšanai kapitālistiskā sabiedrībā, arī ar vairāku citu autoru skatījumiem. Liberālās ekonomikas skolas, t. sk. (klasiskā) ekonomiskā liberālisma skola un tās neoklasiskais un neoliberālais turpinājums, ir politiskās ekonomikas teorija līdzās ekonomiskajam nacionālismam un marksismam. Ekonomiskais liberālisms, nacionālisms un marksisms ir arī ekonomiskās ideoloģijas valsts pārvaldē un politikā.