Auriga, brīvi tulkojot no latīņu valodas, nozīmē ‘kaujas ratu vadītājs’. Vedēja raksturīgo neregulāro piecstūri, kuru veido zvaigznāja spožākās zvaigznes, var atrast neatkarīgi no citiem debess orientieriem. Tiesa, piecstūra apakšējā zvaigzne formāli pieder Vērša zvaigznājam. Uz Vedēja kreisā pleca tradicionāli attēlo kazu, bet zemāk – kazlēnus. Kaza ar kazlēniem agrāk veidoja atsevišķu zvaigznāju, bet mūsu ēras 2. gs. grieķu astronoms Ptolemajs (Πτολεμαῖος) abus zvaigznājus apvienoja. Vedējā atrodas vairākas vaļējās zvaigžņu kopas.
Saistītie šķirkļi
Vedēja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Vedējs ļoti labi redzams rudens vakaros austrumu pusē, ziemas naktīs augstu pie debesīm, bet pavasara vakaros – debess rietumu pusē. Pa labi uz leju no tā atrodas Vērsis, bet pa kreisi – Dvīņi.
Zvaigznāja raksturojums
Vedēja spožākā zvaigzne Kapella, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘kaziņa’, atrodas piecstūra augšpusē. Sengrieķu mītos tā ir nimfa Amalteja. Pieņēmusi kazas izskatu, Amalteja baroja mazo Zevu ar savu pienu. Kapella ir sestā spožākā zvaigzne pie debesīm un trešā spožākā debess ziemeļu puslodē pēc Arktura un Vegas. Otra spožākā Vedēja zvaigzne ir Menkalinans, kas atrodas pa kreisi no Kapellas. Trīs vidēja spožuma zvaigznes, kas veido nelielu garenu trijstūri pa labi uz leju no Kapellas, sauc par kazlēniem.
Augšējais “kazlēns” jeb Almazs ir neparasta zvaigzne. Ap galveno zvaigzni riņķo otra zvaigzne, kuru apņem tumšs putekļu disks. Reizi 27 gados tas aizsedz zvaigzni un uz diviem gadiem zvaigznes spožums samazinās par vienu zvaigžņlielumu. Nākamais aptumsums notiks ap 2037. gadu.
Vedēja zvaigžņu karte.
Vaļējā zvaigžņu kopa Mesjē 37 Vedēja zvaigznājā. 2009. gads.
Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Kapella | Vedēja α | 0,08 | 43 | K0 + G1* | Divi milži, divi sarkanie punduri | Četrkārša zvaigzņu sistēma |
| Menkalinans | Vedēja β | 1,90 | 81 | A1 + A1 | Divas galvenās secības zvaigznes | Spektrāla dubultzvaigzne |
| Mahasims | Vedēja θ | 2,65 | 166 | A0p + F2-5 | Divas galvenās secības zvaigznes | Teleskopā izšķirama dubultzvaigzne |
| Hasalehs | Vedēja ι | 2,69 | 490 | K3 | Spožais milzis | Spožumu samazina starpzvaigžņu putekļi |
| Almazs | Vedēja ε | 2,92 | 2130 - 4900 | F0** | Pārmilzis/milzis** | Ilgperioda aptumsuma maiņzvaigzne |
* Divas spožākās zvaigznes
** Dati par galveno zvaigzni
Vedēja trīs spožās vaļējās zvaigžņu kopas Mesjē 36 (M36), Mesjē 37 (M37), Mesjē 38 (M38)
| Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi | Attālums, gaismas gadi | Diametrs, gaismas gadi | Zvaigžņu skaits | Vecums, miljoni gadu |
| M36 | 6,3 | 4300 | 14 | ap 188 | 25 |
| M37 | 6,2 | 4500 | 20 – 26 | > 500 | 350 – 550 |
| M38 | 7,4 | 3500 | 26 | ap 100 | 290 |
Mitoloģija
Par Vedēja zvaigznāja izcelšanos stāsta vairāki sengrieķu mīti. Viens no tiem vēsta, ka uguns dieva Hefesta dēls Erihtons izgudroja četru zirgu vilktus ratus, ar kuriem uzvarēja daudzās sacīkstēs. Radīt šādus ratus viņu iedvesmoja saules dieva Hēlija varenais četrjūgs. Erihtons arī iemācīja cilvēkiem apieties ar zirgiem un art zemi. Sajūsmināts par Erihtona sasniegumiem, Zevs viņu iemūžināja debesīs.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Vedējs redzams rudens vakaros austrumu pusē, ziemas naktīs augstu pie debesīm, bet pavasara vakaros – debess rietumu pusē. Vedēja spožākā zvaigzne Kapella Latvijā ir nenorietoša un vasaras naktīs redzama ziemeļu pamalē.
Multivide
Vedēja zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Vedēju. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Vedēja zvaigžņu karte.
Vaļējā zvaigžņu kopa Mesjē 37 Vedēja zvaigznājā. 2009. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Ilgonis Vilks "Vedējs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116834-Ved%C4%93js (skatīts 26.09.2025)