Dvīņi ir izteiksmīgs ziemas zvaigznājs, viens no 12 zodiaka zvaigznājiem. Dvīņu spožākās zvaigznes veido garenu taisnstūri, bet var iztēloties arī divas zvaigžņu līnijas, kas atbilst katram no dvīņiem: Kastoram un Polluksam.
Saistītie šķirkļi
Dvīņu zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Zvaigznāja raksturojums
Spožākās zvaigznes Kastors un Pollukss atrodas dvīņu “galvās”. Kastors ir vairākkārtīga zvaigžņu sistēma. Lielākā teleskopā var blakus redzēt divas spožas zvaigznes, bet trešo – pa gabalu. Spektrālie pētījumi rāda, ka katra no trim zvaigznēm sastāv vēl no divām, līdz ar to kopējais zvaigžņu skaits ir sešas. Pollukss atrodas zemāk par Kastoru un ir nedaudz spožāks. Dvīņu taisnstūra figūras apakšdaļu veido zvaigznes Alhena un Tejats.
Dvīņu zvaigžņu karte.
Vaļējā zvaigžņu kopa Mesjē 35 Dvīņu zvaigznājā.
Geminīdu meteori. Turpinot meteoru ceļus atpakaļvirzienā, tie krustotos radiantā Dvīņu zvaigznājā. ASV, 2020. gads.
Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Pollukss | Dvīņu β | 1,14 | 34 | K0 | Milzis | Ap Polluksu riņķo planēta |
| Kastors | Dvīņu α | 1,58 | 51 | A1* | Galvenās secības zvaigzne* | Seškārtīga zvaigžņu sistēma |
| Alhena | Dvīņu γ | 1,92 | 109 | A0 | Zemmilzis | Spektroskopiska dubultzvaigzne |
| Tejats | Dvīņu μ | 2,86 | 230 | M3 | Milzis | Dubultzvaigzne, otra zvaigzne spīd vājāk |
* Spožākās zvaigznes dati
Dvīņu zvaigznājā atrodas spoža vaļējā zvaigžņu kopa Mesjē 35 (spožums 5,1 zvaigžņlielums, attālums 3900 gaismas gadu). Laukumā, kas atbilst pilnmēness izmēriem, izvietojušās aptuveni 300 zvaigznes. Kopas diametrs ir 22 gaismas gadi, vecums 175 miljoni gadu.
Katru gadu novērojama Geminīdu meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Dvīņu zvaigznājā. Plūsmas maksimums ir 13.–14. decembrī, kad stundas laikā var novērot vairākus desmitus meteoru. Meteoru izcelsmes avots ir asteroīds 3200 Faetons.
Mitoloģija
Jau babiloniešu astronomi pie debess izdalīja Dvīņu zvaigznāju. Savukārt sengrieķu mīti vēsta par valdnieces Lēdas dēliem, dvīņiem Kastoru un Polideiku (Polluksu). Kastors bija mirstīgs, jo viņa tēvs bija Spartas vadnieks Tindarejs, bet nemirstīgais Polideiks bija dievu valdnieka Zeva dēls. Abi brāļi Dioskūri bija lieliski jātnieki un cīkstoņi, viņus bieži piemin arī kā jūrnieku aizgādņus. Dvīņu dzīvē bija daudz piedzīvojumu. Reiz kādā ķildā par zirgiem Kastors tika nāvīgi ievainots. Polideiks atdeva brālim pusi savas nemirstības. Kopš tā brīža daļu laika Dvīņi pavada pazemes valstībā, bet pārējo laiku – pie dieviem Olimpā.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Dvīņi redzami rudens vakaros austrumu pusē, ziemas naktīs augstu pie debesīm, bet pavasara vakaros – debess rietumu pusē. Vedēja spožākā zvaigzne Kapella Latvijā ir nenorietoša un vasaras naktīs redzama ziemeļu pamalē.
Multivide
Dvīņu zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Dvīņiem. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Dvīņu zvaigžņu karte.
Vaļējā zvaigžņu kopa Mesjē 35 Dvīņu zvaigznājā.
Geminīdu meteori. Turpinot meteoru ceļus atpakaļvirzienā, tie krustotos radiantā Dvīņu zvaigznājā. ASV, 2020. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Ilgonis Vilks "Dvīņi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116836-Dv%C4%AB%C5%86i (skatīts 26.09.2025)