Latvijas teritorijā savvaļā reģistrētas trīs sīgveidīgo putnu sugas. Šeit tie ir reti ieceļotāji, pēdējie novērojumi – 20. gs. sākumā. Ligzdošanas vietās apdzīvo stepes un pustuksnešus.

Sīgveidīgo putnu kārtā ietilpst viena – sīgu – dzimta (Otididae) ar 26 sugām. Latvijā reģistrētas trīs sīgveidīgo sugas. 

Sīgveidīgie ir vidēji lieli un lieli, salīdzinoši drukni putni ar garām kājām, kam trūkst aizmugurējā pirksta. Garš kakls. Knābis īss un taisns. Uzturas uz zemes, nekad nesēžas kokos un lido salīdzinoši reti. Tēviņi ievērojami lielāki par mātītēm, bet citādi abu dzimumu putni ir līdzīgi. Apspalvojums lielākoties maskējošs.

Latvijā novērotās sīgveidīgo sugas savās ligzdošanas vietās apdzīvo stepes un pustuksnešus. Tās pārtiek gan no dzīvnieku, gan augu barības – kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, ķirzakām, grauzējiem, sēklām un augu daļām.

Visas trīs Latvijā novērotās sīgveidīgo sugas šeit ir retas ieceļotājas. Mazā sīga pēdējo reizi reģistrēta 1910. gadā. Vienīgais zināmais apkakles sīgas novērojums ir 1880. gadā, kad putns nošauts Lielvārdē. Lielā sīga novērota 1876. gadā Cēsu apkārtnē un 1908. gadā Slokā. 1985. gadā viens putns novērots arī Kalnciema pagastā, bet nav skaidrs, vai šī putna izcelsme ir dabiska.

Visu trīs Latvijā reģistrēto sīgveidīgo putnu pasaules populācijas sarūk. Lielā sīga un apkakles sīga atzītas par apdraudētām, bet mazā sīga – par gandrīz apdraudētu. 

Visas trīs Latvijā novērotās sīgveidīgo putnu sugas ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamas (iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā). Neviena no tām nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.