SÄkotnÄji jÄdzienu āvides tiesÄ«basā lietoja, lai apzÄ«mÄtu likumus un citus tiesÄ«bu aktus, kuru mÄrÄ·is bija regulÄt Ärtelpu gaisa un Å«dens piesÄrÅojumu, kÄ arÄ« atkritumu apsaimniekoÅ”anu. MÅ«sdienÄs vides tiesÄ«bas ir daudz plaÅ”Äkas par piesÄrÅojuma kontroli, jo ierobežo cilvÄku darbÄ«bu un tÄs ietekmes izpausmi vidÄ kopumÄ, novÄrÅ”ot apdraudÄjumu gan cilvÄku veselÄ«bai, gan bioloÄ£iskajai daudzveidÄ«bai. SaskaÅÄ ar vides tiesÄ«bu pamatpostulÄtu ne katra cilvÄka darbÄ«ba vai izraisÄ«tÄs pÄrmaiÅas vidÄ (ekosistÄmÄs) ir prettiesiskas (aizliegtas). Vides tiesÄ«bu uzdevums ir lÄ«dzsvarot dabas saglabÄÅ”anas, cilvÄku veselÄ«bas aizsardzÄ«bas un dabas resursu izmatoÅ”anas ekonomiskÄs intereses.
vides tiesības
Saistītie Ŕķirkļi
Vides tiesÄ«bu izdevums un tiesas Ämurs. 2019. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
No praktiskÄ viedokļa vides tiesÄ«bas ir viens no vides problÄmu risinÄÅ”anas lÄ«dzekļiem. No teorÄtiskÄ viedokļa vides tiesÄ«bu esamÄ«ba liecina par tiesÄ«bu doktrÄ«nÄ notikuÅ”ajÄm pÄrmaiÅÄm. LÄ«dzÄs agrÄkajam privÄttiesiskajam regulÄjumam, kurÄ dabas resursi tiek apskatÄ«ti kÄ Ä«paÅ”uma objekts, ir radÄ«ta plaÅ”a un sazarota publisko tiesÄ«bu normu sistÄma. Lai sabiedrÄ«bu pÄrorientÄtu un liktu tai ievÄrot vai izvÄlÄties vidi vairÄk saudzÄjoÅ”u uzvedÄ«bas modeli, ir radÄ«ti tiesÄ«bu jÄdzieni un institÅ«ti, kÄdus tradicionÄlajÄs tiesÄ«bÄs nepazÄ«st, piemÄram, Å«dens un atkritumu apsaimniekoÅ”anas, vides trokÅ”Åa un gaisa kvalitÄtes pÄrvaldÄ«bas sistÄmas, subjektÄ«vo vides tiesÄ«bu, atbildÄ«bas par kaitÄjumu videi institÅ«ti un citi.
Vides tiesÄ«bas vairÄk kÄ jebkura cita tiesÄ«bu joma saistÄ«tas ar vides zinÄtni. Tas regulÄÅ”anÄ noteic piesardzÄ«bu ā primÄrais uzdevums ir negatÄ«vo ietekmi uz vidi nepieļaut, nevis cÄ«nÄ«ties ar tÄs sekÄm. Vides zinÄtne atklÄj un identificÄ vides problÄmas, nodroÅ”ina zinÄtnisko informÄciju likumdoÅ”anas procesÄ un tiesÄ«bu piemÄroÅ”anÄ. Likuma prasÄ«bu izpildei nepiecieÅ”ami jauni zinÄtniski pÄtÄ«jumi. Vides tiesÄ«bas ir saistÄ«tas ar Ätiku un balstÄs divÄs vides Ätikas koncepcijÄs ā antropocentrismÄ un ekocentrismÄ. SaskaÅÄ ar antropocentrismu tiesÄ«bas prioritÄri nodroÅ”ina tikai vienas sugas ā saprÄtÄ«gÄ cilvÄka (homo sapiens) ā tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu, kas bieži saistÄ«tas ar Ä«stermiÅa ekonomiskÄm interesÄm. DzÄ«vnieki un daba tiek uzskatÄ«ti par tiesÄ«bu objektu, kura statuss vairÄk lÄ«dzinÄs vai atbilst lietÄm, nevis personai. Vides tiesÄ«bas ir vairÄk antropocentriskas, nekÄ ekocentriskas, tomÄr ekocentrisma ietekme pamazÄm pieaug. Ekocentrisma ietekmÄ (t. i., atzÄ«stot, ka cilvÄks ir ekosistÄmas daļa) vides aizsardzÄ«bas mÄrÄ·is nav tikai cilvÄku veselÄ«ba un droŔība, bet arÄ« dabas vide pati par sevi (bioloÄ£iskÄ daudzveidÄ«ba), kuras saglabÄÅ”ana atbilst ilglaicÄ«gÄm un globÄlÄm vispÄrÄjÄm interesÄm (general interest). TÄs ir kopÄ«gas visai cilvÄcei (esoÅ”ajÄm un nÄkamajÄm paaudzÄm) un ievÄrojami pÄrsniedz individuÄlo (privÄto) intereÅ”u lÄ«meni. TÄpÄc vides jomÄ ikvienam ir tiesÄ«bas vÄrsties tiesÄ, lai aizsargÄtu ne tikai savas individuÄlÄs tiesÄ«bas, bet arÄ« vispÄrÄjÄs vides aizsardzÄ«bas un dabas saglabÄÅ”anas intereses.
Vides tiesÄ«bas pieder pie publiskajÄm tiesÄ«bÄm, un tÄs raksturo regulÄjamo sabiedrisko attiecÄ«bu sarežģītÄ«ba. Vides tiesÄ«bas ir kompleksas un dinamiskas ā to noteic vides kÄ regulÄÅ”anas objekta Ä«patnÄ«bas. 20. gs. 60.ā80. gados vides tiesÄ«bas tika piemÄrotas atseviŔķiem vides elementiem ā Ärtelpu gaisam, Å«denim, augsnei, zemes dzÄ«lÄm, florai un faunai. KopÅ” 90. gadiem regulÄÅ”anai pakļauti sarežģītÄki vides elementi: sugas, biotopi, ekosistÄmas, bioloÄ£iskÄ daudzveidÄ«ba, ainava, klimats. RezultÄtÄ vides tiesÄ«bÄs nostiprinÄjusies plaÅ”a vides definÄ«cija, kas ietver visus minÄtos vides elementus, kÄ arÄ« veidu, kÄdÄ tie mijiedarbojas. Vide ietver arÄ« cilvÄku veselÄ«bu, droŔību un sociÄlekonomiskos apstÄkļus, ciktÄl tos ietekmÄ izmaiÅas dabas vides elementos. PlaÅ”Ä vides definÄ«cija noteic arÄ« plaÅ”u vides tiesÄ«bu ietvaru. Vides tiesÄ«bu kodolu veido vides aizsardzÄ«bas tiesÄ«bas (kontrolÄ vides piesÄrÅojumu) un dabas aizsardzÄ«bas tiesÄ«bas (regulÄ apdraudÄtu sugu saglabÄÅ”anu, aizsargÄjamu dabas teritoriju (dabas rezervÄtu, nacionÄlo parku) izveidi un racionÄlu dabas resursu (zemes dzīļu, meža, zivju, medÄ«jamo dzÄ«vnieku) izmantoÅ”anu). LÄ«dz ar bioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas un dabas resursu ilgtspÄjÄ«gas izmantoÅ”anas principa ievieÅ”anu dzÄ«vo dabu saudzÄjoÅ”a rÄ«cÄ«ba tiek prasÄ«ta ne tikai aizsargÄjamÄs dabas teritorijÄs, bet arÄ« tautsaimniecÄ«bÄ kopumÄ, tostarp lauksaimniecÄ«bÄ, mežsaimniecÄ«bÄ un zivsaimniecÄ«bÄ. Vides tiesÄ«bu perifÄrijÄ atrodas tiesÄ«bu normas, kas veicina vides aizsardzÄ«bu pastarpinÄti (piemÄram, teritorijas attÄ«stÄ«bas plÄnoÅ”ana, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aizsardzÄ«ba).
MÅ«sdienu izpratnÄ vides tiesÄ«bas izveidojÄs 20. gs. 60.ā70. gados, kad pastÄvoÅ”Äs tradicionÄlÄs tiesÄ«bas nebija pietiekamas, lai risinÄtu apjaustÄs vides problÄmas. Pamatu mÅ«sdienu starptautisko un valstu nacionÄlo vides tiesÄ«bu attÄ«stÄ«bai ir noteikuÅ”as divas Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas (ANO) konferences ā 1972. gada Stokholmas konference āPar cilvÄka vidiā (United Nations Conference on the Human Environment) un 1992. gada Riodežaneiro konference āPar vidi un attÄ«stÄ«buā (United Nations Conference on Environment and Development). Abu konferenÄu noslÄguma deklarÄcijÄs ietvertie principi (tiesÄ«bu idejas) nostiprinÄti starptautiskos vides lÄ«gumos, daudzu valstu vides likumos un juridiskajÄ praksÄ.
1972. gada Stokholmas deklarÄcija āPar cilvÄka vidiā (Stockholm Declaration on the Human Environment) ir pirmÄ globÄlÄ vienoÅ”anÄs, kas apstiprinÄja valstu izpratni par vides problÄmÄm, to globÄlo raksturu un nepiecieÅ”amÄ«bu sadarboties, proti, ka vides aizsardzÄ«bai nepiecieÅ”ama saskaÅota globÄla rÄ«cÄ«ba. 20. gs. 70.ā80. gados daudzu valstu nacionÄlÄs likumdevÄja institÅ«cijas sÄka ieviest tiesÄ«bu aktus, lai nodroÅ”inÄtu pilnÄ«gÄku vides aizsardzÄ«bu, kÄ arÄ« izveidoja specializÄtas vides iestÄdes, tostarp Vides ministrijas. Vides tiesÄ«bas sÄka attÄ«stÄ«ties arÄ« Eiropas SavienÄ«bÄ (ES). Vienotais Eiropas akts (Single European Act, 1986, spÄkÄ kopÅ” 1987. gada) ieviesa pirmÄs bÅ«tiskÄs izmaiÅas Eiropas EkonomiskÄs kopienas dibinÄÅ”anas lÄ«gumÄ (Traitįŗ» instituant la Communautįŗ» įŗ»conomique europįŗ»enne, 1957, spÄkÄ kopÅ” 1958. gada), tostarp nostiprinÄja vides aizsardzÄ«bu visaugstÄko ES normu lÄ«menÄ«. Å ajÄ laikÄ tika pieÅemtas daudzas nozÄ«mÄ«gas starptautiskas vides konvencijas, tomÄr tÄs bija izteikti sektorÄlas, jo regulÄÅ”anÄ netika Åemta vÄrÄ dažÄdo dabas vides elementu saistÄ«ba un savstarpÄjÄ atkarÄ«ba.
1992. gadÄ Riodežaneiro deklarÄcija āPar vidi un attÄ«stÄ«buā (Rio Declaration on Environment and Development) iezÄ«mÄja bÅ«tiskas izmaiÅas izpratnÄ par vides aizsardzÄ«bu un nozÄ«mÄ«gu pavÄrsienu turpmÄkajÄ vides tiesÄ«bu attÄ«stÄ«bÄ. Vides aizsardzÄ«bÄ par galveno tÄmu kļuva ilgtspÄjÄ«ga attÄ«stÄ«ba (vides aizsardzÄ«bas un attÄ«stÄ«bas sasaiste) un ar to saistÄ«tÄ izpratne, ka vides aizsardzÄ«ba ir attÄ«stÄ«bÄ integrÄta sastÄvdaļa, nevis attÄ«stÄ«bas pretmets. SÄkot ar 20. gs. 90. gadiem, notika pÄreja uz vides problÄmu risinÄÅ”anu aptveroÅ”ÄkÄ un integrÄtÄkÄ veidÄ, piemÄram, iedibinot ekosistÄmu pieeju Å«dens apsaimniekoÅ”anÄ, vides plÄnoÅ”anu, piesardzÄ«bas principu, sabiedrÄ«bas iesaisti vides lÄmumu pieÅemÅ”anÄ.
Vides tiesÄ«bas veido dažÄdi tiesÄ«bu avoti. Galvenais starptautisko vides tiesÄ«bu avots ir starptautiskie lÄ«gumi. MÅ«sdienÄs vides jomÄ ir vairÄk nekÄ 1000 daudzpusÄju starptautisku lÄ«gumu un vairÄk nekÄ 1500 divpusÄju starptautisku lÄ«gumu. Tie aptver atmosfÄras un stratosfÄras gaisa piesÄrÅojumu, klimata pÄrmaiÅas, Å«dens un augsnes piesÄrÅojumu; okeÄnu un starptautisko saldÅ«dens resursu, AntarktÄ«das, kosmosa, vÄstures un kultÅ«ras pieminekļu saglabÄÅ”anu; apdraudÄto sugu, jÅ«ras zÄ«dÄ«tÄju un zivju krÄjumu aizsardzÄ«bu; bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu, enerÄ£iju, bÄ«stamos atkritumus, bÄ«stamÄs Ä·Ä«miskÄs vielas, cilvÄka veselÄ«bu un cilvÄktiesÄ«bas uz vidi, starptautisko tirdzniecÄ«bu. Vides tiesÄ«bas veido arÄ« dažas starptautiskÄs paražas (paražu tiesÄ«bas), piemÄram, aizliegums izraisÄ«t pÄrrobežu kaitÄjumu, prasÄ«ba pÄc iepriekÅ”Äjas brÄ«dinÄÅ”anas un konsultÄcijÄm attiecÄ«bÄ uz darbÄ«bÄm ar potenciÄlu pÄrrobežu ietekmi; vispÄrÄ«gie starptautisko vides tiesÄ«bu principi, piemÄram, valstu pienÄkums sadarboties; kopÄ«gas, bet diferencÄtas atbildÄ«bas princips; princips āpiesÄrÅotÄjs maksÄā; piesardzÄ«bas princips; ilgtspÄjÄ«gas attÄ«stÄ«bas princips; cilvÄces kopÄ«ga rÅ«pÄÅ”anÄs par kopÄ«giem pasaules resursiem (common concern of humankind), kas attiecas uz klimata pÄrmaiÅÄm, bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu, apdraudÄtÄm sugÄm, stratosfÄras ozona slÄni. NozÄ«mÄ«gs vides tiesÄ«bu avots ir starptautisko organizÄciju u. c. struktÅ«ru (piemÄram, ANO Ä¢enerÄlÄ Asambleja, ANO konferences, ANO institÅ«cijas) rezolÅ«cijas, deklarÄcijas, principi, vadlÄ«nijas, rÄ«cÄ«bas plÄni, kas oriÄ£inÄlajÄ formÄ ir rekomendatÄ«vas normas (soft law), bet vÄlÄk, pÄrÅemot lÄ«gumos vai kristalizÄjoties par starptautiskÄm paražÄm, iegÅ«st saistoÅ”u spÄku.
SalÄ«dzinÄjumÄ ar starptautiskajÄm vides tiesÄ«bÄm, ES vides tiesÄ«bas paredz stingrÄku aizsardzÄ«bu. ES primÄrie tiesÄ«bu akti (dibinÄÅ”anas lÄ«gumi) izvirza konkrÄtus mÄrÄ·us vides politikai, noteic vides tiesÄ«bu principus, uz kuriem jÄbalstÄs vides politikai un tiesÄ«bu aktiem, piemÄram, augsta lÄ«meÅa vides aizsardzÄ«bu, piesardzÄ«bas principu. ES vides tiesÄ«bas paredz gan vides jautÄjumu harmonizÄÅ”anu (saistoÅ”us preÄu tehniskos parametrus), gan sasniedzamo vides aizsardzÄ«bas standartu minimumu (dalÄ«bvalstis var noteikt sev stingrÄkas vides aizsardzÄ«bas prasÄ«bas attiecÄ«bÄ uz vides kvalitÄti). ES vides tiesÄ«bu regulÄjumu izstrÄdÄ galvenokÄrt direktÄ«vu veidÄ. ES tiesÄ«bu akti 1) attiecas uz noteiktiem vides elementiem (sektoriem) ā gaisa un Å«dens kvalitÄti, vides trokÅ”Åa kontroli, sugu un biotopu aizsardzÄ«bu; 2) prasa izveidot speciÄlas resursu apsaimniekoÅ”anas sistÄmas, piemÄram, Å«dens aizsardzÄ«bas un atkritumu jomÄ; 3) attiecas uz vidi kopumÄ, piemÄram, paredz rÅ«pnieciskÄ piesÄrÅojuma integrÄtu novÄrÅ”anu vai samazinÄÅ”anu, siltumnÄ«cas efektu izraisoÅ”o gÄzu emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas sistÄmas izveidi, atbildÄ«bu par kaitÄjuma nodarÄ«Å”anu videi, ietekmes uz vidi novÄrtÄjumu; 4) nodroÅ”ina vides informÄciju, tostarp paredz produktu ekomarÄ·Äjumu.
MÅ«sdienÄs kopumÄ vairÄk nekÄ 130 valstÄ«s vides aizsardzÄ«ba ir konstitÅ«cijÄ nostiprinÄta norma. TomÄr tikai nelielÄ daÄ¼Ä valstu nacionÄlÄs vides tiesÄ«bas ir kodificÄtas. Vides kodeksi ir, piemÄram, ZviedrijÄ, FrancijÄ, IgaunijÄ.
Vides tiesÄ«bas attÄ«stÄ«juÅ”Äs par sarežģītu regulatÄ«vu sistÄmu, kas balstÄs vides aizsardzÄ«bas principos un lielÄ mÄrÄ attiecas uz vides lÄmumu pieÅemÅ”anas procesu, paredzot tajÄ vides zinÄtnes un sabiedrÄ«bas iesaisti, kÄ arÄ« jauna veida subjektÄ«vÄs vides tiesÄ«bas (subjective environmental rights). Vides tiesÄ«bÄm raksturÄ«ga dažÄdu regulatÄ«vu pieeju izmantoÅ”ana ā tie ir komandas-kontroles lÄ«dzekļi (atļauju sistÄmas), ekonomikas lÄ«dzekļi (vides nodoklis, siltumnÄ«cas efekta gÄzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecÄ«bas sistÄma), brÄ«vprÄtÄ«gi Ä«stenojami lÄ«dzekļi (vides pÄrvaldÄ«bas un audita sistÄma, ekomarÄ·Äjums). MÅ«sdienu attÄ«stÄ«bas lÄ«menÄ« vides tiesÄ«bas kļuvuÅ”as par daudzslÄÅu tiesÄ«bÄm, kuras starptautisko vides tiesÄ«bu profesors Džonatans VÄ«ners (Jonathan Wiener) nodÄvÄjis par globÄlajÄm vides tiesÄ«bÄm. TÄs balstÄs visu pasaules reÄ£ionu un vairuma valstu atzÄ«tos principos un vienlaikus ir valsts (nacionÄlas) un starptautiskas tiesÄ«bas, kas funkcionÄ, nojaucot tradicionÄlÄs atŔķirÄ«bas starp Å”iem tiesÄ«bu lÄ«meÅiem (sistÄmÄm). RezultÄtÄ normatÄ«vÄs regulÄÅ”anas mehÄnismi, tiesÄ«bu principi, institucionÄlÄs struktÅ«ras kļūst lÄ«dzÄ«gas (vai analogas) dažÄdu valstu, kÄ arÄ« starptautiskajÄs tiesÄ«bÄs. Tas ļauj zinÄÅ”anas, kuras tiesÄ«bu zinÄtnieki un praktiÄ·i gÅ«st atseviŔķas valsts vai starptautisko tiesÄ«bu sistÄmas ietvaros, izmantot jebkurÄ citÄ tiesÄ«bu sistÄmÄ.
Vides tiesÄ«bu pÄtniecÄ«bÄ nozÄ«mÄ«gu darbu veic Starptautisko tiesÄ«bu asociÄcija (International Law Association, ILA) LondonÄ, LielbritÄnijÄ ā pÄta starptautiskÄs tiesÄ«bas un to attÄ«stÄ«bu, tostarp starptautisko tiesÄ«bu lomu ilgtspÄjÄ«gÄ dabas resursu apsaimniekoÅ”anÄ, zaļo ekonomiku; Eiropas Vides politikas institÅ«ts (Institute for European Environmental Policy, IEEP) LondonÄ, LielbritÄnijÄ, un BriselÄ, BeļģijÄ ā veic starpdisciplinÄrus pÄtÄ«jumus, tostarp darbojas ES vides tiesÄ«bu aktu saskaÅotÄ«bas un struktÅ«ras pilnveides jomÄ; Eiropas tiesÄ«bu institÅ«ts (European Law Institute, ELI) VÄ«nÄ, AustrijÄ ā veic pÄtÄ«jumus, kuru mÄrÄ·is ir sekmÄt Eiropas tiesÄ«bu integrÄciju; Starptautisko ilgtspÄjÄ«gas attÄ«stÄ«bas tiesÄ«bu centrs (Centre for International Sustainable Development Law, CISDL) MonreÄlÄ, KanÄdÄ ā pÄta tiesÄ«bu principus un tiesÄ«bu instrumentus, kas rodas starptautisko ekonomisko, sociÄlo un vides tiesÄ«bu krustpunktÄ.
NozÄ«mÄ«gÄkie periodiskie izdevumi: Yearbook of International Environmental Law (kopÅ” 1991; Oxford University Press), The Journal of Environmental Law (kopÅ” 1989; Oxford University Press), Review of European Comparative & International Environmental Law (kopÅ” 1991; John Wiley & Sons), Journal for European Environmental Law and Planning Law (kopÅ” 2004; Brill).
NozÄ«mÄ«gÄko nozares darbinieku vidÅ« minami: Aleksandrs Kiss (Alexandre Charles Kiss), ungÄru izcelsmes franÄu starptautisko tiesÄ«bu profesors, viens no starptautisko vides tiesÄ«bu pamatlicÄjiem, iedibinÄjis mÅ«sdienu starptautisko vides tiesÄ«bu zinÄtnisko struktÅ«ru; Džozefs Sakss (Joseph Lawrence Sax) ā vides tiesÄ«bu profesors, viens no vides tiesÄ«bu pamatlicÄjiem Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV), iedibinÄjis ASV, KanÄdÄ, BrazÄ«lijÄ, IndijÄ izplatÄ«to tiesÄ«bu doktrÄ«nu par dabas resursiem kÄ sabiedrÄ«bas kopÄjo labumu (public trust doctrine); Alans Boils (Alan Boyle) ā britu izcelsmes starptautisko publisko tiesÄ«bu profesors, viens no vadoÅ”ajiem (atzÄ«tÄkajiem) advokÄtiem starptautisko vides tiesÄ«bu un jÅ«ras tiesÄ«bu jomÄ; Filips Sendss (Philippe Sands) ā ievÄrojams franÄu un britu jurists, profesors un praktizÄjoÅ”s advokÄts, kas vides (dabas resursu) tiesÄ«bu jomÄ specializÄjies starptautisku strÄ«du risinÄÅ”anÄ starptautiskajÄs tiesÄs un tribunÄlos.
Multivide
Vides tiesÄ«bu izdevums un tiesas Ämurs. 2019. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Silvija Meiere "Vides tiesÄ«bas". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-vides-ties%C4%ABbas (skatÄ«ts 12.04.2026)