Amerikāņu futbols ir populārākais sports Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur, tāpat kā Kanādā, to sauc par futbolu un tas ir kļuvis par neatņemamu populārās kultūras sastāvdaļu. Ārpus Ziemeļamerikas amerikāņu futbols ir populārs un labā līmenī pārstāvēts Japānā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un Somijā.

Amerikāņu futbola laukums atbilstoši Nacionālās futbola līgas (National Football League, NFL) noteikumiem ir taisnstūris, kurā attālums starp vārtu līnijām ir 100 jardi (91,44 metri), bet platums – 160 pēdas (48,8 metri). Uzreiz aiz abām vārtu līnijām atrodas ieskaites zona, kuras garums ir vēl desmit jardi (9,14 metri).  

Vārti amerikāņu futbolā ir novietoti uz vārtu līnijas, centrēti gan pēc laukuma garuma, gan platuma. To pamatni veido 10 pēdas (3 metri) augsts stabs, uz kura ir uzstādīti U-veida vārti. Vārtu platums ir 18 pēdas un 6 collas (5,64 metri), un to augstums – 35 pēdas jeb 11 metri.

Zemāka līmeņa sacensībās (koledžu, vidusskolu, amatieru) laukuma izmēri un vārtu forma (H-veida vārti) var tikt pielāgoti iespējām.

Laukuma segumam parasti izmanto zāli (Bermudas zāle – suņzobju sugas zāle), taču 2021. gada sezonā 13 no 30 NFL komandām izmantoja arī mākslīgo segumu.

Spēle ilgst četras ceturtdaļas (pa 15 minūtēm katra), taču, ja izspēle ir iesākta laicīgi, bet spēles laiks ir beidzies, to drīkst izspēlēt līdz galam. Starp ceturtdaļām ir pārtraukumi – divas minūtes starp pirmo un otro, kā arī trešo un ceturto ceturtdaļu vai 12 minūtes ilgs puslaika pārtraukums.

Spēles laikā katra komanda laukumā drīkst sūtīt 11 spēlētājus. Katrai spēles situācijai (uzbrukumam, aizsardzībai, speciālām situācijām) ir savi spēlētāji, t. i., komandām ir uzbrucēju, aizsargu un speckomandu sastāvi, kas laukumā iet katra savā laikā, atsevišķi no pārējām. NFL mačam katra komanda drīkst pieteikt 48 spēlētājus, bet aktīvajā sastāvā regulārās sezonas laikā drīkst būt ne vairāk kā 53 futbolisti.

Komandu uzdevums ir, virzot bumbu pa laukumu, nogādāt to ieskaites zonā (bumbas piespiešana pie zemes nav obligāta). Bumbas virzīšana notiek ar izspēlēm – sākot uzbrukumu (no angļu valodas drive), uzbrūkošajai komandai tiek doti četri mēģinājumi veikt vismaz 10 jardus (jāsasniedz iedomātā mērķa līnija, kas atrodas 10 jardu attālumā no sākotnējās izspēles līnijas). Ja viņi to izdara, uzbrūkošā komanda atkal saņem četras iespējas veikt nākamos desmit jardus. Ja tas neizdodas – iespēju uzbrukt saņem pretinieki.

Nogādājot bumbu ieskaites zonā, komanda saņem sešus punktus, kā arī iespēju tikt pie papildpunktiem – sist pa vārtiem (tas dod vienu punktu) vai veidot izspēli (tas ļauj tikt pie diviem punktiem).

Ja līdz ieskaites zonai komandai nav izdevies tikt, taču uzbrūkošā komanda atrodas relatīvi tuvu pretinieku komandas vārtiem, tā var izvēlēties izpildīt tiešo brīvsitienu (field goal), kas ir trīs punktus vērts. To parasti izpilda kā ceturto izspēli, ja trīs iepriekšējās nav devušas vēlamo rezultātu. Savukārt, ja nav iespējas nedz piezemēt bumbu, nedz arī to raidīt vārtos, tad uzbrūkošā komanda bumbu sper pēc iespējas tālāk no saviem vārtiem, lai pretinieku uzbrucējiem nāktos veikt pēc iespējas lielāku distanci līdz ieskaites zonai.

Bumbu virzīt drīkst, to nesot rokās, piespēlējot, kā arī sperot vai sitot. Viena izspēle sākas līdz ar bumbas izkustināšanu no izspēles līnijas – centra uzbrucējs to padod kādam no saviem komandas biedriem, kuri izvēlas kādu no uzbrukuma turpināšanas risinājumiem (skrējienu vai piespēli). Amerikāņu futbolā piespēles uz priekšu drīkst izdarīt tikai tad, ja piespēlētājs atrodas aiz izspēles līnijas, citos gadījumos piespēlēt ļauts tikai uz aizmuguri.

Izspēle beidzas, kad aizsardzības komanda aptur ar bumbu esošo uzbrukuma komandas spēlētāju, nogāžot to zemē, izstumjot no laukuma, pēc tiesneša svilpes vai arī pēc kādas no rezultatīvajām darbībām. Ja ieskaites zona nav sasniegta, tad bumba tiek novietota uz iedomātās līnijas (izspēles līnijas), uz kuras tika apturēts uzbrucējs, un no tās ir jāsāk nākamā izspēle.

Aizsargi drīkst apturēt jebkuru pretinieka komandas spēlētāju jebkurā laukuma vietā, arī aiz izspēles līnijas, kas noved pie “negatīvās izspēles”, kad attālums (līdz ieskaites zonai un mērķa līnijai), kas veicams uzbrucējiem, nevis samazinās, bet palielinās.

Amerikāņu futbola bumbai ir ovāla forma, tās izmēri ir 28–29 cm garumā un aptuveni 17 cm augstumā (71–72 cm garākais apkārtmērs, 53–54 cm īsākais apkārtmērs).

Spēlētāju individuālais ekipējums sastāv no ķiveres, zobu sarga, plecu un krūšu sarga, gūžas, augšstilbu un ceļgalu sargiem (iestrādāti aizsargbiksēs), cimdiem un radžotiem apaviem.

Uzbrukums: centrs (C), labais un kreisais sargs (G), labais un kreisais bloķētājs (T) (visi – uzbrukuma līnija), balsta uzbrucējs (TE), malējais uzbrucējs (WR), pussargs (RB), saspēles vadītājs (QB).

Aizsardzība: iekšējais aizsargs (DT), ārējais aizsargs (DE) (trīs vai četri spēlētāji – visi aizsardzības līnija), otrās līnijas aizsargs (LB), malējie aizsargi (CB) un brīvais aizsargs (FS), spēka aizsargs (SS).

Speciālās komandas: sitējs (K), spērējs (P), padevējs (LS), turētājs (H), bumbas atgriezējs (KR/PR).

Dažādas grupu spēles, kurās uzdevums bija nogādāt bumbu (vai kādu citu priekšmetu) pretinieku laukumā vai vārtos, tika spēlētas jau sen un gandrīz visos pasaules reģionos, tāpēc nevar konkrēti pateikt, kurš no senajiem sportiem ir bijis pamatā amerikāņu futbolam.

Lai gan vietējiem Amerikas iedzīvotājiem – indiāņiem – arī ir bijušas tā laika futbolam līdzīgas spēles, pieņemts uzskatīt, ka amerikāņu futbola saknes meklējamas Anglijā, turpat, kur regbijam, t. i., daudzās tajā laikā populārajās mob football (no angļu valodas ‘bandītu futbols’) spēlēs, kurās gandrīz bez noteikumiem cīnījās “ciems pret ciemu”.

Šīs spēles 19. gs. piedzīvoja popularitātes pieaugumu, un līdz ar lielākām iespējām ceļot tās izplatījās pa visu pasauli, tajā skaitā arī Ziemeļamerikā. Jau 19. gs. 20. gados Prinstonas Universitātē (Princeton University), Dartmutas koledžā (Dartmouth College), Jeila Universitātē (Yale University) un Hārvarda Universitāte (Harvard University) spēlēja savas futbola spēles versijas, ko var uzskatīt par pirmajiem amerikāņu futbola attīstības soļiem.

Lai arī studentu vidē šīs spēles bija populāras, straujākai attīstībai bija divi šķēršļi – katrā skolā spēlēja pēc saviem noteikumiem, un sabiedrība kopumā uz šīm studentu izklaidēm skatījās noraidoši, jo tās ļoti nedaudzo noteikumu dēļ bija traumatiskas.

19. gs. 60. gados spēle piedzīvoja atdzimšanu ‒ visā pasaulē notika futbola spēļu “civilizēšana” un vienotu noteikumu izstrāde. Bija skolas, kas izvēlējās spēlēt pēc Anglijas Futbola asociācijas (Football Association, FA) noteikumiem (pašlaik – futbolu), bet citas attīstīja regbija spēles variantu.

Kādu laiku amerikāņu studenti arī spēlēja regbiju, taču 1878. gadā pēc Voltera Kempa (Walter Chauncey Camp) ierosmes visu regbiju spēlējošo koledžu pārstāvji tikās, lai pārrunātu izmaiņas noteikumos, bet vēlāk šādas tikšanās kļuva regulāras, un tieši tajās tika izveidoti pirmie amerikāņu futbola noteikumi (svarīgākais, kas spēli padarīja tiešām par amerikāņu futbolu, – tika atļauti tvērieni pret spēlētājiem, kuriem nav bumbas).

Amerikāņu futbola sākotnējā attīstības posmā liela nozīme bija amatieru, t. i., studentu organizāciju,

rīkotajiem mačiem, taču jau kopš 19. gs. beigām pastāvēja arī profesionālais amerikāņu futbols. Tas gan bija sadrumstalots, bet paši spēlētāji nevēlējās atzīt, ka par došanos laukumā saņem naudu.

1920. gadā tika nodibināta NFL, kas sākotnēji nebija vienota organizācija, bet gan darbojās pēc “džentlmeņu vienošanās” principa – komandas drīkstēja aizvadīt mačus arī ar organizācijā neietilpstošām vienībām. Šāda pieeja gan rezultātus nedeva, un no 14 dibinātājkomandām visu sezonu izspēlēja tikai četras. Par pirmajiem NFL čempioniem kļuva Akronas “Pros” vienība.

Lai arī sākums bija grūts, jo pirmo 16 pastāvēšanas gadu laikā NFL dalībnieku sastāvs bija ļoti plūstošs (tajā laikā uzradās un pazuda 51 komanda), no 20. gs. 30. gadiem līdz pat 60. gadu beigām NFL kā organizācija nostabilizējās. 21. gs. tā ir finansiāli veiksmīgākā sporta līga pasaulē.

1959. gadā biznesmenis Lamārs Hants (Lamar Hunt) nodibināja Amerikas Futbola līgu (American Football League, AFL) – organizāciju, kurai bija jākļūst par jau tolaik dominējošās NFL lielāko konkurenti. Vislielākā konkurence starp organizācijām bija par jaunajiem spēlētājiem, kas nāk no koledžām, un gadu laikā AFL tiešām kļuva par NFL alternatīvu profesionālajā futbolā. 1966. gadā, saprotot, ka no šādas konkurences labuma nebūs nevienai no pusēm, pēc NFL iniciatīvas notika abu līgu apvienošanās, kas arī radīja mūsdienu NFL, kā arī tika izveidota jauna tradīcija – Super Bowl spēle, kurā tiekas NFL un AFL čempioni, lai cīnītos par Vinsenta Lombardi (Vincent Thomas Lombardi) kausu.

Pretēji daudziem citiem sporta veidiem, amerikāņu futbolā galvenās sacensības notiek nevis valstsvienību mērogā, bet gan starp profesionālajiem klubiem un universitāšu komandām.

Par prestižāko un svarīgāko turnīru ir kļuvis NFL čempionāts, kura čempioni cīnās par V. Lombardi kausu. NFL, ko veido 32 komandas, kļuvusi par nozīmīgāko un finansiāli veiksmīgāko sporta organizāciju gan ASV, gan visā pasaulē. Līgas finālmaču, kas notiek katra gada februāra pirmajā svētdienā, ASV teritorijā kopš 2006. gada vidēji noskatās ne mazāk kā 90 miljoni skatītāju, bet pasaulē, pēc neoficiālām aplēsēm, tas ir otrs skatītākais ikgadējais sporta pasākums, piekāpjoties vien Eiropas Futbola asociāciju savienības (Union of European Football Associations, UEFA) Čempionu līgas finālmačam. 

Nacionālās koledžu sporta asociācijas (National Collegiate Athletic Association, NCAA) pirmās divīzijas čempionāts arī ir viens no skatītākajiem amerikāņu futbola turnīriem kā ASV, tā arī pasaulē. Asociācija dibināta 1906. gadā, NCAA trīs divīzijās amerikāņu futbola komandas ir 651 skolai. Prestižākajā no divīzijām, pirmās divīzijas FBS (Football Bowl Sub-division) apakšgrupā, piedalās 130 komandas, kas cīnās par nacionālo čempionu titulu.

Kanādas Futbola līga (Canadian Football League, CFL) tiek uzskatīta par otro labāko profesionālo amerikāņu futbola līgu pasaulē, un tajā spēlē deviņas komandas. Ziemeļamerikas profesionālajā amerikāņu futbolā NFL un CFL arī ir divas vienīgās nepārtraukti eksistējošās līgas, jo pārējie mēģinājumi, kas ir bijuši, nav spējuši atrast pareizos biznesa un sporta risinājumus veiksmīgai organizāciju pastāvēšanai.

Savi čempionāti ir arī Meksikā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Lielbritānijā, Somijā, Polijā un citās valstīs, bet 2020. gadā tika dibināta Eiropas amerikāņu futbola līga (European League of Football, ELF), kurā spēlē astoņas komandas no Vācijas, Polijas un Spānijas.

Amerikāņu futbols nav iekļauts olimpisko spēļu sporta veidu sarakstā, taču 1902. gadā Sentluisā un 1932. gadā Losandželosā tas tika iekļauts spēļu programmā kā demonstrācijas sporta veids. Sentluisā Vašingtona Universitātes (Washington University in St. Louis) komanda aizvadīja 13 mačus ar citām vienībām, bet Losandželosā tā bija Austrumu un Rietumu koledžu zvaigžņu spēle.

NFL un Starptautiskā Amerikāņu futbola federācija (International Federation of American Football, IFAF) ir izteikušas piedāvājumu, lai 2028. gada olimpisko spēļu (tās atkal notiks Losandželosā) programmā tiktu iekļauts karogfutbols (bezkontakta spēles versija).

Starptautiskajā mērogā amerikāņu futbolu pārrauga 1998. gadā dibinātā IFAF, kuras pārraudzībā ir 105 biedri. IFAF rīko izlašu sacensības. Svarīgākās no tām ir Pasaules čempionāts (vīriešiem un sievietēm), Eiropas čempionāts, kā arī Eiropas un pasaules čempionāti U19 vecuma grupās.

Titulētākā NFL komanda ir Grīnbejas “Packers”, kurai ir 15 čempionu tituli (11 no tiem ir izcīnīti pirms Super Bowl ēras). 20 reizes komanda tikusi līdz finālam. Grīnbejas komanda arī ir pirmā Super Bowl ieguvēja – 1967. gadā tā ar 35:10 pārspēja Kanzassitijas “Chiefs”.

Super Bowl ērā par titulētāko komandu kļuvusi Bostonas/Jaunanglijas “Patriots”, kas 11 reizes spēlējusi finālā un sešas reizes (2001, 2003, 2004, 2014, 2016, 2018) tikusi pie V. Lombardi kausa. Seši tituli (1974, 1975, 1978, 1979, 2005, 2008) ir arī Pitsburgas “Steelers” komandai, kura tos ir izcīnījusi astoņos mēģinājumos.

Dalasas “Cowboys” (1971, 1977, 1992, 1993, 1995) un Sanfrancisko “49ers” (1981, 1984, 1988, 1989, 1994) komandas katra izcīnīja pa pieciem tituliem un bija 80. un 90. gadu mijas divas spēcīgākās vienības.

Maiami “Dolphins” 1972. gadā kļuva par pirmo un pagaidām arī vienīgo komandu NFL vēsturē, kurai izdevās nospēlēt “perfektu sezonu” – uzvarēt visos regulārās sezonas un izslēgšanas turnīra mačos, kļūstot par Super Bowl čempioniem.

Studentu futbolā visvairāk titulus nopelnījušas Prinstonas (28) un Jeila (27) universitātes, taču šie tituli ir izcīnīti vēl pirmskara periodā. No mūsdienu komandām vislabāk veicies Alabamai, kura 23 reizes ir kļuvusi par nacionālo čempioni.

Ilgu laiku NCAA nenotika viena čempiona noteikšana, un arī mūsdienās labāko komandu (četru izslēgšanas turnīra dalībnieču) noteikšanai izmanto balsojumu, nevis sportisko varējumu. Tāpēc koledžu futbolā eksistē arī tāds apzīmējums kā “pašpasludinātie čempioni”, kad gan komandas, kuras nav tikušas līdz izšķirošajiem mačiem, gan to līdzjutēji un mediji neoficiāli tās nosauc par sezonas uzvarētājiem.

Savukārt Toronto “Argonauts” ar 17 izcīnītiem Greja kausiem (Grey Cup) ir visu laiku veiksmīgākā CFL komanda.

Starptautiskajā arēnā – pasaules čempionātā – titulētākā izlase ir ASV, kuras kontā ir trīs zelta medaļas trīs turnīros, bet 2. vietā ir Japāna, kas uzvarēja divos pirmajos pasaules čempionātos, kuros ASV izlase nepiedalījās.

Izcilākos amerikāņu futbolistus godina, uzņemot viņus Slavas zālē (Pro football Hall of fame), kas dibināta 1963. gadā. 2021. gadā tajā ir iekļauti aptuveni 350 spēlētāju, treneru un sporta veida darbinieku.

Par visu laiku labāko amerikāņu futbolistu tiek uzskatīts saspēles vadītājs Toms Breidijs (Tom Brady), kura kontā ir septiņi Super Bowl čempiona gredzeni. Starp labākajiem tiek nosaukts arī malējais uzbrucējs Džerijs Raiss (Jerry Lee Rice), kuram pieder lielākā daļa līgas rekordu, kas attiecas uz šīs pozīcijas spēlētājiem. Pussargs Džims Brauns (Jim Nathaniel Brown) arī 21. gs. veiktajās aptaujās ticis atzīts par visu laiku labāko spēlētāju, bet visu laiku labāko reitingu aptaujās parasti pirmo vietu ieņem Lorenss Teilors (Lawrence Julius Taylor).

NFL simtgadei veltītajā simboliskajā izlasē tika iekļauti arī tādi spēlētāji kā Brets Fāvrs (Brett Lorenzo Favre), Peitons Menings (Peyton Williams Manning), Džo Montana (Joe Montana, pilnā vārdā Džozefs Klifords Montana, Joseph Clifford Montana), Volters Peitons (Walter Jerry Payton), Berijs Sanderss (Barry Sanders), Rendijs Moss (Randy Gene Moss), Mārvins Harisons (Marvin Darnell Harrison), Džo Pārkers (Joe Parker, pilnā vārdā Džeimss Tomass Pārkers, James Thomas Parker), Džons Hāna (John Allen Hannah), Redžijs Vaits (Reggie White, pilnā vārdā Redžinalds Hovards Vaits, Reginald Howard White), lietuviešu izcelsmes spēlētājs Diks Butkus (Dick Butkus, pilnā vārdā Ričards Mārvins Butkus, Richard Marvin Butkus), Reimonds Lūiss (Raymond Anthony Lewis), Deions Sanderss (Deion Luwynn Sanders), Eds Rīds (Ed Reed, pilnā vārdā Edvards Ērls Rīds, Edward Earl Reed) un citi.

Tituliem bagātākais galvenais treneris ir Bils Beličiks (Bill Belichick, pilnā vārdā Viljams Stīvens Beličiks, William Stephen Belichick), kuram ir astoņi čempionu gredzeni – seši izcīnīti kā Jaunanglijas “Patriots” galvenajam trenerim un vēl divi kā Ņujorkas “Giants” aizsardzības koordinatoram.

Lielākā auditorija, kas klātienē ir vērojusi NFL maču, ir 112 376 skatītāji, kas 1994. gadā Mehiko vēroja Dalasas “Cowboys” un Hjūstonas “Oilers” maču, kas tika rīkots pirmssezonas laikā un ieguva nosaukumu “American Bowl”. Lielākā klātienes auditorija NFL regulārās sezonas mačam ir 105 121 skatītājs Dalasas “Cowboys” un Ņujorkas “Giants” mačā 2009. gada 20. septembrī.

No visiem NFL stadioniem mazākais ir Čikāgā esošais “Soldiers Field”, kurš ir arī vecākais pašlaik izmantotais stadions līgā un spēj uzņemt 61 500 skatītājus, bet lielākais – Ņujorkā esošais “MetLife Stadium” – spēj uzņemt 82 500 skatītājus.

Par leģendārām arēnām sauc arī Grīnbejas “Packers” mājas stadionu “Lambeu Field”, kas ir zināms ar savām zemajām gaisa temperatūrām, Kanzassitijas “Chiefs” arēnu “Arrowhead Stadium”, kas ir skaļākā visā līgā, Ņūorleānas “Saints” mājas “Caesers Superdome”, kas kalpoja arī kā pagaidu miteklis pilsētas iedzīvotājiem 2005. gadā notikušās viesuļvētras “Katrīna” laikā, Dalasas “Cowboys” “AT&T Stadium” ar pasaulē lielākajiem ekrāniem, kas uzstādīti virs laukuma, kā arī “Empower Field at Mile High” stadionu, kurā spēlē Denveras “Broncos”, jo tas ir visaugstāk esošais NFL stadions attiecībā pret jūras līmeni.

Koledžu futbola komandām arī ir vairākas nozīmīgas spēļu vietas ‒ astoņi no pašlaik 11 pasaulē esošajiem 100 000 skatītājus uzņemt spējīgajiem stadioniem pieder koledžu komandām.

Mičiganas stadions, kurā Mičiganas “Wolverines” mačus var skatīties vairāk nekā 107 000 skatītāju, divas Teksasas arēnas ‒ “Kile Field” un “Darrell K Royal-Texas Memorial Stadium” ‒, kurās spēlē attiecīgi Teksasas Lauksaimniecības un mehānikas universitātes (Texas A&M University) komanda “Aggies” un Teksasas Universitātes (University of Texas at Austin) vienība “Longhorns”, var katra uzņemt vairāk nekā 100 000 skatītāju. Kā arī leģendārais Dienvidkalifornijas “Trojans” komandas “Rose Bowl” stadions, kurā ir uzstādīts NCAA futbola apmeklētības rekords – 106 869 skatītāji.      

Ievērojamākās amerikāņu futbola tematikai veltītās mākslas filmas ir režisora Boza Jakina (Boaz Yakin) “Atceries Titānus” (Remember the Titans, 2000), režisora Džona Henkoka (John Lee Hancock) “Neredzamā puse” (The Blind side, 2009), kas balstīta uz patiesiem amerikāņu futbolista Maikla Oera (Michael Jerome Oher) dzīves notikumiem, seriāls “Visu uzvarai” (Friday nights lights, 2006–2011) un citas. Tā kā amerikāņu futbols ir cieši savijies ar populāro kultūru, tas attēlots neskaitāmos darbos.

Amerikāņu futbolam ir veltītas arī daudzas dziesmas, un mūzika, kas tiek spēlēta pirms televīzijas translācijām, arī ir ieguvusi plašu popularitāti, piemēram, raidījuma “Pirmdienas vakara futbols” (Monday Night Football) ievada mūzika.

Gandrīz par katru amerikāņu futbolistu, kas ir izcēlies laukumā vai ārpus tā, ir sarakstīta grāmata vai izveidota dokumentālā filma, īsfilma vai seriāls. Atsevišķi spēlētāji izpelnījušies arī sev veltītas dziesmas, piemēram, Snoop Dog dziesma “Hall of Fame” veltīta D. Sandersam un viņa uzņemšanai slavas zālē.