Pirmsākumos regbiju sauca vienkārši par regbija futbolu (rugby football), bet vēlāk izveidojās divi galvenie spēles varianti – neapšaubāmi par pasaulē populārāko laika gaitā kļuva pie mums pazīstamais spēles veids savienības regbijs (rugby union), bet atsevišķos pasaules reģionos cieņā ir arī līgas regbijs (rugby league), kam ir tikai nedaudz atšķirīgi noteikumi. Latvijā tradicionāli spēlē savienības regbija variantu. Dažās valstīs ļoti populāri ir arī citi regbijam līdzīgi sporta veidi, piemēram, austrāliešu futbols (Australian rules football), amerikāņu futbols (American football) vai gēlu futbols (Gaelic football). Par olimpisko sporta veidu kļuvis vēl viens regbija paveids – regbijs 7 (rugby sevens).

Divas komandas, pa 15 spēlētājiem katrā, spēlē ovālas formas bumbu uz taisnstūra laukuma, kur abos galos ir ieskaites laukums un H formas vārtu stabi. Par piezemējumu jeb bumbas ienešanu pretinieku ieskaites zonā tiek piešķirti pieci punkti. Pēc piezemējuma tiek izpildīts realizācijas sitiens, par ko var iegūt vēl divus punktus, bet par precīzu soda sitienu vai sitienu no spēles jeb dropsitienu pienākas trīs punkti. Visi sitieni tiek izdarīti ar kāju, kad bumba ir jātrāpa virs vārtu pārliktņa un starp abiem stabiem. Spēle ilgst divus puslaikus pa 40 minūtēm.

Komandā ir astoņi uzbrucēji un septiņi aizsargi, katram ir noteiktas lomas komandā. Fiziski spēcīgākie un smagākie uzbrucēji ir bumbas ieguvēji, kuri piedalās arī bumbas izspēlēs grupu cīņās vai sānu iemetienos. Ātrie aizsargi saņem bumbu no uzbrucējiem – viņu uzdevums ir skriet un piespēlēt, lai pozicionāli iegūtu plašāku laukuma izmantošanu. Bumbu var nest rokās, bet uz priekšu to var spert vienīgi ar kāju, ar rokām piespēlēt bumbu drīkst tikai atpakaļ. Kad komanda aizsargājas, tā mēģina apturēt pretinieka virzību uz savu piezemējuma līniju. Nedrīkst traucēt spēlētāju bez bumbas. Spēlētājam, kas nonāk uz zemes, bumba uzreiz ir jāatlaiž.

Laukuma garums ir 100 metri, neskaitot ieskaites zonu, bet platums – 70 metri. Attālums starp abiem vārtu stabiem ir 5,6 metri, vārtu horizontālais pārliktnis ir triju metru augstumā, bet stabiem jābūt vismaz 3,4 metrus gariem. Spēles noteikumu ievērošanu laukumā kontrolē tiesnesis ar diviem asistentiem. Spēlētāju obligātais tērps sastāv no krekla, šortiem, zeķēm un apaviem, bet daļa spēlētāju izmanto arī mutes aizsargus un aizsargcepures. Regbija bumba ir izgatavota no ādas vai sintētiskiem ūdensizturīgiem materiāliem, tā ir 410–460 gramus smaga.

Par regbija pamatlicēju tradicionāli tiek saukts Viljams Vebs-Eliss (William Webb Ellis), kurš 1823. gadā futbola spēles laikā esot paķēris bumbu rokās un skrējis uz priekšu, tādā veidā izveidojot regbija spēles stilu. Lai gan šim stāstam nav īstu pierādījumu, tas ir iesakņojies regbija folklorā. Tajā laikā nemaz nebija vienotu futbola noteikumu, dažādās skolās bumbu spēlēja dažādos veidos un arī bumbas nešana rokās nebija nekāds retums. Regbija pirmie noteikumi uzrakstīti 1845. gadā Anglijas pilsētas Ragbi (Rugby) skolā. Kad 1863. gadā tika nodibināta Futbola asociācija (Football Association), kas savos noteikumos neļāva ņemt bumbu rokās un ar dažādiem paņēmieniem aizturēt pretiniekus, neapmierinātās skolas atdalījās, 1871. gadā dibinot Regbija savienību (Rugby Football Union). 1871. gadā notika pirmā regbija izlašu spēle, kad Skotijas vēsturiskajā galvaspilsētā Edinburgā skoti pieveica angļus. 1886. gadā Skotija, Velsa un Īrija nodibināja Starptautisko Regbija federāciju (International Rugby Football Board, IRFB), kas savu pašreizēju nosaukumu World Rugby ieguva 2014. gadā. Britu Impērijas laikmetā regbijs ātri nonāca un attīstījās arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā.

1895. gadā notika regbija lielā dalīšanās, kad, strīdoties par spēlētāju apmaksu un arvien lielāku spēles profesionalitāti, izveidojās divi spēles varianti – savienības regbijs un līgas regbijs. Latvijā pazīstamais spēles variants savienības regbijs vēl simts gadus palika amatieru sports, par profesionālu sporta veidu kļūstot vien pēc 1995. gada Pasaules kausa (Rugby World Cup).

1883. gadā pirmo reizi risinājās “Mājas nāciju” (Home Nations) turnīrs, kur sacentās Skotija, Anglija, Velsa un Īrija. 1910. gadā “Mājas nāciju” sacensībām pievienojās Francija. Šīs piecas valstis arvien ir spēcīgākās Eiropā. 20. gs. sākumā nozīmīgs notikums bija vadošo Dienvidu puslodes izlašu – Austrālijas, Jaunzēlandes un Dienvidāfrikas – viesošanās tūres Eiropā. Šādas tūres regbijā kļuva par populāru tradīciju.

Atšķirībā no citiem sporta veidiem regbijā ilgu laiku nebija pasaules čempionāta. Pirmo reizi tas sarīkots tikai 1987. gadā, kad Jaunzēlande savā laukumā Oklendā finālmačā ar 29:9 uzvarēja Franciju. Lai gan par to bija spriests jau agrāk, ideju par Pasaules kausa rīkošanu apstiprināja vien Starptautiskās Regbija federācijas sanāksmē 1985. gadā. Sākotnēji pret to bija regbija pamatlicēji no “Mājas nācijām”, taču Austrālijas, Francijas, Jaunzēlandes un Dienvidāfrikas delegāti panāca savu.

Liels notikums ne tikai regbijā bija 1995. gada Pasaules kauss, kad Dienvidāfrika finālmačā savā laukumā Johannesburgā teju 60 tūkstošu skatītāju klātbūtnē ar 15:12 uzvarēja Jaunzēlandi. Šo maču mēdz saukt par vienu no sporta ikoniskākajiem momentiem, jo Dienvidāfrika, kur regbijs tradicionāli bija aparteīda laikā valstī dominējušo nīderlandiešu izceļotāju pēcteču afrikandu sporta veids, tikai sāka atgūties pēc ilgstošā aparteīda režīma un starptautiskā boikota. Tāpēc īpaši simbolisks bija brīdis, kad pirmais demokrātiski ievēlētais melnādainais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela (Nelson Rolihlahla Mandela) pasniedza pasaules čempionu kausu izlases baltādainajam kapteinim Fransuā Pienāram (François Pienaar). 

Pēc 1995. gada Pasaules kausa regbijā arī tika atcelti profesionalitātes ierobežojumi, kas nozīmēja jaunu profesionālo līgu izveidošanu. Lai gan pasaules regbijā arvien toni nosaka tradicionālās piecas Eiropas izlases un trīs Dienvidu puslodes izlases, pamazām konkurenci spēj radīt arī citas izlases – 2007. gadā Pasaules kausa pusfinālā iekļuva Argentīna, uzvarot Franciju, Īriju un Skotiju, bet 2015. gadā milzīgu sensāciju sarūpēja japāņi, pieveicot Dienvidāfrikas izlasi. World Rugby apgalvo, ka pasaulē regbiju spēlē 10 miljoni cilvēku.

Galvenās regbija sacensības ir Pasaules kauss, kas notiek ik pēc četriem gadiem. Čempionāta uzvarētāji iegūst Veba-Elisa kausu (Webb Ellis Cup). Līdz šim par pasaules čempioniem kļuvušas tikai četras valstis – četras reizes Dienvidāfrika, pa trim reizēm Jaunzēlande, divreiz Austrālija un vienreiz Anglija. Kopš 1999. gada turnīrā sacenšas 20 komandas. 2019. gada Pasaules kauss notika Japānā, kur finālspēlē Jokohamā Dienvidāfrika ar 32:12 apspēlēja Angliju. 2019. gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās piedalījās 93 izlases, bet finālturnīrā sacentās astoņas Eiropas izlases, piecas Okeānijas, pāris Dienvidamerikas, Ziemeļamerikas, Āfrikas un viena Āzijas vienība. Vislabāk apmeklētais Pasaules kauss bija 2015. gadā Anglijā, kad 48 spēles klātienē noskatījās vidēji 51 tūkstotis līdzjutēju jeb gandrīz divi ar pusi miljoni cilvēku.

Līdz šim 11 nacionālās izlases ir piedalījušās visos Pasaules kausa finālturnīros, bet līdz pusfinālam vismaz reizi tikušas vien astoņas izlases. Kopumā Pasaules kausā šajā laikā spēlējušas tikai 25 komandas. Komandu spēku samērs nereti ir diezgan atšķirīgs – rekords sasniegts 2003. gadā, kad Austrālija ar 142:0 sagrāva Namībiju.

Pasaules kausu regulāri kopīgi rīko vairākas valstis, bet visbiežāk regbija galvenās sacensības risinājušās Velsā, kur Kārdifas Millenium stadions uzņēmis četru Pasaules kausa finālturnīru mačus. Trīs Pasaules kausa finālturnīri risinājušies Francijas, Anglijas un Skotijas stadionos. 2023. gadā Pasaules kauss atkal risināsies Francijā, 2027. gadā jau trešo reizi – Austrālijā, bet 2031. gadā Pasaules kauss pirmo reizi notiks Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Kopš 1991. gada notiek arī Pasaules kauss regbijā sievietēm, kur sacenšas 12 komandas, bet piecos no astoņiem notikušajiem čempionātiem uzvarējušas Jaunzēlandes regbistes. Vēl divreiz sieviešu pasaules čempionu titulu izcīnīja Anglija, bet pirmajā turnīrā triumfēja ASV sportistes. 2021. gadā Jaunzēlandē paredzētais Pasaules kauss sievietēm Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārcelts par vienu gadu.

Otrs populārākais regbija turnīrs ir “Sešas nācijas” (Six Nations Championship), kas risinās jau kopš 1883. gada. Sākotnēji tas bija “Mājas nāciju” turnīrs, vēlāk tām pievienojās Francija, bet 2000. gadā par sesto dalībnieci kļuva Itālija. “Sešu nāciju” turnīrs notiek katru pavasari. 2022. gadā par turnīra uzvarētājiem kļuva Francijas regbisti, bet visvairāk – 39 – čempionu titulu ir Anglijai un Velsai. Pārējās Eiropas izlases ik gadu sacenšas Eiropas čempionātā (Rugby Europe International Championships), kas pēc spēka sadalīts četros līmeņos – Trophy, Conference 1, Conference 2 un Development. Latvijas izlase spēlē Conference 1 Ziemeļu grupā.

Tāpat katru gadu notiek Dienvidu puslodes tradicionālās sacensības ‒ Regbija čempionāts (The Rugby Championship) ‒, kur kopš 1996. gada sacenšas Jaunzēlande, Austrālija un Dienvidāfrika, bet 2012. gadā šīm valstīm pievienojās Argentīna. Pārliecinoši titulētākā šo sacensību komanda ir Jaunzēlande, kas uzvarējusi 18 turnīros, bet Austrālija un Dienvidāfrika pirmo vietu izcīnījušas četras reizes.

Klubu komandām Eiropā prestižākās sacensības ir Eiropas čempionu kauss (European Rugby Champions Cup), kur sacenšas kontinenta vadošo regbija valstu spēcīgākie klubi. Turnīrs ar dažādiem nosaukumiem risinās kopš 1995. gada, un panākumiem bagātākā vienība ar pieciem čempionu tituliem ir franču Stade Toulousain, turpat seko īru Leinster un angļu Saracens, bet 2022. gadā trofeju ieguva franču La Rochelle. Turnīrā tradicionāli sacenšas 24 Eiropas komandas, bet 2023. gada kausa izspēlē pirmo reizi piedalīsies arī trīs Dienvidāfrikas klubi. Līdz šim kausu ir ieguvušas tikai Anglijas, Francijas un Īrijas vienības. Anglijas un Francijas čempionāti ir vienīgās divas profesionālās Eiropas nacionālās līgas, kuru spēļu vidējais skatītāju apmeklējums ir ap 15 tūkstošiem cilvēku. Savukārt Velsas, Īrijas un Skotijas labākie klubi jau kopš 2001. gada izspēlē savu kopīgo čempionātu ‒ Apvienoto čempionātu (United Rugby Championship) ‒, kam 2010. gadā pievienojās dažas Itālijas vienības, bet 2021. gadā – arī Dienvidāfrikas klubi. Šajā čempionātā piedalās 14 klubi, kas izspēlē arī astoņas ceļazīmes uz Eiropas čempionu kausu.

Augsta līmeņa klubu turnīrs ir arī Okeānijas reģiona galvenās sacensības Super Rugby, kur sacenšas Austrālijas, Jaunzēlandes un Fidži klubi, bet līdz pat Covid-19 pandēmijai 2020. gadā sacensībās piedalījās arī Dienvidāfrikas, Argentīnas un Japānas vienības. Pārliecinoši titulētākais reģiona klubs ir Jaunzēlandes Crusaders.

Regbijs spēlēts četrās olimpiskajās spēlēs ‒ pirmo reizi 1900. gadā Parīzē, bet pēdējo reizi 1924. gadā atkal turpat (vēl arī 1908. gadā Londonā un 1920. gadā Antverpenē). Pēc tam olimpisko spēļu programmā vairs nav iekļauts klasiskais regbijs, bet tagad olimpiskajā programmā ir iekļauts regbijs 7. Lielākā problēma, kas liedz regbiju spēlēt olimpiskajās spēlēs, ir noteikumu prasība, ka starp vienas komandas spēlēm jābūt vismaz septiņu dienu pārtraukumam, lai spēlētāji varētu pilnvērtīgi atgūt spēkus, bet olimpiskās spēles risinās tikai 16 dienas.

Starptautiskā Regbija federācija 2022. gadā apvieno 129 nacionālās federācijas, no kurām 110 ir pilntiesīgas federācijas, bet vēl 19 ‒ asociētie biedri. Federācijas prezidents kopš 2016. gada ir bijušais Anglijas izlases spēlētājs Bils Boumonts (William Blackledge Beaumont). Visus svarīgākos lēmumus, piemēram, Pasaules kausa norises vietas izvēlēšana vai izmaiņas noteikumos, pieņem organizācijas padome, kur kopā ir 51 balss, bet toni nosaka vadošās regbija valstis – desmit valstīm ir pa trim balsīm, bet pa divām balsīm ir sešām reģionālajām federācijām. Ik pa diviem gadiem notiek federācijas ģenerālā asambleja, kas gan var tikai piedāvāt rekomendācijas padomei.

Nozīmīgākā organizācija Eiropā ir reģionālā federācija Rugby Europe, kur ir 47 biedri. Šo nosaukumu organizācija ieguva 1999. gadā. Pirms tam tās nosaukums bija Starptautiskā Regbija amatieru federācija (Fédération Internationale de Rugby Amateur, FIRA). Rugby Europe atbild tikai par amatieru regbiju, jo tās pārziņā nav “Sešu nāciju” turnīrs vai kontinenta profesionālās klubu regbija līgas.

Četrkārtējie pasaules čempioni Dienvidāfrika (1995., 2007., 2019. un 2023. gadā) un trīskārtējie pasaules čempioni ir Jaunzēlande (1987., 2011. un 2015. gadā). Jaunzēlandes izlase pasaulē ir labi pazīstama ar iesauku All Blacks jeb ‘Visi melnā’. Labi zināma ir arī komandas atpazīstamības zīme – maoru iezemiešu deja haka, ko Jaunzēlandes izlase dejo pirms katras spēles. Kopš 2003. gadā izveidots pasaules regbija izlašu rangs, Jaunzēlandes izlase tur ir atradusies pirmajā vietā ilgāk nekā visas citas komandas kopā, taču 2022. gada vasarā tā nolaidās uz savu zemāko, ceturto, vietu. Jaunzēlandes izlasei ir visvairāk uzvaru Pasaules kausa spēlēs, tāpat arī gūto punktu un veikto piezemējumu, tā ir uzvarējusi visas Pasaules kausa grupu turnīra spēles un tikai vienreiz nav tikusi vismaz pusfinālā. Jaunzēlandiešiem ir pozitīva savstarpējo maču statistika pret jebkuru pretinieku. Savukārt Dienvidāfrikas izlasi mēdz saukt par Springboks jeb antilopēm. Dienvidāfrikas izlase divreiz nopelnījusi prestižo Laureus Gada sporta komandas balvu (Laureus World Sports Award for Team of the Year). No regbija komandām to pa reizei izpelnījušās vēl tikai Jaunzēlandes un Anglijas izlases.

Divreiz pasaules čempionu titulu izcīnījusi Austrālijas izlase (1991. un 1999. gadā), bet vēl divreiz austrālieši zaudēja izšķirošajā mačā par titulu. Austrālijas regbija izlases iesauka ir Wallabies jeb ķenguri. Četras reizes Pasaules kausa finālā spēlējusi arī Anglijas izlase, taču par pasaules čempioniem tā kļuvusi tikai 2003. gadā. Anglijas un Velsas izlases ir titulētākās Eiropas regbija galveno ikgadējo sacensību ‒ “Sešu nāciju” ‒ komandas. 18 bijušie Velsas izlases spēlētāji ir iekļauti Pasaules Regbija slavas zālē (World Rugby Hall of Fame), kas ir tikpat, cik regbija nozīmīgākajai izlasei Jaunzēlandei. Trīs reizes Pasaules kausa finālā spēlējusi Francijas izlase, taču vienmēr piekāpusies zelta mačā. 2022. gada vasarā Pasaules regbija rangā pirmo pozīciju ieņēma Īrijas izlase, kas gan vienmēr neveiksmīgi startējusi Pasaules kausos, ne reizi netiekot pusfinālā.

Regbija īpatnība ‒ to spēlē ne tikai nacionālās izlases, bet ir arī apvienotās komandas, kas dodas spēļu tūrēs. Šajā ziņā slavenākā komanda ir “Britu un īru lauvas” (British & Irish Lions), kur kopā apvienojas labākie četru Britu salu izlašu spēlētāji un ik pa četriem gadiem dodas aizvadīt spēles Dienvidu puslodē – pārmaiņus Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.

Kopš 2001. gada katru gadu tiek noteikts Pasaules regbija gada labākais spēlētājs (World Rugby Men`s 15s Player of The Year). Visvairāk – trīs reizes – šo prestižo balvu izpelnījušies agrākie Jaunzēlandes izlases spēlētāji Daniels Kārters (Daniel William Carter) un Ričards Makovs (Richard Hugh McCaw). Viņi abi ir divkārtējie pasaules čempioni (2011. un 2015. gadā). Ilggadējais Jaunzēlandes izlases kapteinis R. Makovs 2020. gadā oficiāli tika atzīts par desmitgades (2010‒2019) pasaules labāko regbija spēlētāju, savukārt D. Kārters ir visu laiku pārliecinoši rezultatīvākais starptautisko izlašu maču spēlētājs, gūstot 1598 punktus. Divas reizes par pasaules gada labāko regbistu atzīts cits jaunzēlandietis Bodens Berets (Beauden John Barrett), bet pārējie balvas ieguvēji to saņēmuši vienu reizi.

Par 20. gs. Jaunzēlandes labāko regbistu dzimtenē atzīts Kolins Mīdss (Colin Earl Meads), kurš All Blacks sastāvā spēlēja no 1957. līdz 1971. gadam. Jaunzēlandes regbistu Džonu Lomu (Jonah Tali Lomu) 20. gs. 90. gados mēdza dēvēt par pirmo regbija superzvaigzni. Divos Pasaules kausos pēc kārtas – 1995. un 1999. gadā – Dž. Lomu veica visvairāk piezemējumu turnīrā (attiecīgi septiņus un astoņus). 2015. gadā jaunzēlandieša Pasaules kausā gūto 15 piezemējumu rekordu atkārtoja Dienvidāfrikas izlases spēlētājs Braiens Habana (Bryan Gary Habana), kurš kļuva par 2007. gada pasaules čempionu un attiecīgā gada pasaules labāko spēlētāju.

Viens no visu laiku slavenākajiem regbistiem ir anglis Džonatans Vilkinsons (Jonathan Peter Wilkinson), kurš 2003. gada Pasaules kausa finālmačā Sidnejā gandrīz 83 tūkstošu skatītāju klātbūtnē papildlaika pēdējā minūtē ar precīzu dropsitienu nodrošināja angļiem uzvaru 20:17 pār čempionāta saimniekiem austrāliešiem. Pēc tam Dž. Vilkinsons ne vien tika atzīts par gada labāko pasaules regbistu, bet arī dzimtenē kļuva par pirmo un arvien vienīgo regbistu, kurš saņēmis prestižo BBC Gada sporta personības balvu (BBC Sports Personality of the Year Award). Dž. Vilkinsons arī guvis visvairāk punktu Pasaules kausa mačos – 277 ‒, spēlējot četros čempionātos. 2003. gadā Anglijas izlases kapteinis bija Martins Džonsons (Martin Osborne Johnson), kurš vēlāk vairākus gadus bija arī Anglijas izlases galvenais treneris.

Par vienu no visu laiku izcilākajiem regbistiem tiek uzskatīts arī austrālietis Deivids Kampīzi (David Ian Campese), kurš kļuva par 1991. gada Pasaules kausa galveno zvaigzni. Tāpat visu laiku labāko regbistu vidū parasti tiek minēts arī velsietis Gerets Edvardss (Gareth Owen Edwards), kurš spēlēja 20. gs. 60. un 70. gados. Par jaunāku laiku leģendu var saukt ilggadējo Īrijas izlases kapteini Braienu O`Driskolu (Brian Gerard O`Driscoll), kurš vienīgais trīs reizes atzīts par “Sešu nāciju” turnīra labāko spēlētāju.

Sievietēm 2020. gadā par desmitgades labāko pasaules regbisti atzīta francūzietei Žesī Tremuljēru (Jessy Tremouliere). Jaunzēlandiete Anna Ričardsa (Anna Mary Richards) ir vienīgā četrkārtējā (1998– 2010) pasaules čempione.

Kopš 2001. gada tiek pasniegta arī Pasaules gada labākā regbija trenera (World Rugby Coach of the Year) balva, ko visvairāk – piecas reizes – izpelnījies jaunzēlandietis Greiems Henrijs (Graham William Henry), kurš aizveda All Blacks līdz pasaules čempionu titulam 2011. gadā. Četras reizes par pasaules labāko treneri atzīts G. Henrija agrākais asistents Stīvens Hansens (Stephen William Hansen), kurš palīdzēja Jaunzēlandes izlasei izcīnīt 2015. gada pasaules kausu.

Par regbija dzimtenes Anglijas mājvietu tradicionāli tiek dēvēts Twickenham stadions Londonā, kas pieder Anglijas Regbija savienībai (Rugby union in England). Tas ir ceturtais lielākais stadions Eiropā un lielākais specializētais regbija stadions pasaulē. Kopš 1996. gada stadionā ierīkots arī Pasaules Regbija muzejs (World Rugby Museum). Twickenham regbija spēles var apmeklēt 82 tūkstoši skatītāju, tur notikušas divu Pasaules kausu finālspēles (1991. un 2015. gadā), kā arī risinājās vairākas 1999. gada Pasaules kausa spēles, bet tad finālspēle notika Velsas lielākajā sporta arēnā Millenium Kārdifā, kur ir vietas 74 tūkstošiem skatītāju. No Twickenham ietilpības ziņā tikai nedaudz atpaliek Francijas regbija izlases mājvieta Stade de France Parīzes priekšpilsētā Sendenī (80 tūkstoši skatītāju vietu), kas ir arī Francijas futbola nacionālais stadions.

Eiropā leģendārs ir arī Murrayfield stadions Skotijas vēsturiskajā galvaspilsētā Edinburgā, kur tagad ir 67 tūkstoši skatītāju vietu, bet 1975. gadā Skotijas spēlē ar Velsu uzstādīts Eiropas regbija apmeklējuma rekords – 104 tūkstoši skatītāju. Līdz 1999. gadam tas bija arī pasaules regbija rekords, kad Austrālijas un Jaunzēlandes regbija izlašu maču Sidnejas olimpiskajā stadionā jeb Stadium Australia apmeklēja 107 tūkstoši skatītāju, bet pašreizējais regbija apmeklējuma rekords tika sasniegts 2000. gadā, kad turpat abu komandu maču noskatījās 109,874 tūkstoši skatītāju. Pēc pārbūves Sidnejas olimpiskajā stadionā regbijs var pulcēt 83 tūkstošus skatītāju.

Viena no slavenākajām mākslas filmām par regbiju ir režisora Klinta Īstvuda (Clint Eastwood Jr.) uzņemtā biogrāfiskā mākslas filma “Neuzvarētais” (Invictus, 2009), kas vēsta par Dienvidāfrikas regbija izlases triumfu 1995. gada Pasaules kausā. Populārajā dokumentālo filmu sērijā All or Nothing viena sezona ir veltīta Jaunzēlandes izlasei, sešās sērijās sekojot līdzi komandas gaitām 2017. gadā. Pasaulē pieejams arī plašs regbija literatūras klāsts.

Dažādās valstīs regbijam veltītas arī vairākas skulptūras. Piemēram, pie Twickenham stadiona atrodas skulptūru kompozīcija “Regbija gars” (The Spirit of Rugby). Tās autors ir Džeralds Leings (Gerald Laing). Pie Ragbi skolas ir piemineklis sporta veida aizsācējam V. Vebam-Elisam. Savukārt Jaunzēlandes pilsētā Velingtonā atrodas skulptūra “Regbija Pasaules kauss” (Rugby World Cup Sculpture). Tās autors ir Ričards Teilors (Richard Taylor).