Regbiju 7 spēlē uz klasiskā regbija (rugby union) laukumiem, taču 15 spēlētāju vietā katrā komandā ir tikai septiņi spēlētāji. Laukuma garums ir 100 metri, neskaitot ieskaites zonas, bet platums – 70 metri. Attālums starp abiem vārtu stabiem ir 5,6 metri, vārtu horizontālais pārliktnis ir triju metru augstumā. Tāpat kā tradicionālajā regbijā par piezemējumu jeb bumbas ienešanu pretinieku ieskaites zonā tiek piešķirti pieci punkti, par realizācijas sitienu – divi, bet par precīzu soda sitienu vai sitienu no spēles jeb dropsitienu pienākas trīs punkti. Spēles ilgums ir divi puslaiki pa septiņām minūtēm, un sacensībās parasti vienā dienā komandas aizvada vairākus mačus.

Komandā ir trīs uzbrucēji un četri aizsargi. Ņemot vērā mazāku spēlētāju skaitu, regbijs 7 ir ātrāka spēle par lielo regbiju ar daudz mazāk cīņu epizodēm, tāpēc šajā regbija variantā nav tik nepieciešami smagie spēlētāji. Regbijā 7 grupu cīņās piedalās tikai pa trim spēlētājiem no komandas. Spēlētāju obligātais ietērps sastāv no krekla, šortiem, zeķēm un apaviem, arī bumba ir tāda pati kā klasiskajā regbijā.

Regbijs 7 izveidojās Skotijā, kad 1883. gadā divi regbija spēlētāji ‒ Neds Heigs (Ned Haig) un Deivids Sendersons (David Sanderson) pilsētā Melrouzā pirmo reizi sarīkoja regbija turnīru, kur spēlētāji sacentās septiņi pret septiņiem. Šīs sacensības notiek arī mūsdienās. Šāds spēles variants ieguva popularitāti Skotijā, kur sāka regulāri notikt regbija 7 turnīri. Lai gan drīz vien pirmās regbija 7 spēles norisinājās arī Anglijā, tur regbija dzīves vadītāji bija noskaņoti pret šo spēles paveidu, tāpēc Anglijā pirmais septiņnieka turnīrs tika sarīkots tikai 1921. gadā.

Pirmais oficiālais regbija 7 izlašu turnīrs notika tikai 1973. gadā, kad Skotijas Regbija savienība (Scottish Rugby Union) svinēja savas dibināšanas simtgadi, sarīkojot starptautisko turnīru savā nacionālajā stadionā Murrayfield Edinburgā. 1976. gadā notika arī pirmais Hongkongas turnīrs (Hong Kong Sevens), kas kļuva par galvenajām regbija 7 sacensībām līdz pat Pasaules kausa organizēšanai.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaita ziņā nelielās valstīs ir grūti nodrošināt konkurētspējīgas klasiskā regbija komandas, kurās ir nepieciešams liels spēlētāju skaits, tieši regbijā 7 spēcīgas pasaules līmeņa komandas ir Klusā okeāna valstīs (piemēram, Fidži, Samoa).

Kopš 1993. gada ik pēc četriem gadiem risinās Pasaules kauss regbijā 7 (Rugby World Cup Sevens), kura uzvarētāji iegūst čempionu trofeju Melrose Cup par godu regbija 7 dzimšanas vietai. Pirmajā čempionātā, kur piedalījās arī Latvijas izlase, triumfēja Anglijas regbisti, bet pēc tam sacensībās parasti dominē Okeānijas komandas – Jaunzēlande un Fidži. Kopš 2009. gada Pasaules kausā paralēli vīriešiem sacenšas arī sieviešu izlases. Vīriešu turnīrā sacenšas 24, bet sieviešu – 16 izlases. Divreiz Pasaules kauss ir noticis tikai Hongkongā, akcentējot tās lielo lomu sporta veida attīstībā. 2018. gadā Pasaules kausu regbijā 7 Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsētā Sanfrancisko trīs dienu laikā klātienē apmeklēja vairāk nekā 100 tūkstoši skatītāju.

Kopš 1999. gada ik gadu notiek Pasaules regbija 7 sērija (World Rugby Sevens Series), kur tradicionāli 16 pamata izlases aizvada desmit turnīrus dažādās valstīs, atsevišķos posmos pievienojoties vēl citām komandām. 2019. gadā šo turnīru norisi uz pāris gadiem izmainīja Covid-19 pandēmija, kā rezultātā daudzi turnīri tika atcelti. Šajās sacensībās pārliecinoši dominē Jaunzēlandes regbisti, kuri uzvarēja pirmos sešus turnīrus, bet kopumā uzvarējuši 13 no pirmajām 22 spēļu sezonām. Vēl turnīrā uzvarējušas Dienvidāfrikas, Fidži un Samoa izlases. Kopš 2012. gada līdzīgu sēriju aizvada arī sieviešu izlases, bet līdz šim pirmo vietu izdevies izcīnīt tikai Jaunzēlandes un Austrālijas regbistēm.

Vēsturiski īpašas regbija 7 sacensības ir Hongkongas turnīrs, kas ir iekļauts Pasaules regbija 7 sērijas kalendārā un pirmo reizi risinājās jau 1976. gadā, kļūstot par pirmajām globālām sacensībām vēl pirms Pasaules kausa.

Eiropā galvenās sacensības ir Eiropas čempionāts (Rugby Europe Sevens), kas gan vīriešiem, gan sievietēm ir sadalīts pēc spēka vairākos līmeņos – Championship, Trophy un Conference. Parasti čempionātā ir divi posmi dažādās pilsētās. Ilgu laiku šajās sacensībās dominēja Portugāles regbisti, no 2002. līdz 2011. gadam izcīnot astoņus čempionu titulus, bet 2022. gadā otro gadu pēc kārtas triumfēja Spānijas komanda. Latvijas vīriešu izlase spēlē Trophy turnīrā, kamēr sievietes sacenšas Conference turnīrā.

Regbiju olimpiskajās spēlēs pirmo reizi spēlēja 2016. gadā Riodežaneiro, un tas saglabāja savu vietu olimpiskajā programmā arī nākamajā olimpiādē Tokijā. Vīriešiem abas reizes olimpisko čempionu titulu izcīnīja Fidži regbisti, bet sievietēm olimpisko zeltu izcīnīja vispirms Austrālijas, bet tad Jaunzēlandes sportistes. Gan vīriešiem, gan sievietēm olimpiskajās spēlēs startēja pa 12 komandām, kas šīs tiesības bija izcīnījušas kvalifikācijas turnīros.

Regbija 7 galvenās sacensības – Pasaules kausu un Pasaules regbija 7 sēriju – rīko Starptautiskā Regbija federācija (World Rugby), bet Eiropā regbiju izlašu spēles organizē kontinentālā federācija Rugby Europe.

Regbija 7 titulētākā nacionālā izlase ir Jaunzēlandei, kas triumfējusi trijos no septiņiem Pasaules kausiem, kā arī ilgus gadus dominējusi Pasaules regbija 7 sērijā. Divi pasaules čempionu tituli ir Fidži izlasei, turklāt izlase ieguvusi abus līdz šim izspēlētos olimpiskos titulus. Pa reizei pasaules čempionu titulu izcīnījušas arī Anglijas un Velsas izlases. Arī sievietēm regbijā 7 galvenajās pasaules sacensībās toni nosaka Jaunzēlandes izlase, kam galvenās konkurentes ir Austrālijas regbistes.

Kopš 2004. gada tiek pasniegta balva gada labākajam pasaules regbija 7 spēlētājam (World Rugby Men's Sevens Player of the Year). Vairāk par vienu reizi šo balvu ieguvis tikai amerikānis Perijs Beikers (Perry Baker), kurš šo godu izpelnījās 2017. un 2018. gadā. Par 2021. gada pasaules labāko regbija 7 spēlētāju atzīts argentīnietis Markoss Moneta (Marcos Moneta). 2020. gadā par desmitgades pasaules labāko regbistu atzīts Džerijs Tuvai (Jerry Tuwai, īstajā vārdā Seremaja Tuvai Vunisa, Seremaia Tuwai Vunisa) no Fidži, kurš ir divkārtējais olimpiskais čempions. Par visu laiku labāko regbija 7 spēlētāju mēdz saukt citu Fidži sportistu Vaisali Serevi (Waisale Tikoisolomoni Serevi), kurš paralēli ar labiem panākumiem spēlēja arī klasiskā regbija izlasē, kopumā piedaloties četros Pasaules kausos regbijā 7 un trijos – klasiskajā regbijā. Abos Fidži uzvarētajos Pasaules kausos regbijā 7 1997. un 2005. gadā V. Serevi tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Pasaules regbija 7 sērijas visu laiku pārliecinoši rezultatīvākais punktu guvējs ir anglis Bens Golingss (Ben Gollings).

Lai gan parasti augstākajā līmenī regbisti specializējas tikai klasiskajā regbijā vai regbijā 7, vairākas pasaules lielā regbija zvaigznes ir izcēlušās arī regbijā 7. Piemēram, leģendārais Jaunzēlandes klasiskā regbija spēlētājs Džonu Lomu (Jonah Tali Lomu) kļuva par 2001. gada Pasaules kausa regbija 7 labāko spēlētāju, palīdzot jaunzēlandiešiem pirmo reizi izcīnīt pasaules čempionu titulu. Regbiju 7 spēlējuši vēl vairāki slaveni klasiskā regbija meistari. Īpaši šajā ziņā izcēlās austrālietis Deivids Kampīzi (David Ian Campese), kurš ilgus gadus apvienoja abu regbija veidu spēlēšanu, piedaloties arī pāris regbija 7 Pasaules kausos. Regbija 7 Pasaules kausos spēlējuši arī Josts van der Vesthuizens (Joost Heyustek van der Westhuizen) no Dienvidāfrikas un velsietis Šeins Viljamss (Shane Mark Williams).

Kopš 2013. gada regulāri tiek pasniegta pasaules labākās regbija 7 spēlētājas balva (World Rugby Women`s Sevens Player of the Year), ko divas reizes nopelnījusi tikai jaunzēlandiete Mikaela Blaida (Michaela Blyde).

Viens no nozīmīgākajiem regbija 7 treneriem ir Gordons Tītjenss (Gordon Tietjens), kura vadībā Jaunzēlandes izlase divreiz izcīnījusi pasaules čempionu titulu. 2012. gadā viņš kļuva par pirmo regbija 7 treneri, kurš iekļauts Pasaules regbija slavas zālē (World Rugby Hall of Fame).