Regbijs 7 Latvijā ir amatieru sporta veids, kurā notiek regulāri valsts čempionāti, bet vīriešu un sieviešu izlases piedalās starptautiskās sacensībās. Tieši regbijā 7 Latvija ir guvusi lielāko regbija panākumu, kad 1993. gadā vīriešu izlase piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā (Rugby World Cup Sevens).

Lai gan klasisko regbiju Latvijā sāka spēlēt jau 1960. gadā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) regbiju 7 oficiāli nespēlēja, un arī Latvijā padomju okupācijas laikā nenotika sacensības šajā regbija paveidā. 1991. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā Regbija federācijā (International Rugby Football board, IRFB), tāpēc Latvija uzreiz ieguva iespēju piedalīties regbija 7 Pasaules kausa finālturnīra kvalifikācijas turnīrā. 1992. gadā tikko izveidotā Latvijas regbija 7 izlase negaidīti apspēlēja Gruzijas un Krievijas komandas, izcīnot tiesības 1993. gadā piedalīties Pasaules kausa finālturnīrā, kur gan Latvijas regbisti piedzīvoja zaudējumus visos piecos mačos. Pēc tam Latvijas izlase bija tuvu arī iekļūšanai 1997. gada Pasaules kausa finālturnīrā, taču izšķirošajā atlases spēlē zaudēja Dienvidkorejai (12:28).

Kopš 2002. gada Latvijas izlase piedalās Eiropas čempionātā regbijā 7. 2011. gadā Eiropas čempionāts tika sadalīts pēc spēka trīs līmeņos, kur Latvija sākotnēji bija iekļauta pēc ranga trešajā sacensību līmenī jeb Pirmajā konferencē, bet 2013. gadā latviešu regbisti izcīnīja pirmo vietu konferencē un ceļazīmi klasi augstākā līmenī, turpmāk spēlējot pēc spēka otrajā līmenī jeb Trophy turnīrā. Lielāko panākumu šajās sacensībās Latvijas regbisti guva 2015. gadā, izcīnot trešo vietu, kas deva tiesības piedalīties 2016. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kur 12 komandu konkurencē latvieši palika pēdējā vietā. 2024. gadā Latvijas izlase vēlreiz ieņēma trešo vietu Trophy divīzijā, paliekot pirmā aiz svītras, lai varētu iekļūt Eiropas čempionāta augstākajā līmenī Championship Series, kur sacenšas kontinenta labākās 12 izlases.

Latvijas sieviešu regbija 7 izlase pirmo spēli aizvadīja 2006. gadā, Marijampolē tiekoties ar Lietuvas regbistēm (0:29). 2007. gadā Latvijas sieviešu regbija 7 izlase debitēja Eiropas čempionātā, kur sāka spēlēt B divīzijā jeb Eiropas trešajā līmenī. 2008. gadā visas komandas automātiski tika iekļautas A divīzijā, kur latviešu regbistes spēlēja līdz 2012. gadam, pēc tam atkal atgriežoties B divīzijā. Savu labāko panākumu Latvijas sieviešu regbija izlase guva 2016. gadā, izcīnot pirmo vietu Conference turnīrā (kā tika pārdēvēta B divīzija) un tiekot klasi augstāk uz Trophy turnīru, kur latvietes noturējās divus gadus, 2019. gadā atgriežoties Conference turnīrā. 2024. gadā Latvijas izlase šajā turnīrā palika piektajā vietā. Tāpat kā vīriešiem, arī sieviešu konkurencē labākās 12 Eiropas izlases sacenšas Championship Series, vēl tikpat spēlē Trophy divīzijā, bet pārējās – Conference.

Latvijas vīriešu izlase piedalījās pirmajā regbija 7 Pasaules kausa finālturnīrā, kas 1993. gadā norisinājās Skotijas galvaspilsētā Edinburgā. Šajā čempionātā spēlēja 24 izlases, bet par kontinenta čempioniem kļuva Anglijas regbisti. Pirms tam vieta finālturnīrā bija atvēlēta PSRS izlasei, taču pēc PSRS sabrukuma šo ceļazīmi izspēlēja papildu atlases turnīrā, kurā Maskavā sacentās Krievijas, Gruzijas, Lietuvas un Latvijas regbisti. Vispirms Latvijas izlase ar 20:5 pieveica Gruzijas komandu, bet izšķirošajā mačā pēdējās sekundēs izrāva uzvaru 12:10 pār Krieviju, nodrošinot pirmo vietu vēl pirms pēdējā mača ar lietuviešiem.

Finālturnīrā Edinburgā leģendārajā regbija stadionā “Murrayfield” Latvijas izlase piedzīvoja piecus zaudējumus – Fidži (0:42), Rumānijai (5:22), Dienvidāfrikai (5:47), Japānai (12:25) un Velsai (7:36).

Kopš 1993. gada katru sezonu risinās Latvijas čempionāts regbijā 7 vīriešiem, bet Latvijas kausa izcīņa šajā regbija paveidā regulāri notiek kopš 1995. gada. Latvijas sieviešu meistarsacīkstes regbijā 7 risinās kopš 2010. gada, bet jau 2009. gadā notika pirmā Latvijas atklātā kausa izcīņa.

Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas toni regbijā 7 noteica PSRS čempionāta laika meistarkomandas mantiniece RAF, kas uzvarēja pirmajos trijos valsts čempionātos, kā arī kļuva par pirmo Latvijas kausa ieguvēju. Panākumiem bagātākais regbija klubs šajā paveidā ir “Miesnieki”, kas 2020. gadā jau 18. reizi izcīnīja Latvijas čempionu titulu, 21. gs. sākumā triumfējot pat astoņus gadus pēc kārtas (2000–2007). Tāpat “Miesnieki” 18 reizes arī ir izcīnījuši Latvijas kausu. 2013. gadā pirmo reizi Latvijas čempionātā uzvarēja regbija klubs “Livonia”, kas triumfēja četras sezonas pēc kārtas, kļūstot par nopietniem “Miesnieku” konkurentiem. 2024. gadā “Livonia” regbisti par Latvijas čempioniem kļuva septīto reizi.

Pirmā Latvijas sieviešu komanda bija SK “Imanta”, kas 2006. gadā pirmo reizi piedalījās starptautiskā turnīrā Lietuvas pilsētā Marijampolē, pirmajos gados dominējot arī Latvijas sacensībās. 2024. gadā Latvijas sieviešu čempionātā regbijā 7 piedalījās trīs komandas – RK “Selena”, LSPA/”Livonia” un RK “Miesnieki”. 2024. gadā jau ceturto reizi pēc kārtas čempionu titulu izcīnīja “Selena”, bet pirms tam četras reizes pēc kārtas valsts čempiones bija kluba “Livonia” regbistes. Abi šie regbija klubi sacenšas jau kopš pirmā sieviešu Latvijas čempionāta 2010. gadā.

1993. gadā Pasaules kausa finālturnīrā Latvijas izlase spēlēja šādā sastāvā: kapteinis Vladimirs Ņikonovs, Armands Višņevskis, Aleksandrs Karaulovs, Vjačeslavs Sņetkovs, Nikolajs Petjuņins, Lauris Ērenpreiss, Kaspars Vekša, Demjans Zavadskis, Vadims Stepanovs, Pāvels Ivanovs. Latvijas Regbija federācija regulāri nosaka valsts gada labāko regbija spēlētāju, un šo balvu ieguvuši daudzi ilggadējie Latvijas izlases spēlētāji – Emīls Šefanovskis, Vigo Valdavs, Dāvis Bajārs, Valters Raņķis, Emīls Balodis.

Par sieviešu regbija aizsācējām Latvijā var saukt SK “Imanta” spēlētājas Lieni Freibergu, Sabīni Kadirovu un Laimu Oganovu, kuras jau 2005. gadā sāka spēlēt puišu sacensībās. Pirmajos gados Latvijas sieviešu izlases līdere bija Liene Vāciete. Ilggadēja Latvijas izlases kapteine bijusi Zane Sirsniņa-Kukaine no RK “Selena”, bet LSPA/”Livonia” līdere ilgu laiku bija Līga Svetlova.

Par pirmo regbija 7 treneri Latvijā kļuva Uldis Bautris, kurš vadīja Latvijas izlasi 1993. gada Pasaules kausa finālturnīrā, bet pēc tam strādāja ar vīriešu izlasi vairāk nekā 20 gadu. Pēc tam Latvijas izlasi ir vadījuši vairāki ārzemju speciālisti – 2014. gadā par pirmo Latvijas regbija 7 izlases galveno treneri no ārzemēm kļuva lietuvietis Edmunds Ščavinsks (Edmundas Ščavinskas), bet 2023. gadā šajā amatā stājās bijušais Velsas izlases spēlētājs Žans Batists Brizuljē (Jean-Baptiste Bruzulier).

Pirmais sieviešu regbija treneris Latvijā bija Valdis Avotiņš, kurš izveidoja sieviešu komandu SK “Imanta” un pirmos gadus vadīja Latvijas sieviešu izlasi. Gandrīz no sieviešu regbija pirmsākumiem Latvijā trenera pienākumus veic SK “Selena” vadītājs Ģirts Sirsniņš. 2023. gadā par Latvijas sieviešu regbija 7 izlases galveno treneri kļuva Dienvidāfrikas speciālists Antoniu Žuāu de Karvaļu Abrēu (Antonio João de Carvalho Abreu).

Pirmajos gados Latvijas regbija 7 galvenā spēļu vieta bija Latvijas Universitātes stadions, kur 2011. gadā risinājās Eiropas čempionāts gan vīriešiem, gan sievietēm. Pēc tam par regbija 7 centru kļuva Upesciema stadions, kur joprojām katru gadu risinās Latvijas čempionāta spēles, bet kopš 2019. gada par vēl vienu regbija 7 bāzi kļuvis Baldones stadions.