Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds bija vācbaltiešu izcelsmes mākslinieks. Kristīts 1828. gadā Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Mācījās Rīgas Doma skolā (Rigaer Domschule). Mākslas izglītību Rīgā ieguva pie Oto Bērtiņa, 1846. gadā studēja Drēzdenes Mākslas akadēmijā (Dresdner Kunstakademie), 1847.–1850. gadā – Leipcigas mākslas skolā (Kunstschule zu Leipzig) pie Gustava Jēgera (Gustav Jäger). 1850.–1856. gadā strādāja Rīgā. 1856. gadā devās papildināt zināšanas uz Antverpeni, kur strādāja pie Jozefa van Leriusa (Joseph van Lerius) un Nikēza de Kaisera (Nicaise de Kayser). Turpinot studiju ceļojumu, apmeklēja Parīzi, Minheni un Romu. 1859. gadā uz īsu laiku atgriezās Rīgā. 1859.–1862. strādāja Pēterburgā. No 1862. gada pastāvīgi dzīvoja un strādāja Rīgā.  

J. G. Zīgmunds no 1862. gada vairākus gadus vadīja fotodarbnīcu (Photographisches Atelier) Rīgā, Aleksandra ielā (Alexanderstrasse, mūsdienās – Brīvības iela); 1874.–1875. gadā vadīja privātu zīmēšanas skolu Rīgā kopā ar gleznotāju Oskaru Georgu Pēlhavu (Oscar Georg Poelchau) un arhitektu Matiasu fon Holstu (Matthias von Holst). Pie viņa mācījās angļu izcelsmes gleznotājs Džons Klarks (John Clark), vācbaltiešu izcelsmes gleznotāja Helēne Reiharte (Helene Reichardt) un citi. 19. gs. 70.–80. gados J. G. Zīgmunds bija Rīgas Mākslas biedrības padomes loceklis.

J. G. Zīgmunds piekopa fotogleznotāja praksi, proti, gleznoja portretus pēc fotogrāfijām un citiem ikonogrāfiskiem materiāliem. Piemēram, 1887. gadā, gleznojot Rīgas Mazās ģildes eltermaņu J. K. F. Meinharta, F. Brunstermaņa un Vilhelma Jakoba Taubes (Wilhelm Jacob Taube) portretu, J. G. Zīgmunds atkārtoja Roberta Borharta (Robert Borchardt) 1881. gadā uzņemtas fotogrāfijas kompozīciju; 1892. gadā Rīgas birģermeistara Johana Kristofa Švarca (Jochann Christoph Schwartz) portretu viņš gleznoja pēc ziloņkaula medaljona parauga; V. H. fon Felkerzāma pilna auguma portretu, kas sākotnēji – no 19. gs. 60. gadiem – atradās Vidzemes bruņniecības nama (Ritterhaus) zālē, viņš veidoja, ņemot vērā senākos landmaršala portretiskos attēlus – dagerotipus, fotogrāfijas un litogrāfijas –, brīvi komponējot gleznoto portretu. J. G. Zīgmunds darināja arī vairāku gleznotu portretu kopijas, piemēram, Rīgas rātskunga, tirgotāja Frīdriha Vilhelma Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo) portretu 19. gs. 60. gados J. G. Zīgmunds kopēja pēc Luija Leopolda Bualī (Louis Leopold Boilly) 1815. gada gleznas. J. G. Zīgmunds pielāgojās katram atdarinātajam avotam, tādēļ viņa darbiem nepiemīt formāli stilistiskas vienotības.

J. G. Zīgmunds strādāja dažādās fotogrāfijas un grafikas tehnikās, bet nozīmīgāko radošā mantojuma daļu veido gleznojumi eļļas tehnikā. Gleznoja žanra ainas; viņa pirmo žanra gleznu “Vīna pagraba pārzinis” (Der Kellermeister), kas tapa Antverpenē, 1859. gadā Rīgā iegādājās dārznieks Karls Heinrihs Vāgners (Carl Heinrich Wagner). Viņš darināja arī altārgleznas akadēmiski klasicizētā stilistikā vairākām luterāņu baznīcām: 1877. gadā Limbažos; 1878. gadā Suntažos; ne agrāk par 1879. gadu Umurgā un citur. Panākumus J. G. Zīgmunds guva portretu žanrā, pildot gan privātus, gan dažādu iestāžu pasūtījumus; gleznoja prominentus laikabiedrus un specializējās arī vēsturisko portretu darināšanā, pēc senākiem attēliem gleznojot 17.–19. gs. muižniecības amatpersonu, baznīcas amatpersonu un inteliģences pārstāvju portretus: rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa (Garlieb Helwig Merkel) portrets, ne vēlāk par 1897. gadu; mācītāja Kristiāna Ādolfa Dingelšteta (Christian Adolf Dingelstädt) portrets, 19. gs. 90. gadi; jurista Frīdriha Georga Bunges (Friedrich Georg Bunge) portrets, ap 1896. gadu; grāfa Jākoba Johana fon Zīversa (Jacob Johann Graf von Sievers) portrets, 19. gs. beigas; Vidzemes vicegubernatora Jūliusa Gustava fon Kubes (Julius Gustav von Cube) portrets, 19. gs. 80.–90. gadi; Vidzemes civilgubernatora Georga Frīdriha fon Felkerzāma (Georg Friedrich von Fölkersahm) portrets, 19. gs. 90. gadi; landmaršala barona Vilhelma Hamilkāra fon Felkerzāma (Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm) portrets, ap 1893. gadu; landmaršala firsta Paula Hermaņa fon Līvena (Paul Hermann Fürst von Lieven) portrets, ne vēlāk par 1893. gadu; landrāta grāfa Ludviga Augusta Mellīna (Ludwig August Graf Mellin) portrets, ap 1891. gadu; landrāta Reinholda Johana Ludviga fon Samsona-Himmelšernas (Reinhold Johann Ludwig Samson von Himmelstiern) portrets, ap 1891. gadu; landrāta Karla Aksela Kristera fon Bruininga (Karl Axel Christer von Bruiningk) portrets, 1892. gads; landrāta senatora Frīdriha Vilhelma fon Zīversa (Friedrich Wilhelm von Sivers) portrets, 1892. gads; landrāta Oto Johana Magnusa fon Rihtera (Otto Jochann Magnus von Richter) portrets, ap 1892. gadu; landrāta Veinholda Georga fon Felkerzāma (Weinhold Georg von Völkersahm) portrets, ap 1893. gadu; landrāta Kaspara fon Ceimerna (Caspar von Ceumer) portrets, ap 1894. gadu; Rīgas birģermeistara Oto Joahima Hermana Millera (Otto Joachim Hermann Müller) portrets, ne vēlāk par 1883. gadu; Rīgas birģermeistara Eduarda Holandera (Eduard Hollander) portrets, ap 1887./1888. gadu; Rīgas birģermeistara un Rīgas pilsētas galvas Roberta Bingnera (Robert Büngner) portrets, 19. gs. 90. gadi; Rīgas rātskunga un pilsētas sekretāra Eižena Jūliusa Alta (Eugen Julius Alt) portrets, ap 1892. gadu; Rīgas birģermeistara Ādama Hinriha Švarca (Adam Hinrich Schwartz) portrets, ap 1893. gadu; Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka (Heinrich von Ulenbrock) portrets, ap 1895. gadu; Rīgas birģermeistara Aleksandra Gotšalka fon Zengbuša (Alexander Gottschalk von Sengbusch) portrets, 19. gs. 90. gadi; tirgotāja Johana Heinriha Leitāna (Jochann Heinrich Leithan) portrets, 19. gs. 70.–90. gadi; Rīgas Lielās ģildes eltermaņa Gustava Aleksandra Molīna (Gustav Alexander Molien) portrets, 1878. gads; Rīgas Mazās ģildes eltermaņa Johana Kristiāna Frīdriha Meinharta (Johann Christoph/Christian Friedrich Meinhardt) portrets, 19. gs. 80. gadi; Rīgas Mazās ģildes eltermaņa Frīdriha Brunstermana (Friedrich Brunstermann) portrets, 1881. gads, un citi. J. G. Zīgmunds gleznoja arī Krievijas imperatoru portretus: Pētera I (Пётр I) portrets, 19. gs. 70.–90. gadi; Aleksandra III (Алекса́ндр III) portrets, 19. gs. 80. gadi. Vēsturisko portretu kopumā iekļaujas arī J. G. Zīgmunda 1899. gadā gleznots žanriski savdabīgs masveida grupas portrets “Rīgas nocietinājuma vaļņu nojaukšanas atklāšanas svinības 1857. gada 15. novembrī”, kurā ievērojami Rīgas pilsoņi attēloti uz pilsētas silueta fona.

J. G. Zīgmunds savus darbus Rīgā pirmoreiz izstādīja 1859. gadā – “Rīgas gleznu izstādē” (Rigaer Gemäldeausstellung) Rīgas pils telpās. 1870. gadā vairāki J. G. Zīgmunda gleznoti portreti bija izstādīti jaundibinātās Rīgas Mākslas biedrības (Kunstverein zu Riga; Riga(sch)er Kunstverein) pastāvīgajā izstādē Rīgas pilsētas reālģimnāzijā (Städtische Realgymnasium zu Riga) un 1871. gadā biedrības rīkotajā mākslas izstādē Rīgas Politehnikumā (Riga Polytechnikum). 1877. gadā vērienīga viņa darbu personālizstāde – “Zīgmunda izstāde” (Siegmund-Ausstellung) – bija skatāma Rīgas Mākslas biedrības rīkoto “meistaru izstāžu” (Meisterausstellungen) sērijā Rīgas Politehnikuma Lielajā aulā. J. G. Zīgmunda darbi bija iekļauti 1883. gadā Rīgas Lielās ģildes namā (Das Haus der großen Gilde in Riga) rīkotajā “Rīgas kultūrvēsturiskajā izstādē” (Rigasche kulturhistorische Ausstellung), kā arī 1901. gadā Rīgas 700 gadu jubilejas svinību ietvaros rīkotajā “Visu laiku Baltijas mākslinieku darbu izstādē” (Die Jubiläums-Ausstellung baltischer Künstler aller Zeiten) Rīgas pilsētas elementārskolas (Rigaer Stadt-Elementarschule) telpās. Daudzi J. G. Zīgmunda darbi vienuviet no jauna bija skatāmi 1999. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā rīkotajā retrospektīvajā izstādē “Mākslinieks Jūliuss Gotfrīds Zīgmunds un viņa laiks, 1828–1909” un arī 2008. gadā Rundāles pils muzejā rīkotajā mākslas izstādē “19. gadsimta portrets Latvijā”. 2021. gadā izveidota virtuāla izstāde “Jūliusa Gotfrīda Zīgmunda gleznotie portreti Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā”, kas skatāma Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Laikabiedri atzinīgi vērtēja J. G. Zīgmunda darbu: viņš bija pieprasīts portretu darinātājs un viņa gleznas baudīja ievērību gan publikā, gan mākslas kritiķu lokā. J. G. Zīgmunda darbi Rīgas un Baltijas sabiedrībā augstu novērtējumu un izcilu kultūrvēsturisku nozīmi ieguva 19. un 20. gs. mijas periodā, kad Rīgas Doma muzejs (Dommuseum, mūsdienās – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs) savā krājumā uzņēma aptuveni piecdesmit viņa gleznotos portretus un daļu no tiem pastāvīgi izstādīja muzeja Portretu galerijā (Porträtgallerie): daudzi no šiem portretiem bija darināti pēc individuāla vietējo Baltijas muižnieku pasūtījuma un arī pēc institucionāla Vidzemes bruņniecības (Livländische Ritterschaft) pasūtījuma, bet pēcāk dāvināti Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrībai (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde zu Riga). Arī mūsdienās ievērojama daļa no J. G. Zīgmunda radošā mantojuma, t. sk. 37 eļļas tehnikā gleznoti portreti, glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un vairāki no tiem ir apskatāmi muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

J. G. Zīgmunda portretu akvareļa tehnikā 1901. gadā uzgleznoja Pauls Gerhards barons fon Rozens (Paul Gerhard Baron von Rosen).