Katram Mitras pielūdzējam bija sava reliģiskā pakāpe, piemēram, iesācējs tika dēvēts par Kraukli (latīņu Corax), jau pieredzējis mistēriju dalībnieks tika dēvēts par Karavīru (latīņu Miles), bet vietējās reliģiskās kopienas (svētnīcas) vadītājs tika saukts par Tēvu (latīņu Pater). Kopumā pastāvēja septiņas reliģiskās pakāpes. Lai romietis varētu iesaistīties Mitras kultā un pēc tam pārietu no vienas pakāpes uz otru, viņam bija jāiziet vairāki iniciācijas rituāli. Iniciācijas laikā Mitras pielūdzēji nēsāja maskas, kas atbilda viņu reliģiskajai pakāpei, piemēram, Krauklis valkāja kraukļa masku, Karavīrs nēsāja bruņucepuri, bet Tēvam galvā bija frīģiešu cepure, kas viņu pielīdzināja pašam Mitram, bet rokās bija valdnieka zizlis. Savukārt pretendentam uz iniciāciju bija jāiztur situācijas, kurās viņš izcieta badošanos, fiziskas sāpes un psiholoģisku teroru. Piemēram, pretendentam bija jāiztur viņa plaukstu īslaicīga dedzināšana, bija jāļauj sevi uz laiku apglabāt rituālā kapa bedrē, kā arī jāguļ kailam mierīgi uz zemes, kamēr iniciācijas vadītājs (mistagogs) turēja virs viņa indīgu skorpionu. Iniciācijas laikā pretendentam atklāja ezotērisku informāciju par Mitru un reliģiskajiem noslēpumiem. Izciešot iniciāciju, Mitras pielūdzējs arvien vairāk pietuvojās pilnīgai sapratnei par Mitru un visuma kārtību. Pārejot augstākā reliģiskajā pakāpē, ticīgais ieguva labāku sevis un pasaules sapratni, kas viņam ļāva sasniegt lielāku morālo skaidrību. Gadu laikā progresējot no zemākas uz augstāku reliģisko pakāpi, Mitras sekotājs varēja sasniegt augstāko apskaidrību, kas viņam sniedza pēcnāves dzīves iespēju.