Nosaukums latīņu valodā veidojies no grieķu valodas vārda σκορπίος, skorpios, kuram ir indoeiropiešu pirmvalodas sakne (s)ker – ‘griezt’ vai ‘atņemt’.
skorpioni
skorpionu apakšklase (subclassis Scorpiones) pieder pie zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda), dzīvnieku valsts (regnum Animalia)
Saistītie šķirkļi
Indijas sarkanais skorpions Hottentotta tamulus. 2012. gads.
Satura rādītājs
Skorpionu izcelšanās un evolūcija
Skorpioni ir vecākie zirnekļveidīgie, kuru fosilijas ir atrastas. Skorpioni ir zināmi no agrā silūra perioda pirms 435 miljoniem gadu, kā arī no devona perioda akmeņogļu atradnēm un akmeņogļu perioda dzintara ieslēgumiem. Vecākā atrastā skorpionu suga ir Dolichophonus loudonensis (M. Laurie, 1899) Pentlandes kalnos Skotijā. Ģints Gondwanascorpio skorpioni no devona perioda ir vieni no pirmajiem sauszemes dzīvniekiem Gondvanas kontinentā. Mūsdienu skorpioniem līdzīgas formas ir atrodamas akmeņogļu perioda nogulās.
Pirmajiem skorpioniem bija raksturīgas lapveida žaunas. Visas silūra un daudzas paleozoja fosilijas ir atrastas tiešā jūru tuvumā, tomēr joprojām strīdīgs ir jautājums, vai pirmie skorpioni bija jūras vai sauszemes dzīvnieki. Līdz mūsdienām ir aprakstītas apmēram 100 fosilās skorpionu sugas. Neseni pētījumi pierāda, ka skorpioni ir māņskorpionu Pseudoscorpiones māsas grupa.
Skorpionu vispārīgs raksturojums
Skorpioni ir 8,5 mm–23 cm lieli, plēsīgi zirnekļveidīgie, kuriem raksturīgi četri kāju pāri, mazas, spēcīgas heliceras (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) un lielas pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris). Fosilie skorpioni, piemēram Gigantoscorpio willsi, bija vairāk nekā metru gari. Skorpioni, kas dzīvo tuksnešos, ir dzeltenā vai gaiši brūnā krāsā, bet mitros reģionos un kalnos dzīvojošie – tumšāki, brūni vai melni. Tiem ir segmentēta aste – telsons (metasoma) –, kuras galā atrodas indes dziedzeri un dzelonis. Telsonu skorpioni parasti tur izliektu uz augšu virs muguras. Skorpionu ķermeni veido galvkrūtis (prosoma) un vēders (opisthosoma). Galvkrūtis sedz viens vairogs, uz kura atrodas pāris lielāku centrālo acu un līdz pieciem pāriem mazu sānu acu. Centrālās acis neveido asu attēlu, bet tās visā dzīvnieku pasaulē ir vienas no visjutīgākajām gaismas uztveres ziņā. Tas īpaši attiecas uz gaismas jutību slikta apgaismojuma apstākļos. Skorpionu smadzenes atrodas galvkrūšu aizmugurējā daļā. Nervu sistēma ir koncentrēta galvkrūtīs, bet ir arī gara vēdera nervu ķēde ar ganglijiem. Skorpionu pedipalpas ir segmentētas, un tām ir raksturīgas lielas spīles, ar kurām notvert un pie helicerām novietot medījumu. Pedipalpas ir arī aizsardzības un sajūtu orgāns. Uz pedipalpu un I–II pāra kāju gūžām atrodas gremošanas izaugumi. Skorpioniem kājas galvenokārt ir kustību orgāns ar astoņiem posmiem un nadziņiem galā. Medījumu un apkārtējās vides apstākļus skorpioni uztver ar mehanoreceptorajiem, termoreceptorajiem vai ķīmijreceptorajiem matiņiem, kas atrodas uz visa ķermeņa. Skorpioniem ir ārējā gremošana. Heliceras sasmalcina un pārvieto barības gabalus preorālajā dobumā, kur gremošanas sulas to sagremo. Tālāk barība šķidrā veidā nonāk gremošanas traktā, kuru veido barības vads, viduszarnas, galazarna un ānuss. Vienā ēdienreizē skorpioni var izlietot lielu barības daudzumu. Vēdera segmentus mugurpusē sedz tergīti (hitīna plātnes ķermeņa mugurpusē, kas sedz katru segmentu), bet vēderpusē – sternīti (hitīna platnes ķermeņa vēdera pusē, kas sedz katru segmentu). Pirmais vēdera sternīts pārveidojies un ir divu vairodziņu (genital opercula) veidā, kas sedz dzimumatveri. Četriem vēdera sternītiem ir lapveida plaušu atveres. Speciāli muskuļi atver šīs atveres, dorzoventrālie muskuļi saspiež plaušas, un gaiss tiek izspiests ārā. Kad šie muskuļi atslābst, gaiss piepilda plaušas. No visas zirnekļveidīgo klases (Arachnida) skorpioniem ir vissarežģītākā asinsrites sistēma. Tā ir vaļēja un sastāv no sirds, artērijām un vēnām. Skorpionu asinis ir zilganā krāsā, jo satur varu. Mātītes dzimumdziedzeri sastāv no trim vai četriem paralēliem vadiem, kur notiek gan olšūnu, gan embriju attīstība. Tēviņiem dzimumdziedzerus veido divi cilindriski vadi, kur attīstās spermatozoīdi. Abi vadi atveras spermas izvadkanālā. Pārošanās laikā tēviņš un mātīte viens otru satver aiz spīlēm un veic rituālu, kura laikā tēviņš cenšas mātīti aizvest pie savas spermas paciņas. Šāds rituāls var ilgt vairākas stundas. Skorpioniem ir raksturīga dzīvdzemdēšana. Daļa zinātnieku uzskata, ka tie var vairoties arī ar olām vai partenoģenētiski. Sugai Lychas tricarinatus embrija barošanai ir pseidoplacentārs veidojums, kas no embrija viduszarnas ir piesaistīts pie mātītes dzemdes sieniņas. Citām sugām ir atšķirīga veida pielāgojumi, tomēr īstas placentas skorpioniem nav. Embrionālā attīstība ilgst 2–26 mēnešus atkarībā no sugas. Mātīte sargā mazuļus un tos nēsā uz muguras 5–25 dienas, līdz tie vienu reizi novelkas (maina ķermeņa apvalku) un sacietē hitīna apvalks. Šajā laikā mazuļi nebarojas. Pēc tam tie uzsāk patstāvīgu dzīvi. Vēl septiņas novilkšanās reizes notiek 6–96 mēnešu laikā, līdz ir sasniegta imago stadija. Skorpioni var dzīvot līdz pat 25 gadiem.
Eiropas dzeltenastes skorpionu Euscorpius flavicaudis tēviņš un mātīte pārošanās laikā. 2019. gads.
Skorpionu telsons sastāv no pieciem segmentiem un dzeloņa. Anālā atvere atrodas pēdējā segmenta apakšpusē. Dažām sugām telsonā atrodas gaismas receptori. Telsona pēdējā posmā ir pūslītis ar diviem indes dziedzeriem un dzelonis. Uz bezmugurkaulniekiem skorpiona inde iedarbojas ātri, bet lielie daudzkāji un kukaiņi nemirst uzreiz. Skorpioni ir nozīmīga plēsēju grupa, kas barojas ar bezmugurkaulniekiem, kā arī ar nelieliem mugurkaulniekiem. Iespējams arī kanibālisms. Skorpioni 6–12 mēnešus var badoties un iztikt bez ūdens. Skorpioni indes dzeloni izmanto gan uzbrūkot, gan aizsargājoties. Leiurus quinquestriatus (Palestīnas dzeltenais skorpions) dzeļ ar ātrumu 128 cm/s. Dažas sugas izšļāc indi līdz pat metra attālumam; tas var apdraudēt acis.
Skorpionu galvenie ienaidnieki ir vardes, ķirzakas, čūskas, putni. Surikati, tuksneša garausu sikspārņi un vēl daži dzīvnieki patērē tos barībā, ir īpaši specializējušies un imūni pret skorpionu indi. Garausu sikspārņu ekskrementos ir līdz 70 % skorpionu atlieku. Skorpioniem mēdz būt parazīti: ērces, nematodes un baktērijas.
Skorpionu hitīna apvalks satur fluorescentas vielas, kas ultravioletajā gaismā spīd.
Paraisobuthus prantli skorpiona fosīlija. 2013. gads.
Skorpiona anatomija.
Scorpionu Urodacus novaehollandiae mātīte ar mazuļiem. 2017. gads.
Skorpionu sistemātika
Apakšklase Scorpiones (C. L. Koch, 1837):
a) parvokārta Pseudochactida (Soleglad, M.E., Fet, V., 2003),
b) parvokārta Buthida (Soleglad, M.E., Fet, V., 2003),
c) parvokārta Chaerilida (Soleglad, M.E., Fet, V., 2003),
d) parvokārta Iurida (Soleglad, M.E., Fet, V., 2003).
Mūsdienās zināmas vairāk nekā 2500 skorpionu sugas. Kārlis Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā aprakstīja sešas skorpionu sugas. Trīs no šiem nosaukumiem joprojām lieto.
Skorpionu sastopamība
Skorpioni galvenokārt dzīvo tuksnešos, bet ir pielāgojušies dažādiem vides apstākļiem, kalnus, alas un plūdmaiņas zonu ieskaitot. Skorpioni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdā un Grenlandes salā. Vislielākā to daudzveidība ir subtropos. Pastāv skorpionu sugas, kuras izvēlas dzīvot augsnē, smiltīs, uz kokiem vai klintīm. Skorpioni ir aktīvi naktīs un diennakts gaišo laiku pavada slēptuvēs. Tie rok alas līdz pat divu metru dziļumam. Skorpioni, kas dzīvo tuksnešos, spēj izturēt temperatūru līdz pat +50 °C un arī temperatūru tuvu nullei. Skorpioni ir izturīgi pret jonizējošo radiāciju. Skorpioniem ir dažādi pielāgojumi, lai ķermenī aizturētu mitrumu: vielmaiņas galaproduktus tie izdala sausus, kutikula mitrumu uzglabā tauku un vasku veidā, mitrumu var uzņemt no barības un mitras augsnes. Skorpioni, kas dzīvo mitrākos apstākļos, var dzert ūdeni no augiem rasas veidā.
Latvijā skorpioni nav sastopami.
Palestīnas dzeltenais skorpions Leiurus quinquestriatus – to uzskata par visbīstamāko skorpionu pasaulē. 2017. gads.
Skorpionu nozīme
Āfrikas un Āzijas valstīs termiski apstrādātus skorpionus izmanto pārtikā. Visā pasaulē tos izmanto arī kā mājdzīvniekus, tāpēc ir apdraudētas dažu sugu savvaļas populācijas. Skorpionus negatīvi ietekmē antropogēnais piesārņojums un cilvēku aktivitātes. Vairākas skorpionu sugas ir iekļautas apdraudēto sugu sarakstā: Pandinus imperator (karaliskais skorpions), Pandinus dictator un Pandinus gambiensis. Skorpionu indi ir iespējams izmantot medicīnā, lai ārstētu dažādas slimības. Tai ir pretvēža un antimikrobiālas īpašības. Ja skorpionus neprovocē, tie ir miermīlīgi, cenšas izvairīties no sadursmes un indi izmanto tikai medībās.
Visām skorpionu sugām ir inde, kas satur 70–600 dažādus savienojumus. Skorpionu inde satur neirotoksīnus, kas traucē nervu impulsu pārvadi. Vairumam sugu inde ir efektīva attiecībā pret bezmugurkaulniekiem, bet cilvēkiem tā ir nekaitīga. Dzēliens izraisa lokālu efektu – sāpes un satūkumu. Inde, kas var nogalināt cilvēku, ir zināma tikai apmēram 25 skorpionu sugām. Bīstamāk inde iedarbojas uz bērniem, veciem vai slimiem cilvēkiem. Pēc dažu sugu skorpionu dzēliena ir iespējams izmantot īpašu pretindi. Nepieaugušie skorpioni parasti nespēj pārdurt cilvēka ādu.
Karaliskais skorpions Pandinus imperator. 2012. gads.
Multivide
Indijas sarkanais skorpions Hottentotta tamulus. 2012. gads.
Paraisobuthus prantli skorpiona fosīlija. 2013. gads.
Skorpiona anatomija.
Eiropas dzeltenastes skorpionu Euscorpius flavicaudis tēviņš un mātīte pārošanās laikā. 2019. gads.
Scorpionu Urodacus novaehollandiae mātīte ar mazuļiem. 2017. gads.
Palestīnas dzeltenais skorpions Leiurus quinquestriatus – to uzskata par visbīstamāko skorpionu pasaulē. 2017. gads.
Karaliskais skorpions Pandinus imperator. 2012. gads.