Pseudochactida skorpioni ir sena un relikta skorpionu grupa. Pirmās fosilijas konstatētas triasa perioda nogulās. Pseudochactida skorpionu izcelsme Eirāzijā ir meklējama akmeņogļu periodā. Tālāk – uz Dienvidaustrumāziju un Indoķīnu – Pseudochactida skorpioni izplatījušies juras periodā. Miocēnā klimats kļuva sausāks, un tas izraisīja virszemes sugu bojā eju, bet alās dzīvojošās sugas izdzīvoja.

Pseudochactida parvokārtas skorpionu pazīmes pārsvarā atbilst skorpionu (Scorpiones) apakšklases vispārīgajam raksturojumam. Salīdzinoši jauna dzimta, kas aprakstīta Centrālāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā) 1998. gadā. Šie skorpioni ir no dzeltenīgiem līdz gaiši brūniem. Alās dzīvojošās sugas ir bālākā krāsā. Pseudochactida skorpionu galvkrūšu vairogs ir piecstūra formas. Atšķirībā no Buthidae un Chaerilidae dzimtu skorpioniem, kuriem heliceru (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) kustīgajam pirkstam ir viens vai divi bazālie zobi, kas atrodas pie heliceru kustīgā pirksta pamatnes, Pseudochactidae dzimtas pārstāvjiem nav bazālo zobu. Turklāt Pseudochactidae skorpioniem ir no citām skorpionu grupām atšķirīgs trihobitriju (matiņi, kas uztver gaisa kustības un vibrācijas) izvietojums.

Tabulā sniegti dzimtu un ģinšu latīniskie nosaukumi. Atklājēju vārdi un atklāšanas gads ievietoti iekavās, sniegts arī ģintī ietilpstošo sugu skaits. Latīņu valodas nosaukumi, kā arī atklājēju vārdi (atšķirībā no starptautiski pieņemtās pieraksta sistēmas bioloģijā, bet saskaņā ar latviešu valodas pieraksta noteikumiem) ir slīpināti.

Zinātnieku uzskati par šo skorpionu filoģenētisko un sistemātisko novietojumu ir strīdīgi. Iespējams, ka Pseudochactidae, šī senā skorpionu grupa, ir Buthidae māsas grupa.

Pseudochactida skorpioni ir sastopami savannās un alās Laosā un Vjetnamā. Ir arī virszemes vai mitrumu mīlošas sugas Centrālāzijas savannās un Ķīnā. Diennakts gaišajā laikā skorpioni slēpjas dažādos patvērumos.

Nav informācijas par Pseudochactida skorpionu indes iedarbību un to kā mājdzīvnieku turēšanu.