Iuridae dzimtas Neocalchas ģints ir viena no vecākajām skorpionu grupām. Iuridae dzimtai raksturīgas daudzas reliktas morfoloģiskās pazīmes.
Iuridae dzimtas Neocalchas ģints ir viena no vecākajām skorpionu grupām. Iuridae dzimtai raksturīgas daudzas reliktas morfoloģiskās pazīmes.
Iurida skorpionu pazīmes pārsvarā atbilst skorpionu apakšklases vispārīgajam raksturojumam. Pašreiz lielākā zināmā skorpionu suga ir Heterometrus swammerdami (Scorpionidae). Akravidae dzimtas īpatņu paliekas ir atrastas kādā alā Izraēlā un pēc tam aprakstītas. Šie skorpioni bija brūnganā krāsā un bez acīm. Arī Troglotayosicidae un Typhlochactidae lielākoties apdzīvo alas. Tiem ir reducējušās acis, matiņi un dzelkšņi uz ķermeņa, pigmentācija un palielināts telsons (segmentēta aste).
Parvokārta | Dzimta | Ģints |
Iurida (Soleglad, Fet, 2003) | Vaejovidae (Thorell, 1876, Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Kanāda, Meksika) | Balsateres (Gonzalez-Santillan, Prendini, 2013), 1 suga |
Catalinia (Soleglad, Ayrey, Graham, Fet, 2017), 5 sugas | ||
Chihuahuanus (Gonzalez-Santillan, Prendini, 2013), 8 sugas | ||
Franckeus (Soleglad, Fet, 2005), 6 sugas | ||
Gertschius (Graham, Soleglad, 2007), 2 sugas | ||
Graemeloweus (Soleglad, Fet, Graham, Ayrey, 2016), 3 sugas | ||
Kochius (Soleglad, Fet, 2008), 10 sugas | ||
Konetontli (Gonzalez-Santillan, Prendini, 2013), 10 sugas | ||
Kovarikia (Soleglad, Fet, Graham, 2014), 5 sugas | ||
Kuarapu (Francke, Ponce-Saavedra, 2010), 1 suga | ||
Maaykuyak (Gonzalez-Santillan, Prendini, 2013), 2 sugas | ||
Mesomexovis (Gonzalez-Santillan, Prendini, 2013), 7 sugas | ||
Paravaejovis (Williams, 1980), 12 sugas | ||
Paruroctonus (Werner, 1934), 31 suga | ||
Pseudouroctonus (Stahnke, 1974), 13 sugas | ||
Serradigitus (Stahnke, 1974), 19 sugas | ||
Smeringurus (Haradon, 1983), 4 sugas | ||
Stahnkeus (Soleglad, Fet, 2006), 5 sugas | ||
Syntropis (Kraepelin, 1900), 3 sugas | ||
Thorellius (Soleglad, Fet, 2008), 5 sugas | ||
Uroctonites (Williams, Savary, 1991), 4 sugas | ||
Vaejovis (C. L. Koch, 1836), 71 suga | ||
Vejovoidus (Stahnke, 1974), 1 suga | ||
Vizcaino (Gonzalez-Santillan, Prendini, 2013), 1 suga | ||
Wernerius (Soleglad, Fet, 2008), 3 sugas | ||
Iuridae (Thorell, 1876, Āzija, Eiropa) | Anatoliurus (Parmakelis, Dimitriadou, Gkigkiza, Karampatsou, Stathi, Fet, Yağmur, Kovařík, 2022), 2 sugas | |
Calcha (Birula, 1899), 4 sugas | ||
Iurus (Thorell, 1876), 3 sugas | ||
Letoiurus (Parmakelis, Dimitriadou, Gkigkiza, Karampatsou, Stathi, Fet, Yagmur, Kovarik, 2022), 1 suga | ||
Metaiurus (Parmakelis, Dimitriadou, Gkigkiza, Karampatsou, Stathi, Fet, Yagmur, Kovarik, 2022), 2 sugas | ||
Neocalchas (Yagmur, Soleglad, Fet, Kovarik, 2013), 1 suga | ||
Protoiurus (Soleglad, Fet, Kovarik, Yagmur, 2012), 1 suga | ||
Caraboctonidae (Kraepelin, 1905, Ekvadora, Čīle, Peru, Galapagu salas) | Caraboctonus (Pocock, 1893), 1 suga | |
Hadruroides (Pocock, 1893), 24 sugas | ||
Scorpionidae (Latreille, 1802, Āfrika, Āzija, ASV, Austrālija) | Aops (Volschenk, Prendini, 2008) | |
Chersonesometrus (Couzijn, 1978), 10 sugas | ||
Deccanometrus (Prendini, Loria, 2020), 7 sugas | ||
Gigantometrus (Couzijn, 1978), 2 sugas | ||
Heterometrus (Ehrenberg, 1828), 8 sugas | ||
Javanimetrus (Couzijn, 1978), 1 suga | ||
Opistophthalmus (C. L. Koch, 1837), 60 sugas | ||
Pandiborellius (Rossi, 2015), 10 sugas | ||
Pandinoides (Fet, 1997), 3 sugas | ||
Pandinops (Birula, 1913), 9 sugas | ||
Pandinopsis (Vachon, 1974), 1 suga | ||
Pandinurus (Fet, 1997), 17 sugas | ||
Pandinus (Thorell, 1876), 4 sugas | ||
Pandipalpus (Rossi, 2015), 2 sugas | ||
Sahyadrimetrus (Prendini, Loria, 2020), 6 sugas | ||
Scorpio (Linnaeus, 1758), 21 suga | ||
Srilankametrus (Couzijn, 1981), 7 sugas | ||
Urodacus (Peters, 1861), 21 suga | ||
Hemiscorpiidae (Pocock, 1893, Āzija) | Hemiscorpius (Peters, 1861), 17 sugas | |
Bothriuridae (Simon, 1880, Dienvidamerika, Āfrika, Austrālija) | Bothriurus (Peters, 1861), 48 sugas | |
Brachistosternus (Pocock, 1893), 50 sugas | ||
Brandbergia (Prendini, 2003), 1 suga | ||
Brazilobothriurus (Lourenço, Monod, 2000), 1 suga | ||
Centromachetes (Lonnberg, 1897), 3 sugas | ||
Lisposoma (Lawrence, 1928), 2 sugas | ||
Cercophonius (Peters, 1861), 6 sugas | ||
Mauryius (Ojanguren-Affilastro, Mattoni, 2017), 1 suga | ||
Orobothriurus (Maury, 1975), 15 sugas | ||
Phoniocercus (Pocock, 1893), 2 sugas | ||
Pachakutej (Ochoa, 2004), 6 sugas | ||
Rumikiru (Ojanguren-Affilastro, Mattoni, Ochoa, Prendini, 2012), 2 sugas | ||
Tehuankea (Cekalovic, 1973), 1 suga | ||
Thestylus (Simon, 1880), 3 sugas | ||
Timogenes (Simon, 1880), 5 sugas | ||
Urophonius (Pocock, 1893), 3 sugas | ||
Vachonia (Abalos, 1954), 1 suga | ||
Akravidae (Levy, 2007, Izraēla) | Acraidus (Levy, 2007) | |
Chactidae (Pocock, 1893) | Anuroctonus (Pocock, 1893), 2 sugas | |
Broteochactas (Pocock, 1893), 17 sugas | ||
Brotheas (C. L. Koch, 1837), 30 sugas | ||
Chactas (Gervais, 1844), 51 suga | ||
Chactopsis (Kraepelin, 1912), 8 sugas | ||
Chactopsoides (Ochoa, Rojas-Runjaic, Pinto-Da-Rocha, Prendini, 2013), 4 sugas | ||
Guyanochactas (Lourenço, 1998), 5 sugas | ||
Hadrurochactas (Pocock, 1893), 8 sugas | ||
Megachactops (Ochoa, Rojas-Runjaic, Pinto-Da-Rocha, Prendini, 2013), 3 sugas | ||
Neochactas (Soleglad, Fet, 2003), 38 sugas | ||
Nullibrotheas (Williams, 1974), 1 suga | ||
Spinochactas (Lourenço, 2016), 2 sugas | ||
Teuthraustes (Simon, 1878), 28 sugas | ||
Uroctonus (Thorell, 1876), 3 sugas | ||
Vachoniochactas (Gonzalez-Sponga, 1978), 5 sugas | ||
Euscorpiidae (Laurie, 1896, Eiropa, Āfrika, ASV) | Alpiscorpius (Gantenbein et al., 1999), 21 suga | |
Euscorpius (Thorell, 1876), 70 sugas | ||
Megacormus (Karsch, 1881), 6 sugas | ||
Plesiochactas (Pocock, 1900), 3 sugas | ||
Tetratrichobothrius (Birula, 1917), 1 suga | ||
Troglocormus (Francke, 1981), 2 sugas | ||
Superstitioniidae (Stahnke, 1940, Ziemeļamerika) | Superstitionia (Stahnke, 1940), 1 suga | |
Troglotayosicidae (Lourenço, 1998, Ekvadora, Kolumbija) | Troglotayosicus (Lourenço, 1981), 6 sugas | |
Typhlochactidae (Mitchell, 1971, Meksika) | Alacran (Francke, 1982), 3 sugas | |
Sotanochactas (Francke, 1986), 1 suga | ||
Stygochactas (Vignoli, Prendini, 2009), 1 suga | ||
Typhlochactas (Mitchell, 1971), 6 sugas |
Tabulā sniegti dzimtu un ģinšu latīniskie nosaukumi. Atklājēju vārdi un atklāšanas gads ievietoti iekavās, sniegts arī ģintī ietilpstošo sugu skaits. Latīņu valodas nosaukumi, kā arī atklājēju vārdi (atšķirībā no starptautiski pieņemtās pieraksta sistēmas bioloģijā, bet saskaņā ar latviešu valodas pieraksta noteikumiem) ir slīpināti.
Iurida skorpioni sastopami sausās dzīvotnēs, tuksnešos, savannās, mitros tropu un subtropu mežos. Diennakts gaišajā laikā tie slēpjas zem akmeņiem, mizas, spraugās vai pašu raktās alās. Hadrurus ģints skorpioni rok līdz pat diviem metriem dziļas alas.
Iuridae dzimtas skorpioni dabā sastopami salīdzinoši reti. Pētījumu par šo grupu ir maz. Ļoti iespējams, ka to inde nav bīstama. Caraboctonidae dzimtas skorpionu inde nav medicīniski nozīmīga, tomēr dzēliens var būt sāpīgs. Hemiscorpius lepturus jeb Izraēlas dzeltenais skorpions (Hemiscorpiidae) ir atzīts par bīstamu sugu. Par citām dzimtas sugām datu nav. Visā pasaulē populāri mājdzīvnieki ir Scorpionidae dzimtas sugas Pandinus imperator (karaliskais skorpions) un Heterometrus spp. (milzu meža skorpions). Euscorpiidae, Iuridae, Hemiscorpiidae, Chatidae reti tiek turēti kā mājdzīvnieki. Bīstamākais skorpions ir Hemiscorpius lepturus, kas sastopams Jemenā, Irākā, Irānā un Pakistānā. Šī skorpiona indei nav pretindes.