Buthida skorpioni ir vecākā no mūsdienās dzīvojošajām skorpionu grupām. Pirmās fosilijas atrastas triasa periodā. Vecās un jaunās pasaules Buthida skorpionu indes toksīni ir ar līdzīgu uzbūvi un darbības mehānismu, tāpēc uzskata, ka tie attīstījušies no kopējiem senčiem un to atdalīšanās notikusi pirms aptuveni 150 miljoniem gadu.
Buthida skorpionu pazīmes pārsvarā atbilst skorpionu apakšklases vispārīgajam raksturojumam. Buthida ir lielākā no skorpionu grupām, kurā ietilpst apmēram puse no zināmajām skorpionu sugām. Vairums sugu ir 20 mm (Microtityus, Microbuthus) līdz 120 mm (Androctonus jeb resnastes skorpioni, Apistobuthus) lieli skorpioni. Tie ir dzelteni, dzeltenīgi brūni, dzeltenīgi zaļi un melni. Buthida ķermenis ir iegarens – ar garām ejkājām, garu, slaidu telsonu (segmentētu asti) un slaidām pedipalpām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otro pāri). Daļa sugas ir ar izteikti resnāku telsona daļu. Buthida skorpioniem galvkrūtis parasti ir gludas un ar vienu līdz pieciem acu pāriem.
Parvokārta Buthida (Soleglad, M.E., Fet, V., 2003).
| Dzimta | Ģints |
| Buthidae (C. L. Koch, 1837) | Aegaeobuthus (Kovarik, 2019), 4 sugas |
| Afroisometrus (Kovarik, 2019), 1 suga | |
| Afrolychas (Kovarik, 2019), 2 sugas | |
| Akentrobuthus (Lamoral, 2019), 2 sugas | |
| Alayotityus (Armas, 2019), 8 sugas | |
| Anantaris (Thorell, 1891), 92 sugas | |
| Ananteroides (Borelli, 1911), 2 sugas | |
| Androctonus (Ehrenberg, 1828), 29 sugas | |
| Anomalobuthus (Kraepelin, 1900), 6 sugas | |
| Apistobuthus (Finnegan, 1932), 2 sugas | |
| Archaeoananteroides (Lourenço, Velten, 2016, krīta periods, izmiruši) | |
| Australobuthus (Locket, 1990), 1 suga | |
| Babycurus (Karsch, 1886), 14 sugas | |
| Baloorthochirus (Kovarik, 1996), 1 suga | |
| Barbaracurus (Kovarik, Lowe, Stahlavsky, 2018), 11 sugas | |
| Birulatus (Vachon, 1974), 4 sugas | |
| Buthacus (Birula, 1908), 35 sugas | |
| Butheoloides (Hirst, 1925), 19 sugas | |
| Butheolus (Simon, 1882), 6 sugas | |
| Buthiscus (Birula, 1905), 1 suga | |
| Buthoscorpio (Werner, 1936), 5 sugas | |
| Buthus (Leach, 1815), 78 sugas | |
| Centruroides (Marx, 1890), 101 suga | |
| Charmus (Karsch, 1879), 5 sugas | |
| Chaneke (Francke, Teruel, Santibanez-Lopez, 2014), 4 sugas | |
| Cicileiurus (Teruel, 2007), 1 suga | |
| Cicileus (Vachon, 1948), 5 sugas | |
| Compsobuthus (Vachon, 1949), 53 sugas | |
| Congobuthus (Lourenço, 1999), 1 suga | |
| Darchenia (Vachon, 1977), 1 suga | |
| Egyptobuthus (Lourenço, 1999), 1 suga | |
| Femtobuthus (Lowe, 2010), 1 suga | |
| Fetilinia (Lowe, Kovarik, 2021), 1 suga | |
| Gint (Kovarik, Lowe, Pliskova, Stahlavsky, 2013), 12 sugas | |
| Grosphus (Simon, 1880), 14 sugas | |
| Hemibuthus (Pocock, 1900), 2 sugas | |
| Hemilychas (Hirst, 1911), 1 suga | |
| Heteroctenus (Pocock, 1893), 9 sugas | |
| Himalayotityobuthus (Lourenço, 1997), 2 sugas | |
| Hottentotta (Birula, 1908), 60 sugas | |
| Iranobuthus (Kovarik, 1997), 1 suga | |
| Ischnotelson (Esposito, Yamaguti, Souza, Pinto da Rocha, Prendini, 2017), 2 sugas | |
| Isometroides (Keyserling, 1885), 1 suga | |
| Isometrus (Ehrenberg, 1828), 14 sugas | |
| Jaguajir (Esposito, Yamaguti, Souza, Pinto da Rocha, Prendini, 2017), 3 sugas | |
| Janalychas (Kovarik, 2019), 9 sugas | |
| Karasbergia (Hewitt, 1913), 1 suga | |
| Kraepelinia (Vachon, 1974), 1 suga | |
| Lanzatus (Kovarik, 2001), 3 sugas | |
| Leiurus (Ehrenberg, 1828), 20 sugas | |
| Liobuthus (Birula, 1898), 1 suga | |
| Lissothus (Vachon, 1948), 3 sugas | |
| Lychas (C. L. Koch, 1845), 33 sugas | |
| Lychasioides (Vachon, 1974), 1 suga | |
| Mauritanobuthus (Qi, Lourenço, 2007), 1 suga | |
| Mesobuthus (Vachon, 1950), 29 sugas | |
| Mesotityus (González-Sponga, 1981), 1 suga | |
| Microananteris (Lourenço, 2003), 4 sugas | |
| Microbuthus (Kraepelin, 1898), 7 sugas | |
| Microcharmus (Lourenço, 1995), 16 sugas | |
| Microtityus (Kjellesvig-Waering, 1966), 40 sugas | |
| Neobuthus (Hirst, 1911), 16 sugas | |
| Neogrosphus (Lourenço, 1995), 3 sugas | |
| Neoprotobuthus (Lourenço, 2000), 1 suga | |
| Odontobuthus (Vachon, 1950), 9 sugas | |
| Odonturus (Karsch, 1879), 1 suga | |
| Olivierus (Farzanpay, 1987), 21 suga | |
| Orthochiroides (Kovarik, 1998), 4 sugas | |
| Orthochirus (Karsch, 1891), 58 sugas | |
| Pantobuthus (Lourenço, Duhem, 2009), 1 suga | |
| Parabuthus (Pocock, 1890), 38 sugas | |
| Pectinibuthus (Fet, Orlov, Vasilyev, 1984), 1 suga | |
| Physoctonus (Mello-Leitão, 1934), 3 sugas | |
| Picobuthus (Lowe, 2010), 2 sugas | |
| Plesiobuthus (Pocock, 1900), 1 suga | |
| Polisius (Fet, Capes, Sissom, 2001), 1 suga | |
| Pseudolissothus (Lourenço, 2001), 1 suga | |
| Pseudolychas (Kraepelin, 1911), 3 sugas | |
| Pseudouroplectes (Lourenço, 1995), 6 sugas | |
| Razianus (Farzanpay, 1987), 4 sugas | |
| Reddyanus (Vachon, 1972), 34 sugas | |
| Rhopalurus (Thorell, 1876), 3 sugas | |
| Saharobuthus (Lourenço, Duhem, 2009), 1 suga | |
| Sassanidotus (Farzanpay, 1987), 2 sugas | |
| Somalibuthus (Kovarik, 1998), 2 sugas | |
| Somalicharmus (Kovarik, 1998), 1 suga | |
| Spelaeolychas (Kovarik, 2019), 1 suga | |
| Teruelius (Lowe, Kovarik, 2019), 22 sugas | |
| Thaicharmus (Kovarik, 1995), 4 sugas | |
| Tityobuthus (Pocock, 1893), 21 suga | |
| Tityopsis (Armas, 1974), 6 sugas | |
| Tityus (C. L. Koch, 1836), 227 sugas | |
| Troglorhopalurus (Lourenço, Baptista, Giupponi, 2004), 2 sugas | |
| Troglotityobuthus (Lourenço, 2000), 1 suga | |
| Trypanothacus (Lowe, Kovarik, Stockmann, Stahlavsky, 2019), 3 sugas | |
| Trypanothacus (Lowe, Kovarik, Stockmann, Stahlavsky, 2019), 3 sugas | |
| Uroplectes (Peters, 1861), 34 sugas | |
| Vachoniolus (Levy, Amitai, Shulov, 1973), 4 sugas | |
| Vachonus (Tikader, Bastawade, 1983), 4 sugas | |
| Xenobuthus (Lowe, 2018), 3 sugas | |
| Zabius (Thorell, 1893), 3 sugas |
Tabulā sniegti dzimtu un ģinšu latīniskie nosaukumi. Atklājēju vārdi un atklāšanas gads ievietoti iekavās, sniegts arī ģintī ietilpstošo sugu skaits. Latīņu valodas nosaukumi, kā arī atklājēju vārdi (atšķirībā no starptautiski pieņemtās pieraksta sistēmas bioloģijā, bet saskaņā ar latviešu valodas pieraksta noteikumiem) ir slīpināti.
Buthida skorpioni sastopami visā pasaulē, izņemot Antarktīdu un Jaunzēlandi. Apdzīvo tropus un subtropus, kā arī daļēji mērenās joslas dzīvotnes, sausus un smilšainus, akmeņainus tuksnešus, daļēji sausas stepes. Diennakts gaišajā laikā slēpjas dažādos patvērumos. Ģintis Androctonus, Buthus jeb dzeltenie skorpioni un Leiurus sastopamas Ziemeļāfrikā, Hottentotta sastopama Āzijā un Indijā, Parabuthus jeb biezastes skorpioni – Dienvidāfrikā, Centruroides – Ziemeļamerikā, Tityus – Dienvidamerikā. Zem mizas dzīvojošās sugas mēdz dzīvot grupās līdz 30 īpatņiem.
Apmēram 20 Buthida sugas ir cilvēka dzīvībai bīstamas: ģintis Androctonus, Centruroides, Hottentotta, Leiurus, Parabuthus un Tityus. Skorpiona ievadītās indes daudzums ir ārkārtīgi neliels, piemēram, Androctonus australis jeb dzeltenais resnastes skorpions dzēliena laikā ievada 100–200 μg (sausais svars) indes, no kuriem tikai 5 % ir neirotoksīni. Šīs sugas inde no visām Ziemeļāfrikas skorpionu indēm ir visindīgākā. Vissāpīgākais dzēliens ir skorpionam Leiurus quinquestriatus (Palestīnas dzeltenajam skorpionam). Tas ir 30–77 mm liels, agresīvs skorpions, kas sastopams Ziemeļāfrikā, Vidējos Austrumos un ir visbīstamākais skorpions pasaulē. Bīstams ir arī Tityus bahiensis jeb brūnais skorpions, kas ir sastopams Brazīlijā, Argentīnā un Paragvajā. Daudzviet pasaulē Buthida skorpioni tiek turēti kā mājdzīvnieki.
Tityus stigmurus ģints skorpions. Brazīlija, 09.12.2021.