Pastāv konceptuāls un semantisks apjukums, ko izraisa daudzie interneta koplietošanas aspekti, kas rada diskusijas par sadarbības ekonomikas robežām un darbības jomu, kā arī par sadarbības ekonomikas definīciju. Termins “sadarbības ekonomika” bieži tiek lietots neviennozīmīgi, un tas var ietvert dažādas pazīmes. Piemēram, tā tiek uztverta kā vienādu rangu modelis, dažkārt tā tiek definēta kā fenomens, kas saistīts ar uzņēmumu savstarpēju sadarbību. Sadarbības ekonomiku var saprast kā tādu, kas ietver darījumus ar pastāvīgu resursa īpašumtiesību nodošanu, piemēram, pārdošanu. Savukārt citos gadījumos darījumi ar īpašumtiesību nodošanu netiek uzskatīti par sadarbības ekonomiku. Viena sadarbības ekonomikas definīcija, kas izstrādāta, lai integrētu esošās izpratnes un definīcijas, pamatojoties uz sistemātisku pārskatu, ir šāda: sadarbības ekonomika ir ar informācijas tehnoloģijām atvieglots vienādranga modelis nepietiekami izmantotu preču un pakalpojumu jaudas komerciālai vai nekomerciālai koplietošanai, izmantojot starpnieku bez īpašumtiesību nodošanas. Sadarbības ekonomika tiek saukta arī par koplietošanas ekonomiku, piekļuves ekonomiku, pūļa kapitālismu, uz kopienu balstītu ekonomiku, vienādranga ekonomiku, platformu ekonomika, īres ekonomika un ekonomiku pēc pieprasījuma. Diskusijas par šo jēdzienu lietošanu konkrētās ekonomikas formas apzīmēšanai joprojām turpinās. Piemēram, apspriežot tādu bezpeļņas uzņēmumu kā “Uber” un “Airbnb” darbību ekonomikas sektorā, daži zinātnieki ir ierosinājuši terminu “platformas ekonomika”, savukārt atvērtās pirmkoda programmatūras lietošanas platformas, kad visi darbojas tikai savās interesēs, iztērē kopīgos resursus, kas nepieciešami pašu darba kvalitātes nodrošināšanai, dēvēt šādi: uz koplietošanu balstīta vienādranga (peer to peer) ražošana.