2012. gadā Eiropas līmeņa asociācija Social Economy Europe sociālo ekonomiku definēja kā privātu, formāli organizētu uzņēmumu kopumu, kuri ir patstāvīgi lēmumu pieņemšanā, atvērti brīvai dalībai un ir izveidoti, lai apmierinātu savu dalībnieku vajadzības ar preču ražošanas un pakalpojumu, apdrošināšanas un finanšu tirgus starpniecību. Šajos uzņēmumos lēmumu pieņemšana, peļņas un pārpalikumu sadale starp dalībniekiem nav tiešā veidā saistīta ar katra dalībnieka ieguldīto kapitālu.
Sociālo ekonomiku var uzskatīt par trešo sektoru ekonomikā. Tā būtiski sekmē darbavietu radīšanu, ilgtspējīgu izaugsmi un ienākumu un bagātības taisnīgāku sadali. Šis sektors spēj apvienot rentabilitāti, sociālo integrāciju un demokrātiskas pārvaldes sistēmas, darbojoties līdzās valsts un privātajam sektoram, lai pielāgotu pakalpojumus sabiedrības vajadzībām. Sociālo ekonomiku veido ļoti daudz dažādu uzņēmumu un organizāciju ‒ kooperatīvi, savstarpējie uzņēmumi, asociācijas, fondi, sociālie uzņēmumi un paritārās iestādes, kurām ir kopīgas vērtības un iezīmes, piemēram, indivīda un sociālā mērķa prioritāte pār kapitālu, brīvprātīga un atklāta dalība, demokrātiska pārvaldība, dalībnieku un/ vai vispārējo interešu apvienojums un tamlīdzīgi.