Vidējciems Snēpele ir Snēpeles pagasta centrs, kas izvietojies pagasta vidusdaļā, autoceļu V1294 un V1296 krustojumā, 15,5 km no novada centra Kuldīgas un 155 km no galvaspilsētas Rīgas. Snēpele ir vienīgā kompakti apdzīvotā teritorija pagastā ar 284 iedzīvotājiem, bijušais kolhoza “Snēpele” centrs. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Snēpeles muižas centru, attīstījusies 20. gs. otrajā pusē kā kolhoza un Snēpeles ciema padomes centrālais ciemats.

Labiekārtoto ciemu ar piecām daudzdzīvokļu un apmēram 60 individuālajām mājām daudzi vietējie izvēlējušies par savu dzīves vietu, darba dzīvi saistot ar tuvējām pilsētām, īpaši Kuldīgu. Snēpelē strādājošie visvairāk nodarbināti lauksaimniecībā un pakalpojumu sniegšanas nozarē. Ciemata centrā atrodas veikals, ir centralizēta ūdensapgāde, kanalizācija un ielu apgaismojums. Atkritumu apsaimniekošanu veic Kuldīgas komunālais dienests. Kā galvenais pārvietošanās līdzeklis tiek izmantots individuālais transports, kursē arī sabiedriskais autobuss. Skolas vecuma bērni tiek nogādāti tuvākajās mācību iestādēs Vilgālē un Kuldīgā ar pašvaldības autobusu. Sakarus nodrošina mobilo sakaru operatori.

Snēpelē no 19. gs. otrās puses līdz 2015. gadam darbojās skola. Tā tika slēgta mazā audzēkņu skaita dēļ. Snēpeles muižas ēkā, kur skola atradās no 1924. līdz 2015. gadam, šobrīd darbojas pirmskolas grupiņas, ir telpas sportiskām nodarbēm, audēju studijas “Vēveri” darbnīcas, telpas vokālo ansambļu mēģinājumiem un senioru kluba “Atvasara” aktivitātēm, iekārtota gleznotāja un grafiķa Indriķa Zeberiņa piemiņas istaba. Pils parka teritorijā izveidots sporta un bērnu rotaļu laukums. Pagasta pārvaldes un kultūras nama ēkā, kas atrodas senākajā skolas namā, darbojas arī bibliotēka un iekārtotas telpas ģimenes ārsta praksei. Vairāk nekā 100 gadus darbojas Snēpeles amatierteātris, nodibināts vidējās paaudzes deju kolektīvs. Blakus atrodas brīvdabas estrāde. Tradicionāls kļuvis pasākums ”No jēriņa līdz teķim, no dzīpara līdz deķim”, kā arī kapelu sadraudzības koncerti (darbojas vietējā kapela “Kā ir, tā ir”).

Snēpeles ciemā atrodas divas baznīcas ar nelielām draudzēm – Snēpeles baptistu draudzes baznīca un Snēpeles evaņģēliski luteriskā baznīca.

Apdzīvotā vieta Snēpele veidojusies ap bijušo Snēpeles muižas centru. Gadsimtu gaitā mainījušies īpašnieki, no 1820. gada to apsaimniekoja barona Hāna (Hane, von Hahn) dzimta. 1856. gadā tika uzbūvēts kungu dzīvojamais nams – medību pils, ap kuru tika ierīkots parks. Labi saglabājusies bijušās muižas apbūve – stallis, klēts, pārvaldnieka māja, kalpu māja, spirta brūzis. Netālu atrodas muižas īpašnieku Hānu kapi ar 18 apbedījumiem. Kompleksam noteikts vietējās nozīmes pieminekļa statuss. Pēc agrārās reformas 1922. gadā pils nonāca valsts īpašumā un tur iekārtoja skolu, kas darbojās no 1924. līdz 2015. gadam.

Teritorija izmaiņas piedzīvoja 20. gs. otrajā pusē kā kolhoza “Snēpele” un Snēpeles ciema padomes centrālais ciemats. Tika uzceltas saimnieciskās būves – mehāniskās darbnīcas, graudu kalte, kartupeļu pagrabs, kā arī veikals–ēdnīca, sadzīves pakalpojumu punkts un bērnudārzs. Pēc kopsaimniecības likvidācijas notika zemes un ražošanas objektu privatizācija. Privatizēts arī dzīvojamais fonds. 1936. gadā Snēpeles centrā tika uzsākta baptistu baznīcas būve, kas atklāta 1940. gadā. Padomju okupācijas gados tā tika draudzei atņemta un tur ierīkota sporta zāle. 20. gs. 90. gados draudze to atguva un atjaunoja.

Luterāņu baznīca Snēpelē tika celta 17. gs. un pārbūvēta 1837. gadā un 1942. gadā. 1972. gadā tajā ierīkoja kolhoza klēti, vēlāk pārbūvēja par sporta zāli. Draudze atsāka darbību 1991. gadā. Izpostīto inventāru no jauna būvēja un veidoja no koka vietējais amatnieks Arvīds Ozoliņš.