Turlavas ciems, pagasta administratīvais centrs, atrodas Turlavas pagasta ziemeļu daļā, Bēršupītes krastā, netālu no autoceļa P112, 20 km attālumā no novada centra Kuldīgas un 171 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo Lipaiķu mācītājmuižas centru un Lipaiķu baznīcu, attīstījusies 20. gs. otrajā pusē kā kolhoza “Turlava” (vēlāk “Druva”) un Induļa (vēlāk Turlavas) ciema padomes centrālais ciemats. Turlavā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, veikals, Lipaiķu evanģēliski luteriskā baznīca, vairāki uzņēmumi. Apbūvi veido daudzīvokļu mājas un privātmājas, kā arī sabiedriskās ēkas.

Ir centralizēta ūdensapgāde, kanalizācija un ielu apgaismojums. Kuldīgas komunālais dienests veic atkritumu apsaimniekošanu.

2021. gadā Turlavā bija reģistrēti 288 iedzīvotāji.

Ciemā nav lielu ražošanas uzņēmumu. Vietējās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar augkopību, lopkopību, mežsaimniecību un produkcijas realizāciju, ir nostabilizējušās un turpina attīstīties. Iedzīvotāji strādā lauksaimniecībā, pašvaldības iestādēs un apkalpojošā sfērā. Biedrība “Turlavas mednieks” rūpējas par mežu, dzīvniekiem un aktīvo atpūtu.

Ciema tuvumā atrodas Kuldīgas–Aizputes šoseja, tiek nodrošināti sabiedriskā transporta pakalpojumi, tādēļ ir iespēja nokļūt apkārtējās pilsētās uz darbu, pēc sadzīves vai medicīnas pakalpojumiem. Ņemot vērā iedzīvotāju pārvietošanās paradumus (daudzi izmanto privāto transportu), pasažieru pārvadājumi 21. gs. 20. gadu sākumā kļuvuši retāki.

2022. gada septembrī tika slēgta Turlavas pasta nodaļa.

Turlavā ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums.

Ciemata centrs ir bijusī mācītājmuiža. Mūsdienās muižas dzīvojamajā mājā atrodas kultūras nams, bet kalpu mājā – pagasta pārvalde un bibliotēka. Sabiedriskā un kultūras dzīve ciematā ir aktīva, darbojas pašdarbības kolektīvi, norisinās dažādas sportiskās aktivitātes. Vasarās pasākumi notiek Dižgaiļu estrādē.

Izglītības pirmsākumi saistīti ar veco skolu mācītājmuižā. Baznīca bija tā, kas uzturēja skolotāja amatu un rūpējās par bērnu kristīgu audzināšanu, līdz Turlavā tika uzcelta skola. 1929. gada rudenī tika atklāta pašu (pagasta) būvētā jaunā divstāvu ēka. Pēc Otrā pasaules kara skola kļuva par septiņgadīgo skolu, 20. gs. 60. gados – par astoņgadīgo, bet 90. gados – par Turlavas pamatskolu. Mūsdienās tā ir mūsdienīga, sakārtota trīsstāvu ēka; rekonstrukcija veikta 2007. gadā. Skola realizē arī pirmskolas izglītības programmas.

Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1630. gadā. Altāris, ērģeļu prospekts, kancele un vitrāža ”Kalējciema ģerbonis” ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Baznīca visbiežāk tiek saistīta ar Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) drauga Karla Ferdinanda Frīdriha Amendas (Carl Ferdinand/Friedrich Amenda) vārdu, kurš dzimis Lipaiķos, jo viņa tēvs šeit kalpoja par mācītāju. K. Amendam tika izveidota piemiņas istaba bijušajā mācītājmuižā (mūsdienās Kultūras nams). Par Turlavas vēsturi un izciliem novadniekiem bagātīgus materiālus apkopojusi ilggadīgā Lipaiķu draudzes vadītāja Velta Krūmiņa. Novadpētniecības materiāli apkopoti arī Turlavas pamatskolā.