2004. gadā Valmieras Drāmas teātrī tapa piektais Feliksa Deiča R. Blaumaņa iestudējums – prozas dramatizējumu triptihs “Aizbirušais avots”. Režisors iestudējumā dramaturģiski pētī brīdi pirms laimes, kura vai nu var, vai nevar piepildīties pašu rakstura vai ārēju apstākļu dēļ. Iestudējums vēsta gan par liktenīgiem notikumiem, kuri spēj izmainīt dzīvi, gan par harmonisku dzīvi, kurā par notikumu kļūst reizē visparastākā un visneparastākā lieta – sastapšanās ar nākamo dzīvesbiedru un precību rituāls –, gan par dzīvi, kurā nenotiek itin nekas. Kad pienāk brīdis kaut kam notikt, cilvēki šo likteņa pavērsienu neizmanto, un jādzīvo ir tālāk.