Noveles centrā ir Jura aiziešana no mājām, lai būtu kopā ar Annu, un ar to saistītais traģiskais atrisinājums. Notikumi ir koncentrēti laikā. Novelē tēlota viena diena un nakts, no agra rīta, pulksten astoņiem, līdz nākamajai rītausmai. Šī koncentrācija ir ar dramaturģisku raksturu, sekojot klasiskajā drāmas teorijā akcentētajam principam, ka darbībai jāiekļaujas viena saules ritējuma robežās. Notikumu gaita iesākas ar konkrētu situāciju, Lielupmalieša gatavošanos braucienam uz baznīcu, taču viņu tajā pavadīt atsakās dēls Juris, jo tēvs aizvien vēl kavējas sniegt atbildi uz jautājumu, vai Jurim būs ļauts precēt Annu. Kad Lielupmalietis dēla vēlēšanos strupi un neatgriezeniski noraida, seko Jura saruna ar māti, kurā viņš paskaidro savu aiziešanu no mājām. Lielupmalieša un Mazupmalieša konflikta vēsture atstāstīta noveles otrajā epizodē, saistot to ar Jura gājienu uz Mazupmaliešiem un viņa satraukumu. Trešā epizode apraksta Jura ierašanos Annas mājās, kuras ir nabadzīgas un nolaistas. Savukārt ceturtajā ainā, kurā tēlotais notikums risinās vienlaikus ar iepriekšējo, raksturota Mazupmalieša bravūra krogā, kur viņš lepojas ar gaidāmajām meitas kāzām. Te Mazupmalietis atkal satiekas ar Lielupmalieti, kurš, līdzīgi citiem apkārtnes ļaudīm, krogā grib iegriezties pēc baznīcas apmeklējuma. Abu starpā izraisās strīds, kura laikā Lielupmalietis klūp un, nespēdams noturēties kājās, visu acu priekšā iekrīt peļķē pie kroga kāpnēm, iesveldamies negantās dusmās. Piektā epizode ir Mazupmaliešu mājās, kad pie Jura ar vēsti no Lielupmalieša divas reizes nāk kalps Mārtiņš, otrajā reizē atnesdams arī liktenīgo zīmīti. Sestajā ainā atspoguļota Jura un Annas aiziešana no mājām, kas saistāma ar pašnāvības domu izraisītu izmisīgu bēgšanu no cilvēkiem, un viņu traģiskā likteņa atrisinājums. Savukārt septītā noveles epizode veidota kā epilogs, tā tēlo divus bērnus, zēnu un meiteni, kuri ezera malā rīta agrumā atrod Jura un Annas pamesto zīmīti, kas izskaidro iepriekšējos notikumus.