Ciems izvietojies Dzeldas upes kreisajā krastā, netālu no autoceļa P116 (Kuldīga–Skrunda–Embūte), 56 km no novada centra Kuldīgas, 164 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 21 km no Skrundas, kas ir tuvākā pilsēta.  

2022. gadā Dzeldā reģistrēti 314 iedzīvotāji (2015. gadā bija 335 iedzīvotāji, 2000. gadā – 417, 1989. gadā – 408).

Dzelda ir Nīkrāces pagasta administratīvais centrs, kurā atrodas pagasta pakalpojumu pārvalde, Nīkrāces pamatskola, Nīkrāces pagasta bibliotēka, Nīkrāces atpūtas centrs, Nīkrāces saieta nams, veikals, pasta pakalpojumu punkts, primārās veselības aprūpes punkts, uzņēmumi un biedrības.

Galvenās uzņēmējdarbības nozares Dzeldas ciemā ir lauksaimniecība (augkkopība, gaļas lopu audzēšana), mežsaimniecība un kokapstrāde, kā arī tūrisma pakalpojumu attīstīšana. Lielākie uzņēmumi Dzeldā – SIA “ALPI-K” (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana), z/s “Akmentiņi” (augkopība un lopkopība), SIA “Dzeldas HES” (elektroenerģijas ražošana). Vietējie iedzīvotāji nodarbināti savās piemājas saimniecībās, pie zemniekiem vai uzņēmējiem, pašvaldības vai pakalpojumu sniegšanas iestādēs. Izmantojot personīgo transportu, iespējams nokļūt darbavietās ārpus apdzīvotās vietas.        

Pašvaldība nodrošina nepieciešamo infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstīšanai. Dzeldā ir gāzes vads, attīstīts un uzturēts ceļu tīkls, interneta un mobilo sakaru pārklājums. Centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Dzeldas ciemā izmanto 93 % iedzīvotāju. 2014. gadā tika rekonstruēti ūdensapgādes tīkli. Ir sakārtota ielu apgaismošana un atkritumu apsaimniekošana. Turpina attīstīties lauksaimniecības, kokapstrādes, tūrisma un viesmīlības uzņēmumi.

Nīkrācē skola darbojas kopš 1841. gada. No 1996. gada Nīkrāces pamatskola atrodas jaunās telpās pagasta centrā Dzeldā. Skolā tiek realizētas pirmsskolas, pamatskolas un tālmācības izglītības programmas, kā arī tiek piedāvāta interešu izglītība. 2015. gadā ieguvusi Ekoskolas statusu. 2003. gadā ekspluatācijā tika nodots skolas stadions, tam blakus atrodas atpūtas un āra trenažieru laukums. Skolā mācās gan Nīkrāces, gan tuvāko pagastu bērni. Kursē pašvaldības organizēts autotransports skolēnu pārvadājumiem. 

Kopš 1950. gada Dzeldā ir bibliotēka, 2008. gadā tās vajadzībām tika pārbūvēti divi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļi, pirms tam bibliotēka atradās Nīkrāces pamatskolas telpās.

Dzeldā atrodas Nīkrāces atpūtas centrs, kas izveidots 2002. gadā, pārbūvējot 1966. gadā celto ēdnīcas ēku. Atpūtas centrā ir zāle un telpas dažādām aktivitātēm. Te notiek amatierteātra izrādes, pašdarbnieku koncerti, semināri, izstādes. Darbojas sieviešu vokālais ansamblis ”Diantus” (2008) un amatierteātris “Brinida” (2012).

2011. gadā tika rekonstruēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un izveidots saieta nams, kurš darbojas kā pulcēšanās vieta veselības skolai, ģimenes atbalsta centram, tajā darbojas jauniešu iniciatīvu centrs, gardēžu klubiņš un sieviešu klubiņš, te var izmazgāt arī drēbes, vingrot uz trenažieriem, skatīties TV pārraides.

Aktīvākās biedrības Dzeldā ir “Nīkrāces mednieks” (1996) un “Nīkrācniekiem” (2008). Veselības un labdarības pasākumus Skrundā un apkārtnes pagastos rīko biedrība “Ventas krasti” (2003).

Pagasta sporta aktivitātēm tiek izmantots skolas sporta stadions, kā arī treniņu iespējas Skrundā. 

Dzeldas (Celde) vārds pirmoreiz minēts 1253. gada dokumentos. Apdzīvota vieta izveidojusies ap bijušo Diždzeldes (Groß-Dselden) muižu, kurā 1889. gadā bija 40 zemnieku sētas un 547 iedzīvotāji. Otrā pasaules kara beigu posmā te risinājās smagas kaujas un apdzīvotā vieta tika pilnībā nopostīta. 1949. gadā Dzeldā tika dibināts kolhozs “Varonis”, kurā apvienojās 21 saimniecība ar 300 ha kopplatību. Tālākas kolektivizācijas gaitā Dzelda kļuva par padomju saimniecības “Nīkrāce” un ciema padomes (vēlāk pagasta) centru. 20. gs. 60.–70. gados veidojās jauns, plašs ciemats. Tika uzceltas vairākas dzīvojamās mājas, veikals, ēdnīca, kokzāģētava, mehāniskās darbnīcas un citas padomju saimniecības ēkas. Pēc kopsaimniecības likvidēšanas un īpašumu privatizācijas 90. gados mainījās saimniekošanas veids un vajadzības. Dzeldas zemnieki un uzņēmēji spēja pielāgoties jaunajai situācijai un attīstīt savas saimniecības.