Nīkrāces pagasts atrodas Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Kuldīgas novada dienvidu daļā, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar Kuldīgas novada Rudbāržu pagastu un Skrundas pagastu, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastu un Kalvenes pagastu, kā arī Saldus novada Nīgrandes pagastu un Pampāļu pagastu. Attālums līdz novada administratīvajam centram Kuldīgai – 54 km, līdz galvaspilsētai Rīga – 165 km.

Pagasta platība ir 130,5 km². Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 520. Apdzīvotās vietas pagastā – Dzelda (vidējciems, pagasta centrs), Lēnas (mazciems), Nīkrāce (mazciems), Altrupe (mazciems), Bērzkrogs (mazciems), Tukums (mazciems), Rogas (mazciems), Vormsāte (mazciems), Mazdzelda (mazciems).

Pagasta ģerbonis tika apstiprināts 2008. gadā. Dalīts pēdā ar gliemežu griezumu (zils Ventas vilnis) un augšā trīs sarkani rombi (Nīkrāce, Dzelda, Lēnas).

Nīkrāces pagasts atrodas Rietumkursas augstienes malā – Bandavas un Embūtes paugurainē, kas pazeminās no 60–80 m virs jūras līmeņa rietumu daļā līdz 60–70 m virs jūras līmeņa austrumu daļā, kur sākas Kursas zemienes Pieventas līdzenums. Paugurainē virsu saposmo gravas un senlejas, augstākā vieta (131,9 m virs jūras līmeņa) ir pagasta dienvidrietumu daļā. Dabas lieguma “Ventas un Šķērveļa ieleja” lielākā teritorijas daļa (953 ha) atrodas Nīkrāces pagastā.

Galvenie tautsaimniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi ir māls, smilts, grants un kūdras krājumi. Pagasta teritorijā atrodas vienīgā labas bagātinātības kvarca smilts atradne Rietumlatvijā.

Augsnes cilmiezi veido morēnas (mālsmilts un smilšmāls), fluvioglaciālie (smilts) un limnoglaciālie (smilts un māls) nogulumi. Dominē viegla sastāva (mālsmilts, smilts) augsnes.

Nīkrāces pagasts atrodas pārejas joslā no Rietumkursas augstienes mēreni siltā uz Austrumkursas augstienes mēreni vēso agroklimatisko apakšrajonu. Teritorijai raksturīgs mēreni kontinentāls un vidēji mitrs klimats. Ventas ielejā klimatiskie apstākļi nedaudz atšķiras no apkārtējām teritorijām. Ventas ūdens, augsnes un krastu ekspozīcija veido apstākļus, kas tur nosaka atšķirīgas dienas un nakts temperatūras, lielāku relatīvo gaisa mitrumu, pastiprinātus ziemeļu un dienvidu virziena vējus izteiktos, bezmežu upju ieleju posmos.

Pagasta teritorijas upes pieder Ventas baseinam. Rietumkursas augstiene vaļņa veidā stiepjas paralēli Ventas tecējumam, un tai raksturīgas stāvas nogāzes. Tas nosaka, ka šajā apvidū dominē erozijas tipa reljefs, ko veido fluvioglaciālie un limnoglaciālie nogulumi. Daudzas šī apvidus Ventas pietekas tek pa diezgan dziļām glaciālām ielejām. Upju kritumi šajā teritorijā ir ievērojami, 3–4 m uz 1 km, bet atsevišķos posmos pat vairāk nekā 7 m uz 1 km. Tādejādi, šī apgabala upes pieskaitāmas pie Latvijas ātrākajām upēm.

Garākās un nozīmīgākās upes Nīkrāces pagastā ir Ventas kreisā krasta pietekas – Koja (kopējais garums 25 km), Šķērvelis (kopējais garums 15 km), Lētiža (garums 32 km). Lielākais ezers pagastā ir Briņķu ezers (platība 11,7 ha). Pagastā ir vairāki dīķi. Purvu aizņemtās platības ir nelielas (apmēram 2 %).

Meži aizņem 52,2 % no pagasta teritorijas. Dominējošās koku sugas – bērzs, priede, baltalksnis, egle. Nīkrāces pagastā īpaši aizsargājamie meži aizņem 212,7 ha, aizsargājamās zemes gar ūdeņiem – 21,2 ha, aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – 12,3 ha.

Apvidus unikalitāte ir bagātīga ainavu telpa (ļoti izteiksmīgas un bioloģiski daudzveidīgas pauguru un upju ieleju nogāzes), kurā noteicošais raksturs ir Ventas upei, kā dabiskam sugu migrācijas ceļam, nozīmīgai zivju nārsta vietai un rekreācijas resursam. Dabas lieguma teritorijā atrodas daudzi ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti, kā arī nozīmīgi biotopi. 

Dabas mantojumu veido arī vietējas nozīmes dabas objekti un reljefa formas. Ventā ir izveidojušās straujteces un krāces – Paišu krāce, Krauju krāce, Gobdziņu krāce, Varkaļu krāce. Pavasara palu laikā ūdens līmenis var strauji un ievērojami celties pat par 7 m virs vasaras līmeņa. Pagastā atrodas Gobdziņu klintis ar alu Ventas kreisajā krastā, kā arī Sīpolkalns, Vīnkalns, Naudas kalns, Kāķu kalns, Runču kalns, Lapju grava un Zoslēnu grava.

Iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 520, blīvums – 4 iedzīvotāji uz km². Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. 2000. gadā pagasta teritorijā bija reģistrēti 827 iedzīvotāji, 2005. gadā – 770, 2010. gadā – 720, bet 2015. gadā – 670.

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā deportēja 19 nīkrāciešus, bet padomju otrreizējās okupācijas varas iestādes 1949. gadā deportēja 48 nīkrāciešus.

Padomju otrreizējās okupācijas laikā apdzīvotā vieta Nīkrāce bija Nīkrāces ciema padomes teritorijas centrs, Dzelda – padomju saimniecības ”Nīkrāce”, bet Lēnas – kolhoza “Darbs” centrs. Šeit arī notika lielāka iedzīvotāju koncentrēšanās un ciematu veidošanās. 1969. gadā Dzeldā bija 408, Lēnās – 98, Nīkrācē – 42 iedzīvotāji. Mūsdienās lielākās apdzīvotās vietas ir Dzelda un Lēnas.

Iedzīvotāji nodarbināti vietējās zemnieku saimniecībās, kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, pašvaldības iestādēs, kā arī ārpus pagasta.

Nīkrāces pagasta teritoriju ziemeļrietumu–dienvidrietumu virzienā šķērso valsts pirmās šķiras autoceļš P116 (Kuldīga–Skrunda–Embūte). Valsts otrās šķiras autoceļš P1277 (Kuldīga–Skrunda–Nīgrande) šķērso teritorijas austrumu daļu un pa valsts otrās šķiras autoceļu V1276 (Tukums–Dzelda) iespējams nokļūt pagasta centrā.

A/s “Sabiedriskais autobuss” transports kursē maršrutā Skrunda–Dzelda–Skrunda divas reizes dienā. Skolēnu pārvadājumus nodrošina pašvaldības autobuss. 

Pagastā tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums.

Dzeldā atrodas Nīkrāces pasta nodaļa.

Nīkrāces pagastā galvenās ražošanas nozares ir lauksaimniecība (augkopība, gaļas liellopu audzēšana, gaļas pārstrāde, piena lopkopība) un mežizstrāde. Arī kokapstrāde, biškopība, zivju audzēšana. Reģistrētas vairāk nekā 50 piemājas un zemnieku saimniecības, kā arī lielāki uzņēmumi. Tiek attīstīti tūrisma un viesmīlības pakalpojumi, netradicionālā saimniekošana, mazo hidroelektrostaciju (HES) darbība (Dzeldas HES, Rukaišu HES, Slugas HES un Lēnas HES). Pagasta centrā ir viens veikals un tālākās apdzīvotās vietas apkalpo autoveikals. Nīkrāces pagasta 13 daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu nodrošina SIA “Skrundas komunālā saimniecība”. Atkritumu apsaimniekošanu veic SIA “Eko Kurzeme”. Pagasta teritorijā atrodas augsta spiediena gāzes vads un vidēja spiediena gāzes vadi.

Nīkrāces (Briņķu) skola savu darbību sāka 1841./1842. mācību gadā, atradās Embūtes baznīcas pārziņā, piederēja pie tā sauktajām evaņģēliskajām luterāņu lauku tautas skolām. Līdztekus mācībām Nīkrāces skolā, līdz 1895. gadam notika mācības arī bijušajā Briņķu pagasta Jāņkrogā; pēc tam skolas apvienoja. 1895. gadā notika Nīkrāces skolas pārbūve par divstāvu ēku, tā uzsāk darbu kā divklasīgā ministrijas skola (jāmācās seši gadi, trīs klases, katrā klasē divas nodaļas). Skolā mācījās daudz bērnu no visas apkārtnes. Pirmā pasaules kara laikā – 1916.gadā – Nīkrāces skola tika evakuēta; tā sāka savu darbību kā latviešu bēgļu bērnu skola Igaunijā Narvas grīvā, bet 1918. gadā darbu no jauna uzsāka kā Nīkrāces sešklasīgā skola. 1944.–1945. gadā mācības Nīkrāces skolā nenotika, jo skolā atradās pirmās palīdzības punkts. 1945.–1949. gadā skola tika pārdēvēta par Aizputes apriņķa Nīkrāces septiņu klašu pamatskola, 1950.–1959. gadā – par Skrundas rajona Nīkrāces septiņgadīgo skolu, 1958. gadā – par Friča Deglava septiņgadīgo skolu, 1960. gadā skola tika iekļauta Saldus rajonā, 1962.–1992. gadā – Kuldīgas rajonā (no 1962. līdz 1963. gadam mācības notika deviņās klases, no 1963. gada – astoņās klasēs). Kopš 1992. gada – Nīkrāces pamatskola. 1996. gadā skola tika pārcelta uz jaunām telpām Dzeldā. Kopš 2002. gada pamatskolas telpās notiek arī pirmskolas izglītības programmas apguve. 2003. gadā ekspluatācijā tika nodots sporta stadions. 2015. gadā ieguva Ekoskolas statusu. 

2002. gadā tika dibināts Nīkrāces Atpūtas centrs, pārbūvējot 1966. gadā celto ēdnīcas ēku. Atpūtas centrā ir zāle un telpas dažādām aktivitātēm. Te notiek amatierteātra izrādes, pašdarbnieku koncerti, semināri, izstādes. Darbojas sieviešu vokālais ansamblis ”Diantus” (2008) un amatierteātris “Brinida” (2012). 2011. gadā tika rekonstruēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un izveidots saieta nams, kurš darbojas kā pulcēšanās vieta veselības skolai, ģimenes atbalsta centram, tajā darbojas jauniešu iniciatīvu centrs, gardēžu klubiņš un sieviešu klubiņš, te var izmazgāt arī drēbes, vingrot uz trenažieriem, skatīties TV pārraides. Pagasta  sporta aktivitātēm tiek izmantots skolas sporta stadions. Kopš 1950. gada Dzeldā ir Nīkrāces bibliotēka, 2008. gadā tās vajadzībām tika pārbūvēti divi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļi, pirms tam bibliotēka atradās Nīkrāces pamatskolas telpās.

Vēsturiski teritorija pieder Embūtes evanģēliski luteriskās draudzes apgabalam, Lēnās darbojas Svētā Trīsvienības Romas katoļu draudze.

Aktīvākās biedrības ir “Nīkrāces mednieks” (1996) un “Nīkrācniekiem” (2008) Dzeldā. Veselības un labdarības pasākumus Skrundā un apkārtnes pagastos rīko biedrība “Ventas krasti” (2003).

Nīkrāces pagasta iedzīvotājiem ir pieejama ambulatora medicīniska palidzība Dzeldā, ģimenes ārstu prakses atrodas Skrundā, Saldū, Kuldīgā.

Nīkrāces pagasta teritorija ir sena apdzīvota vieta. Pirmās ziņas par apvidu saglabājušās no 1253. gada, kad dokumentos minēta Dzelda (Celde). Mūsdienu Nīkrāces pagasta teritorijā vēsturiski atradās Alturpes muiža (Gut Altdorf), Briņķu muiža (Gut Brinkenhof), Dižvormsātes muiža (Gut Groß Wormsahten), Lēnu muiža (Gut Lehnen), Lieldzeldes muiža (Gut Groß Dselden), Lielnīkrāces muiža (Gut Groß Neikratzen), Mazdzeldas muiža (Gut Klein Dselden) un Tukuma muiža (Gut Tuckumshof).

19. gs. Nīkrāces pagasta teritorijā bija vairāki mazi pagasti. 20. gs. 20. gados, agrārās reformas laikā, muižu zemes sadalīja jaunsaimniecībās, bet ēkas nodeva sabiedrisko organizāciju (lauksaimnieku, piensaimnieku, bibliotēku u. c. biedrību) rīcībā. 1935. gadā Aizputes apriņķa Nīkrāces pagasta (līdz 1920. gadam to sauca par Briņķu pagastu) platība bija 9160 ha, un tajā dzīvoja 1784 iedzīvotāji. 1945. gadā Nīkrāces pagastā izveidoja Nīkrāces, Lieldzeldas un Varoņu ciema padomes (Lēnu ciema padome ietilpa Rudbāržu pagastā), bet 1949. gadā pagastu likvidēja. Otrā pasaules kara beigās (1944./1945. gada ziemā) pagasta teritorijā risinājās ļoti smagas kaujas. Nīkrāces pagasts tika pilnībā nopostīts. Padomju otrreizējās okupācijas laikā tika dibināti pirmie kolhozi – “Komjaunatnes 30 gadi“, “Varonis”, “Arājs“ un “Parīzes Komūna”. 1957. gadā tika izveidota padomju saimniecība “Nīkrāce” (1989.– 1991. gadā paju sabiedrība “Nīkrāce“, kas vēlā tika pārveidota par SIA “Dzelda“ un paju sabiedrību “Lēnas“). Kolektīvās lauksaimniecības uzņēmumi savu darbību beidza, kad 20. gs. 90. gadu zemes reformas laikā notika īpašumtiesību atgūšana un zemes privatizācijā, izveidojās daudzas zemnieku un piemājas saimniecības. Nīkrāces ciems ietilpa vairākos rajonos, proti, Skrundas (1949–1959), Saldus (1959–1962) un Kuldīgas (pēc 1962. gada). Nīkrāces ciemam 1954. gadā tika pievienoti likvidētie Varoņu un Lēnas ciemi, 1959. gadā – Rudbāržu ciema padomju saimniecības “Nīkrāce” teritorija, bet 1966. gadā Nīkrāces ciema padomju saimniecības “Rudbārži” teritorija tika pievienota Rudbāržu ciemam. 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. 2009. gadā Nīkrāces pagasts kā administratīva teritorija tika iekļauts Skrundas novadā, bet 2021. gadā Skrundas novads tika iekļauts Kuldīgas novadā.

Nīkrāces pagasta teritorijā ir dažādu laikmetu kultūrvēsturiski objekti. Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Nīkrāces jeb Upenieku pilskalns, Dzeldas jeb Dzelzgales pilskalns, Vormsātes pilskanls, Imuļu jeb Lēnu pilskalns un Lēnu senkapi (20. gs. 30. gados Venta te izskaloja kuršu vēlā dzelzs laikmeta un agro viduslaiku bronzas rotaslietas). Namdaru pilskalns ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ar diviem torņiem un velvētiem griestiem, celta 1750.–1756. gadā. Tajā apskatāmi mākslinieciski vērtīgi biktssoli un 18. gs. būvētas ērģeles, kā arī citi priekšmeti, kuriem ir mākslas pieminekļa statuss. Baznīcas apakšzemes velvēs apbedīti divi no pēdējiem Piltenes bīskapiem. 2000. gadā baznīcā tika uzcelts jauns galda altāris Baznīcas tuvumā atrodas mācītājmāja (18 .gs.) un lapene, kā arī agrākais Lēnu krogs (mūsdienās apdzīvota māja Ventaskrasti; valsts nozīmes arhitektūras piemineklis) – 19. gs. sākumā celta ēka ar manteļskursteni, kas būvēts no mājas pamatiem.

Lēnu muiža celta 19. gs. sākumā. Smagnēja vienstāva U veida akmens ķieģeļu mūra garenbūve ar izbūvētiem bēniņiem, kuras galvenajā fasādē simetriski izvietots mezonīns ar tā saukto palladio tipa četru kolonu portiku, kas balsta trīsstūra frontonu. Baronam Frīdriham fon Firksam (Friedrich von Fircks) tā bija kā vieta medībām un atpūtai nedēļas nogalēs. Ēku ansamblis daudz cieta no pārbūvēm, muižas parks nav saglabājies. Ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas.

Vormsātes muiža celta 18. gs. beigās. 1905. gadā nodedzināta, vēlāk atjaunota. Celtni grezno garenbūves labajā fasādē pievienotais cilindriskais tornis ar konisku noslēgumu. Apbūves ansamblī saglabājušās vairākas saimniecības ēkas, kuras pakāpeniski tiek atjaunotas. No parka saglabājušies atsevišķi vērtīgi koki. 

Lēnās atrodas piemiņas vieta Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam. Šajā vietā atrodas arī piemineklis Neatkarības kara uzvaras gājienam, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments (atklāts 2007. gadā). 

Piemineklis “Pieta” – Otrā pasaules karā kritušo padomju armijas karavīru brāļi kapi – atrodas Skrundas–Vaiņodes ceļa labajā pusē un ir lielākie Kuldīgas novadā. Karavīru kapos apglabāti vairāk nekā 3000 kritušo. Pieminekli 1979. gadā veidoja tēlniece Līvija Rezevska.

Piemiņas akmens pagasta represētajiem atrodas ceļu krustojumā pie Lēnu baznīcas; uzstādīts 1989. gadā. 

Dzeldas centrā, pagasta pakalpojumu pārvaldes ēkā, var apskatīt Vēstures istabu.

Latviešu notārs, politiķis, publicists Kristaps Bahmanis dzimis Briņķu (mūsdienās Nīkrāces) pagasta Sareikās.