Lēnas ir ciems, kas izvietojies Nīkrāces pagasta ziemeļaustrumu daļā pie Imalas (Lēnupes) ietekas Ventā 3 km no pagasta centra Dzeldas, 40,5 km no novada centra Kuldīgas un 156 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lēnu muižas (Lehnen) centru. Daļa ciema ar Lēnu baznīcu un krogu atrodas ziemeļos no muižas pie autoceļa P116 (Kuldīga–Skrunda–Embūte) un Kojas ietekas Ventā. Lēnu muiža vēsturiski ietilpa Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā. 1949. gadā izveidoja Lēnas ciema padomi, teritorijā tika nodibināts kolhozs “Darbs”. 1949.–1954. gadā Lēnas bija Lēnas ciema padomes un kolhoza centrs, tad to pievienoja Nīkrāces ciema padomei, kurā atradās padomju saimniecības “Nīkrāce” ražošanas iecirknis. 1969. gadā Lēnās tika reģistrēti 98 iedzīvotāji, 2000. gadā – 73, 2015. gadā – 32; mūsdienās iedzīvotāju skaits turpina samazināties.

Ciemā atrodas Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, kas ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Saimnieciskā darbība ciemā saistīta ar Lēnu muižas un ūdensdzirnavu atjaunošanu, kā arī ar apkārtnes sakārtošanu, tūrisma (arī ūdenstūrisma) un viesmīlības pakalpojumu attīstību.

Elektroenerģiju ražo uz dzirnavu dīķa izveidotā Lēnu dzirnavu hidroelektrostacija.

Ciemā ir sakārtota komunālā infrastruktūra un ceļi. Nelielā apmeklējuma dēļ tika slēgta Lēnu bibliotēka, pasta nodaļa un veikals. Pakalpojumi (arī veselības aprūpes) pieejami pagasta centrā Dzeldā vai Skrundas pilsētā. Galvenokārt tiek izmantots privātais autotransports. Divas reizes dienā kursē a/s “Latvijas Sabiedriskais autobuss” transports maršrutā Skrunda–Lēnas–Nīkrāce.

Lēnas ir sena kuršu apdzīvota vieta, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1253. gadā, kad, dalot krustnešu iekarotās zemes, šo novadu ieguva bīskaps. 1722. gadā Lēnas nopirka Durbes muižas īpašnieks E. F. fon der Osten-Sakens (E. F. von der Osten-Sacken), atdodams Lēnu baznīcu katoļiem. 1728. gadā Lēnu, Līces un Mugurkaula muižas nopirka bīskaps Kšištofs Antonijs Šembeks (Krzysztof Antoni Szembek) un 1730. gadā tās nodeva Piltenes bīskapa rīcībā. 1750.–1756. gadā Lēnās tika uzcelta mūsdienās redzamā katoļu mūra baznīca, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ar diviem torņiem. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi baznīcā ir ērģeles, kas tapa 18. gs. beigās, un biktssoli, kas tapa 17. un 18. gs. Te atrodas arī citi vērtīgi mākslas priekšmeti, piemēram, koka krucifikss, Kristus figūra, lustra, kauss un patēna. Baznīcas apakšzemes velvēs apbedīti divi no pēdējiem Piltenes bīskapiem. Lēnu draudzē strādāja vēlākais kardināls Juliāns Vaivods. Ceļu krustojumā pie Lēnu baznīcas atrodas piemiņas akmens visiem represētajiem Nīkrāces pagasta iedzīvotājiem, kas atklāts 1989. gadā.

Lēnu senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Atrodas Ventas malā, 0,2 km no mācītājmājas. 20. gs. 30. gados Venta te izskaloja kuršu vēlā dzelzs laikmeta un agro viduslaiku bronzas rotaslietas.

Imuļu (Lēnu) pilskalns atrodas uz austrumiem no Imuļu mājām Lēnas upītes krastā, purvainas pļavas ielokā. 7 m augstais pilskalns, kas audzis lapu kokiem un eglēm, ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Lēnu muiža celta 19. gs. sākumā. Smagnēja vienstāva U veida akmens ķieģeļu mūra garenbūve ar izbūvētiem bēniņiem, kuras galvenajā fasādē simetriski izvietots mezonīns ar tā saukto palladio tipa četru kolonu portiku, kas balsta trīsstūra frontonu. Baronam Frīdriham fon Firksam (Friedrich von Fircks) tā bija kā vieta medībām un atpūtai nedēļas nogalēs.

1919. gada 27. janvārī pie Lēnām cīnījās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera Oskara Kalpaka bataljons. Muižas ēku no 1919. gada janvāra beigām līdz 3. martam 1. latviešu atsevišķais bataljons izmantoja kā atbalsta punktu (bija jāatbrīvo Lēnu muižas apkārtne, lai būtu iespējams forsēt Ventu iepretim Jaunmuižai). Mūsdienās te ir sākums (pie Lēpeniekiem) pārgājiena maršrutam “Kalpaka taka”. Šajā vietā atrodas arī piemineklis Neatkarības kara uzvaras gājienam, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments (atklāts 2007. gadā).

No 1927. gada muižā darbojās Lēnu četrklasīgā pamatskola, 1937. gadā to nelielā skolēnu skaita dēļ apvienoja ar Rudbāržu skolu. Padomju okupācijas laikā muižas ēkā atradās kolhoza kokdarbnīcas, tika ierīkoti dzīvokļi. 1965. gadā ēkā atvēra tautas namu, kurā notika kino demonstrējumi un citas kultūras aktivitātes. Ēku ansamblis daudz cieta no pārbūvēm, muižas parks nav saglabājies. Ir saglabājušās vairākas saimniecības ēkas. 

Lēnu dzirnavas celtas 1844. gadā. Līdz 20. gs. 50. gadiem tās tika izmantotas, lai maltu graudus. Mūsdienās Lēnu dzirnavas piedāvā atpūtu pie atjaunotajiem Lēnu dzirnavu dīķiem, kuros var makšķerēt, kā arī ir iespēja apskatīt atjaunoto dzirnavu ēku, dzirnavu ratu un antikvāru priekšmetu kolekciju.