Mūsdienu Rītausmu ciema teritorija 13. gs. atradās zemgaļu Plānes zemē, kas ietilpa lielākā administratīvi teritoriālā vienībā – Upmalē. Kopš 15. gs. otrās puses, kad Vācu ordenis Livonijā uzcēla Bauskas pili, aptuveni šeit gāja robeža starp Vācu ordeņa Livonijā Bauskas fogta tieši pārvaldītajiem īpašumiem un muižniekiem izlēņoto zemi. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā te joprojām robežojās hercoga īpašumi ar privātajām muižām, bet vēlāk, Krievijas Impērijas sastāvā, privātmuižu zeme robežojās ar valstij piederošo Bauskas Pilsmuižu. Šeit 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē bija robeža arī starp Bornsmindes (vēlāk – Īslīces) un Pilsmuižas (vēlāk – Bauskas) pagastiem. Mūsdienu Rītausmu teritorija senāk nebija blīvi apdzīvota, te atradās tikai nelielā Mariannu pusmuiža (Mariannenhof) un dažas zemnieku sētas.
Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1945. gadā Īslīces pagastā tika izveidotas trīs ciema padomju – Īsīces, Lībiešu un Plānītes – administratīvās teritorijas, bet Bauskas pagastā divas – Bauskas un Strautnieku. 1963. gadā, kad tika likvidēts Bauskas ciems, visa mūsdienu Rītausmu teritorija nonāca Īslīces ciemā. Padomju okupācijas gados šeit vispirms tika izvietota mašīnu un traktoru stacija, kas vēlāk tika pārveidota par meliorācijas mašīnu staciju un pēc tam par Latvijas lauksaimniecības tehnikas (Lauktehnikas) Bauskas rajona filiāli. Te tika būvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas gan Lauktehnikas darbiniekiem, gan Ļeņina kolhoza strādniekiem un kalpotājiem. Jauno ciematu oficiāli sauca par Mariannām, bet blakus tam esošā apdzīvotā vieta tika saukta par Lauktehniku. Šajos ciemos, kas bija saplūduši kopā, tika uzceltas mehāniskās darbnīcas, ēdnīca, veikals un Ļeņina kolhoza klubs.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Mariannas tika pārdēvētas par Rītausmām, bet tām blakus vēl kādu laiku saglabājās apdzīvotās vietas nosaukums – Lauktehnika. Mūsdienās arī bijusī Lauktehnika ir iekļauta Rītausmu ciema teritorijā.
