Vēsture un kultūras pieminekļi Īslīces pagasta teritorijā atrasti daudzi savrupatradumi, kas liecina par apdzīvotību jau kopš akmens laikmeta. Arheoloģisko pieminekļu statuss piešķirts Spradžu apmetnei un senkapiem, kas datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu, kā arī Ružu un Bajāru-Jaunzemju viduslaiku kapsētām. 13. gs. sākumā mūsdienu Īslīces pagasta teritorija ietilpa zemgaļu apdzīvotajā Upmales zemē. 1254. gadā, kad Vācu ordenis Livonijā un Rīgas bīskaps savā starpā sadalīja Zemgali, Upmales zemē tika pieminēta viena mazāka teritoriālā vienība – Plāne. Tā nonāca bīskapa pakļautībā. Arī vēlākos dokumentos pieminēts Plānes vārds. Šo zemgaļu apdzīvoto novadu var identificēt kā teritoriju, kas atrodas Mūsas kreisajā krastā un kurā ietilpst Īslīces un Plānītes upju baseini. Plānes zemes nosaukums tiek saistīts tieši ar Plānītes upīti, kuru Lietuvā sauc par Ploni. 1290. gadā Vācu ordenis Livonijā piesavinājās arī īpašumus Zemgalē, kas piederēja Rīgas arhibīskapam, pamatojoties uz savu ieguldījumu, kad tika apspiesta pēdējā zemgaļu sacelšanās.
Nākamajos gadsimtos šeit bija mazapdzīvots apvidus, jo liela daļa zemgaļu vai nu tika iznīcināti karos, vai arī aizgāja uz Lietuvu. Vācu ordenis Livonijā šo teritoriju sākotnēji pārvaldīja no Mežotnes, vēlāk, no 15. gs. vidus, administratīvais centrs atradās Bauskas pilī un mūsdienu Īslīces pagasta teritorija ietilpa Bauskas fogtejā. Tagadējā Īslīces pagasta zemes Vācu ordeņa Livonijā mestrs Johans fon Mengede (Jochann von Mengede) 15. gs. 60. gados izlēņoja vasaļiem. 1513. gadu var uzskatīt par pirmsākumu Īslīces (Isliz) muižai, kura vēlāk kļuva par pusmuižu, kad par muižas centru kļuva Kaucminde (Kauzmünde). Otra lielā muiža bija Bornsminde (Bornsmünde), kur fon Šepingu (von Schoeppingk) dzimta saimniekoja vairāk nekā četrus gadsimtus – no 15. gs. beigām līdz pat 1920. gadam. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šī teritorija administratīvi atradās Bauskas pilskunga iecirknī un Bauskas draudzes novadā, vēlāk – Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas Bauskas apriņķī.
19. gs. pirmajā pusē visa vēlākā Īslīces pagasta teritorija piederēja trim muižām – Greizdarbei (Greiersdorf), Bornsmindei un Kaucmindei (1833. gadā Bornsmindes īpašnieks saviem īpašumiem pievienoja arī Greizdarbes muižu). Daudzas senākās mazās muižas kļuva par pusmuižām, Bornsmindei tādas bija Bērzumuiža jeb Plānborne (Planenborn), Jaunā muiža (Neuhof), Augšgaļu (Auschgall) muiža un Struku (Strucken) muiža. Savukārt par Kaucmindes pusmuižām kļuva Īslīces muiža, Ezeres muiža (Essernhof) un Dzirkales (Dsirkaln) muiža. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemes guberņā izveidojās muižu pagasti, kuriem tika doti lielo muižu nosaukumi. 1891. gadā pēc Bauskas apriņķa zemnieku lietu komisāra rīkojuma notika muižu pagastu apvienošana. Bornsmindes, Greizdarbes un Kaucmindes pagastu pārstāvji lēma par apvienošanos un jaunais pagasts saglabāja Bornsmindes nosaukumu.
1921. gada maijā tika mainīta Latvijas un Lietuvas robeža un tā rezultātā Bornsmindes pagastam tika pievienotas Viteiku, Pastališķu, Miknuņu, Rudeņu, Lībiešu, Stāģeļu (Stogelišķu), Šķibeļu sādžas un Pograničas muiža. Agrārās reformas gaitā 20. gs. 20. gados pagasta muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniecībām. 1925. gadā, kad tika latviskoti daudzu pagastu nosaukumi, Bornsmindes pagastu pārdēvēja par Īslīces pagastu.
1935. gadā Īslīces pagasta teritorija aizņēma 98,6 km2 un tajā mitinājās 2195 iedzīvotāji. Latviešu īpatsvars tolaik bija 87,2 %. Pagastā bija 387 zemnieku saimniecības, divas tvaika dzirnavas un vienas vējdzirnavas, divas kokzāģētavas, pienotava un septiņi pārtikas veikali.
Padomju Savienības okupanti 1941. gada 14. jūnijā no Īslīces pagasta deportēja 33 iedzīvotājus, bet 1949. gada 23. martā – 78.
Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1945. gadā Īslīces pagasta teritorijā izveidoja trīs administratīvi teritoriālas vienības – Īslīces, Lībiešu un Plānītes ciemu –, bet pašu pagastu 1949. gada nogalē likvidēja. 1954. gadā Plānītes ciemu pievienoja Īslīces ciemam, kuram 1963. gadā pievienoja daļu no likvidējamiem Bauskas un Rundāles ciemiem, bet 1966. gadā – arī daļu no Lībiešu ciema. Savukārt tajā pat 1966. gadā daļu no Īslīces ciema teritorijas (ieskaitot bijušo Bornsmindes un Kaucmindes muižu centrus) pievienoja Pilsrundāles ciemam.
Pēc Otrā pasaules kara Īslīces pagastā notika kolektivizācija, kad izveidojās vairākas nelielas kolektīvās saimniecības (kolhozi) un padomju saimniecības (sovhozi). Vēlāk tās tika apvienotas un 1966. gadā šeit atradās padomju saimniecība “Īslīce” 3347 ha platībā, kā arī trīs kolektīvās saimniecības – Ļeņina kolhozs 2348 ha platībā, “Komunārs” 2636 ha platībā un “Priekšzīme” 1596 ha platībā. Šīs trīs kolektīvās saimniecības 1975. gadā tika apvienotas vienā lielā Ļeņina kolhozā.
1990. gadā tika atjaunots Īslīces pagasts bijušā Īslīces ciema robežās. 2000. gadā pagastā bija 4377 iedzīvotāji, no tiem latvieši bija 70,9 %, krievi – 10,2 % – un lietuvieši – 9,1%. Kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas Īslīces pagasts atrodas Bauskas novadā. No 2020. gada pagasta teritorija ir nedaudz samazinājusies un zaudējusi daļu no iedzīvotājiem, jo Bērzkalnu ciema teritorija tika pievienota Bauskas pilsētai.
Piemiņas akmens un piemiņas birzs ģenerālim Krišjānim Berķim atrodas viņa dzimto māju “Bērzukrogs” vietā. Pie bijušā pagasta nama, kas atradās Īslīču mājās, ir izveidota piemiņas vieta “Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībniekiem, represētajiem, pasaules kara ceļos zudušajiem”.
