Ādžūni ir ciems Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, pie Svirkales upītes. Tas atrodas 80 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 13 km no novada centra Bauskas, 10 km no pagasta centra Rītausmām un 2,7 km no Lietuvas robežas.

Ciema apbūvi galvenokārt veido viensētas un privātmājas, bet ir arī dažas daudzdzīvokļu mājas. Ādžūnos atrodas pašvaldības bibliotēka, kas ir Bauskas Centrālās bibliotēkas struktūrvienība.

Ādžūnu ciema iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 152.

Uz Ādžūniem ar autotransportu var nokļūt, braucot pa valsts vietējo autoceļu V1028 (Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža). Sabiedrisko transportu nodrošina satiksmes autobusi, kuri nogādā pasažierus līdz pagasta centram Rītausmās un novada centram Bauskā.

Ādžūnos ir pieejami mobilie sakari un internets.

Ādžūnu sādža redzama jau 1866. gadā izdotajā kartē, bet sādžas vēsture ir senāka. 20. gs. sākuma kartēs šajā sādžā atzīmēta 21 māja. Tolaik šī teritorija administratīvi piederēja Kauņas guberņas Paņevežas apriņķa Nocjūnu pagastam, kas vēlāk tika pārdēvēts par Žeimes pagastu.

1921. gada martā, kad tika grozīta Latvijas–Lietuvas robeža, Ādžūnu sādža nonāca Latvijas sastāvā. Tajā laikā šīs sādžas iedzīvotājiem piederēja 425 desetīnas (laukuma mērvienība – 1,09225 hektāri) zemes, tur dzīvoja 83 vīrieši un 104 sievietes. Bauskas apriņķa valde izlēma Ādžūnu sādžu pievienot Rundāles pagastam, lai gan iedzīvotāju vairākums vēlējās pievienoties Bornsmindes pagastam. Notika vairākas iedzīvotāju sapulces, kurās tapa lūgumraksti un pārsūdzības ar pamatojumu, ka Rundāles pagasta valde un skola ir daudz grūtāk sasniedzama slikto ceļu dēļ, it īpaši pavasaros un rudeņos. Savukārt Bornsmindes pagasta skola un pagasta nams atrodas tuvāk, un to labāku sasniedzamību nodrošina Bauskas–Žeimes lielceļš, pie kura atrodas gan Ādžūni, gan minētās iestādes. Lūgumraksti un pārsūdzības līdz pat rudenim tika iesniegtas gan Bauskas apriņķa valdei, gan Latvijas Iekšlietu ministrijai, bet abas šīs iestādes nepiekāpās un sākotnējo lēmumu nemainīja.

1933. gadā Ādžūniem tika piešķirts ciema statuss. Ciemā bija divas vējdzirnavas un divi pārtikas preču veikali.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1945. gadā Rundāles pagastā izveidoja vairākas ciemu administratīvās teritorijas. Tādā veidā Ādžūni kļuva par daudz plašāka Ādžūnu ciema centru ar savu ciema padomi un izpildkomiteju. 1954. gadā Ādžūnu ciemu kā administratīvi teritoriālo vienību likvidēja un pievienoja Rundāles ciemam. Savukārt 1963. gadā likvidēja Rundāles ciemu un Ādžūnus pievienoja Īslīces ciemam. Pēc lauksaimniecības kolektivizācijas Ādžūni daudzus gadus bija kolektīvās saimniecības “Komunārs” centrs, te atradās šī kolhoza kantoris, dzirnavas, kokzāģētava un klubs. Vēlāk šī kolektīvā saimniecība tika apvienota ar Ļeņina kolhozu un “Priekšzīmi”, turpmāk paliekot par Ļeņina kolhoza iecirkņa centru. Tolaik Ādžūnus bieži vien dēvēja par Komunāru.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kolhoza zeme un citi nekustamie īpašumi tika sadalīti un privatizēti, izveidojot daudzas zemnieku saimniecības.

Daudzi Ādžūnu ciema iedzīvotāji ir zemnieku saimniecību īpašnieki. Te ir reģistrētas trīs zemnieku saimniecības, četras sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas darbojas mežkopības, kravu pārvadājumu un galdniecības izstrādājumu nozarēs, kā arī viens individuālais komersants ūdens ieguves, attīrīšanas un piegādes nozarē. Te ir reģistrēti arī četri cita veida uzņēmumi. Ādžūnos darbojas viens mazumtirdzniecības (galvenokārt pārtikas) veikals.