Bērzi ir ciems Bauskas novada Īslīces pagasta vidus daļā, pie Plānītes upītes. Tas atrodas 75 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 10 km no novada centra Bauskas un 7 km no pagasta centra Rītausmām.

Ciema apbūvi galvenokārt veido viensētas un privātmājas, bet ir arī vairākas daudzdzīvokļu mājas un sabiedriskās ēkas. Ciemā atrodas Īslīces pamatskola un pašvaldības pakalpojumu centrs “Bērzi”, kurā ir ierīkota arī publiskā pirts un trenažieru zāle.

Bērzu ciema iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 267.

Bērzi atrodas valsts vietējo autoceļu V1028 (Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža) un V1029 (Ziedoņi–Bērzi–Lībieši–Lietuvas robeža) krustojumā. Sabiedrisko transportu nodrošina satiksmes autobusi, kuri pasažierus nogādā līdz pagasta centram Rītausmās un novada centram Bauskā. Mācību gada laikā skolēnus uz Īslīces pamatskolu nogādā pašvaldības autobusi.

Bērzos ir pieejami mobilie sakari un internets.

13. gs. šī vieta ietilpa zemgaļu apdzīvotajā Plānes zemē, kas ietilpa Upmales teritoriālajā veidojumā. 17. gs. beigu dokumentos pieminēta Plānbornes (Planenborn) muiža, kas vēlāk kļuva par fon Šepingu (von Schoeppingk) pārvaldītās Bornsmindes (Bornsmünde) muižas pusmuižu. Latvieši Plānborni dēvēja par Bērzumuižu.

19. gs. otrajā pusē Bornsmindes pagasta valdē tika diskutēts par jaunas skolas ēkas nepieciešamību. Pagasta valdes vairākums atbalstīja ieceri jauno skolu būvēt pie Bērzumuižas, jo tā atradās toreizējā Bornsmindes pagasta vidusdaļā. Blakus esošā nelielā Greizdarbes (Greiersdorf) pagasta valde nolēma pievienoties šīs skolas būvniecībai. Zemi piešķīra no muižas, bet gandrīz visas pārējās būvniecības izmaksas nācās segt no abu pagastu iedzīvotāju nodokļiem. 1887. gadā jaunā skolas ēka tika pabeigta.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas agrārās reformas laikā Bērzumuiža tika sadalīta un tika izveidotas jaunsaimniecības. Bijušajā pusmuižas centrā darbojās pienotava, kurā bija četri strādnieki, un tā piederēja 1924. gadā izveidotajai Bornsmindes piensaimnieku sabiedrībai.

20. gs. 30. gados skolas namā atradās Īslīces 2. pakāpes jeb sešu klašu pamatskola, kurā strādāja četri skolotāji.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā 1945. gadā Īslīces pagastā izveidoja triju ciemu administratīvās teritorijas. Kādreizējā Bērzumuiža tika iekļauta Plānītes ciema teritorijā. Plānītes ciemu likvidēja 1954. gadā un tā teritoriju iekļāva Īslīces ciemā. Lauksaimniecības kolektivizācijas laikā Bērzumuiža kļuva par kolhoza “Vārpa” centru, bet vēlāk, pēc tam, kad tika apvienotas kolektīvās saimniecības, šeit atradās Ļeņina kolhoza Vārpas iecirknis. Tāpēc mūsdienu Bērzus tolaik biežāk sauca par Vārpām. Kolhoza laikos bijušo muižas ēku pārbūvēja par klubu, Bērzos bija arī krejotava un mehāniskās darbnīcas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kolhoza zemes un citi nekustamie īpašumi tika sadalīti un privatizēti, izveidojot zemnieku saimniecības. Bijusī krejotavas ēka tika pārbūvēta par Īslīces pagasta pakalpojumu centru.

Īslīces skolai 1993. gadā tika uzcelta piebūve – jaunais mācību korpuss –, bet 2000. gadā tika uzcelta sporta zāle. 1999. gadā šī mācību iestāde no pamatskolas pārtapa par vidusskolu, bet 2018. gadā tā atkal tika atgriezta pamatskolas statusā.

Bērzu ciemā mūsdienās darbojas vairāk nekā 10 dažādu nozaru uzņēmumi. Visvairāk ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, no kurām trīs nodarbojas ar mazumtirdzniecību, citas darbojas kravu pārvadājumu, specializēto būvdarbu, grāmatvedības pakalpojumu un reklāmas biznesā. Vienīgais individuālais komersants specializējies fitnesa centru darbībā. Tā kā ciema apkārtnē ir auglīga lauksaimniecības zeme, tad šeit reģistrētas arī trīs zemnieku saimniecības. Bērziem pieguļošajā teritorijā vislielāko platību apstrādā Īslīces pagasta lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma – SIA “PS Līdums”, kas specializējies graudkopībā.

Bērzos darbojas divi mazumtirdzniecības (galvenokārt pārtikas) veikali.