Dzimis Rīgas vācbaltiešu inženiera, vēlākā Latvijas Neatkarības kara dalībnieka Oskara Karla Jakoba Gubiņa (arī Gūbins) un Alīdas Marijas Gubiņas (dz. Hermanovska, vēlāk Kurzemniece) ģimenē; vecāki šķīrušies. Mācījās Valsts Daugavpils ģimnāzijā; vēlāk, no 1928. līdz 1932. gadam, – Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kur nopietni pievērsies basketbola spēles apguvei. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas pabeigšanas no 1932. līdz 1940. gadam (ar pārtraukumiem) H. Gubiņš studēja Latvijas Universitātes (LU) Arhitektūras fakultātē. No 1935. gada latviešu studentu korporācijas “Selonija” biedrs. 1936.–1937. gadā obligātajā karadienestā; dienēja Jūras krastu aizsardzības eskadras (no 1938. gada – Kara flote) Mīnu divizionā; militārā specialitāte bija stūresvīrs signālists. Pēc dienesta bija valsts ierēdnis. Pēc tam strādājis arhitekta Aleksandra Klinklāva birojā.