Dzimis Rīgas vācbaltiešu inženiera, vēlākā Latvijas Neatkarības kara dalībnieka Oskara Karla Jakoba Gubiņa (arī Gūbins) un Alīdas Marijas Gubiņas (dz. Hermanovska, vēlāk Kurzemniece) ģimenē; vecāki šķīrušies. Mācījās Valsts Daugavpils ģimnāzijā; vēlāk, no 1928. līdz 1932. gadam, – Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kur nopietni pievērsies basketbola spēles apguvei. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas pabeigšanas no 1932. līdz 1940. gadam (ar pārtraukumiem) H. Gubiņš studēja Latvijas Universitātes (LU) Arhitektūras fakultātē. No 1935. gada latviešu studentu korporācijas “Selonija” biedrs. 1936.–1937. gadā obligātajā karadienestā; dienēja Jūras krastu aizsardzības eskadras (no 1938. gada – Kara flote) Mīnu divizionā; militārā specialitāte bija stūresvīrs signālists. Pēc dienesta bija valsts ierēdnis. Pēc tam strādājis arhitekta Aleksandra Klinklāva birojā.

Trīs gadus (1933–1936) H. Gubiņš spēlēja basketbola komandā “Gongs” – vispirms vienu sezonu (1933/1934) Latvijas basketbola meistarsacīkšu 2. klasē (valsts otrā līmeņa turnīrs), pēc tam divas sezonas (1934/1935, 1935/1936) meistarsacīkšu 1. klasē (vēlāk Virslīga). Lielākie panākumi “Gonga” sastāvā bija 1934. gadā izcīnītās tiesības komandai startēt 1. klases čempionātā un veiksmīgais starts 1934./1935. gada sezonas pirmajā pusē, kad “Gongs” pēc pirmā apļa spēlēm bija Latvijas meistarsacīkšu līdervienība (sezonu pabeidza 4. vietā). H. Gubiņš bija “Gonga” vadošais spēlētājs; bieži kā vienīgais komandas pārstāvis izraudzīts par valsts izlases kandidātu. 1935. gadā draudzības sacīkstēs ārpus valsts turnīra kā pastiprinājums startēja “V. Ķuzes” komandas sastāvā. Basketbolu spēlēja galvenokārt aizsarga pozīcijā.

1936. gadā “Gonga” vīriešu basketbola komanda beidza pastāvēt, un H. Gubiņš pārgāja uz “Universitātes sporta” vienību, kurā spēlēja līdz 1937. gadam. “Universitātes sporta” sastāvā aizvadīja 1936/1937. gada sezonu, kļuva par Latvijas basketbola meistaru jeb čempionu (1937), piedalījās starptautiskās spēlēs, tostarp izbraukuma turnejā Rietumeiropā (12.1936.–01.1937.). H. Gubiņš “Universitātes sporta” sastāvā piedalījās “Latvijas Vanagu” organizētā starptautiskā basketbola turnīrā 11.1937. Rīgā, bet drīzumā pārtrauca aktīva basketbolista gaitas valsts turnīros.

Līdztekus valsts turnīriem un arī pēc aktīvā sportista gaitu pārtraukšanas, no 1935. līdz 1940. gadam, H. Gubiņš startēja “Selonijas” komandas sastāvā Prezidiju konventa (PK) un vēlāk PKS (PK sports) organizētos LU studentu korporāciju basketbola turnīros. 1938./1939. gada sezonā H. Gubiņš “Selonijas” sastāvā izcīnīja meistara jeb čempiona titulu PKS basketbola meistarsacīkstēs.

Kā viens no 20. gs. 30. gadu labākajiem Latvijas basketbola aizsargiem H. Gubiņš tika iekļauts valstsvienībā. Izlases sastāvā oficiālās valstu sacīkstēs H. Gubiņš startēja tikai 1935. gadā. Saskaņā ar Latvijas Basketbola savienības (LBS) statistiku kopumā aizvadījis četras valstu sacīkstes. Izlasē debitēja 26.01.1935. Tallinā spēlē pret Igauniju (uzvara 35:18). Turpinājumā pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 05.1935. Ženēvā (Šveicē) Latvijas izlases sastāvā H. Gubiņš piedalījās visās trijās Latvijas valstsvienības spēlēs un kļuva par Eiropas čempionu.

Arī turpmāk, pirms olimpiskajām spēlēm (1936) un otrā Eiropas basketbola čempionāta (1937), H. Gubiņš ir bijis iekļauts Latvijas valstsvienības kandidātu sarakstā; piedalījies basketbola izlases kandidātu treniņos. Rīgas basketbola izlases sastāvā H. Gubiņš startēja arī t. s. pilsētu sacīkstēs, tostarp pret Krakovas, Tallinas, Varšavas izlasēm.

20. gs. 30. gados H. Gubiņš nodarbojies arī ar burāšanu un ledusburāšanu (ledus jahtu burāšanu).

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotās Latvijas okupācijas laikā, vairoties no PSRS varas iestāžu represijām un izmantojot savu vācisko izcelsmi, H. Gubiņš 1941. gada pirmajā pusē t. s. vācbaltiešu izceļošanas ietvaros pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Otrā pasaules kara laikā H. Gubiņš mobilizēts Vācijas bruņotajos spēkos, piedalījās karadarbībā Kurzemē, kur 1945. gadā nonāca Sarkanās armijas gūstā. Kopā ar vācu karagūstekņiem 1950. gadā H. Gubiņš no PSRS atgriezās Vācijā.

1952. gadā H. Gubiņš pārcēlās no Vācijas uz Kanādu. Apmetās Toronto, kur kļuva par būvuzņēmuma līdzīpašnieku un viceprezidentu. 20. gs. 50. gados īslaicīgi līdzdarbojās Toronto latviešu “YMCA” (Young Men’s Christian Association) basketbola komandas trenēšanā. H. Gubiņš līdzdarbojās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē Kanādā, ir bijis Toronto korporāciju kopas seniors.

Latviešu sporta sabiedrībā tika augstu novērtēts Latvijas basketbola izlases dalībnieku, tajā skaitā H. Gubiņa, sasniegums – čempionu tituls – pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 1935. gadā. Izlasei no Ženēvas atgriežoties Rīgā, Latvijas Olimpiskā komiteja organizēja svinīgu sagaidīšanu ar pasākumu programmu. H. Gubiņš kopā ar pārējiem izlases dalībniekiem 10.1935. tika apbalvots ar Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) sudraba balvām un Latvijas Rokasbumbu spēļu savienības diplomiem. Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1935. gada Latvijas basketbola izlase un tās dalībnieki iekļauti LBS Goda zālē.

1935. gada Latvijas basketbola izlasei un tās panākumiem ir veltīta režisora Aigara Graubas spēlfilma “Sapņu komanda 1935” (pirmizrāde 19.11.2012. Rīgā), kurā H. Gubiņa lomu atveidoja aktieris Arturs Krūzkops. 2013. gadā izdevniecība “Apgāds Zvaigzne ABC” laida klajā Ilzes Zvejas, A. Graubas un Andreja Ēķa grāmatu “Sapņu komanda 1935. Laika stāsti”, kurā līdzās spēlfilmas “Sapņu komanda 1935” scenārijam un stopkadriem ir sniegta plaša dokumentāla informācija.