Pilskalnu 1928. gadā uzmēroja un aprakstīja Ernests Brastiņš. 1974. gadā pilskalnā notika arheoloģiskie izrakumi Andreja Vaska vadībā.

Pilskalns ierīkots garas kalnu kaupres vidusdaļā, katrā galā izrokot divus grāvjus un uzceļot vaļņus. Pilskalna plakums 20 x 60 m liels, tā austrumu galā uzbērtā vaļņa augstums mūsdienās ir ap 1,5 m, plakuma rietumu galā valnis nolīdzināts. Pilskalna plakums, vaļņi un grāvji ievērojami postīti 20. gs. 20. gadu beigās, kad pilskalnā iekārtota sarīkojumu vieta. Šī iemesla dēļ apkārt kalnam gar sāniem izrakti 3 m plati pastaigu ceļi. Pilskalns ieaudzis mežā, tikai plakums ir brīvs no kokiem.

Pilskalna plakuma dienvidrietumu daļā divos izrakumu laukumos izpētīja 126 m² lielu platību. 0,1–1,6 m biezais kultūrslānis atklājās gar plakuma malu 2–6 m platā joslā, bet plakuma vidusdaļā tā nebija vispār. Celtņu un nocietinājumu paliekas, ierīkojot sarīkojumu vietu, gandrīz pilnībā iznīcinātas.

Plakuma dienvidu malā gar nogāzi atklājās 0,6 m plats un 0,3 m dziļš grāvis koka aizsargsienas nostiprināšanai. Plakuma dienvidrietumu stūrī atklājās nolīdzinātā vaļņa pamatkonstrukciju paliekas. Šajā vietā dabiskā kalna nogāze pastāvināta, uzberot smiltis un liekot 0,3–0,4 m lielus akmeņus vaļņa uzbēruma pamatā. Valnis lokveidā ietvēris plakuma galu, arī tā uzbērumā lietoti līdz 0,3 m lieli akmeņi, kas, valni nolīdzinot, daļēji nogrūsti nogāzē. Cieši valnim pieslēgusies kāda celtne, kurā bijusi no akmeņiem krauta krāsns. Krāsnij līdzās, nedaudz dziļāk, atklāja 1,1 x 1 m ieapaļas formas pavardu, kas 0,4 m iedziļināts pamatzemē.

Nedaudzo senlietu vidū – dzelzs vienasmens kaujas nazis, dzelzs sirpis, dzelzs rotadata, dzelzs nazītis, vērpjamās vārpstas māla skriemelis, akmens galoda, kaula smailis un daži citi atradumi. No māla bezripas trauku 440 lauskām 74,6 % bija ar apmesto, 22,8 % ar gludu, 2,6 % ar nagiekniebumiem klātu virsmu.

Pilskalns pieskaitāms 1. gadu tūkstoša otrās puses (visticamāk, 7.–9. gs.) pieminekļiem, ko izveidojuši latgaļi.

Obzerkalns nav iekļauts nevienā tūrisma ceļvedī. Acīmredzot tāpēc, ka tas atrodas mežā un ir grūti atrodams.