1993. gada janvārī Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu par Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas izveidošanu Ārējās tirdzniecības ministrijas sastāvā (vēlāk Ekonomikas ministrijas pakļautībā), kuras kompetencē bija patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzība un valsts politikas īstenošanas nodrošināšana tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu jomā. 1997. gada 27. jūlijā Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja tika pārveidota par Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centru un papildu iepriekš minētajām Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas funkcijām tam tika uzticēta arī reklāmas kontrole, tomēr joprojām netika paredzēti nekādi praktiski un efektīvi to realizēšanas mehānismi.
Ar 1998. gada 1. maiju tika izveidots Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas jau bija daudz plašākas, paredzot ne tikai kontroles veikšanu tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā, reklāmas kontroli, bet arī preču un pakalpojumu drošuma uzraudzību, līguma noteikumu uzraudzību, patērētāju kolektīvo interešu ievērošanas uzraudzību. Patērētāju tiesību aizsardzības centram tika dotas konkrētas pilnvaras normatīvo aktu ieviešanai, un tās pakāpeniski tikušas būtiski paplašinātas:
Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas regulāri tikušas paplašinātas, pievienojot funkcijām arvien jaunas nepārtikas preču grupas. Piemēram, kopš 2021. gada uzraudzībai pievienotas tādas preču grupas kā jūras kuģu aprīkojums, droni. Preču uzraudzībā galvenais iestādes uzdevums ir veikt pasākumus, lai preces, kas tiek piedāvātas Latvijas tirgū, atbilst tām noteiktajām būtiskajām prasībām, piemēram, lai rotaļlietas būtu drošas bērniem (nerada mehāniskus riskus, ķīmiskus riskus un citus). Būvizstrādājumiem savukārt svarīgas ir to ekspluatācijas īpašības, lai lietotāji tos izmantotu atbilstoši, piemēram, nesošajās konstrukcijās tiktu izmantoti atbilstošas stiprības būvizstrādājumi, logi augstākajos ēku stāvos iebūvēti ar atbilstošiem vēja slodžu rādītājiem. Noteiktām preču grupām, kā, piemēram, veļasmašīnām, spuldzēm, ledusskapjiem, pēdējos gados noteiktas tā saucamās ekodizaina prasības energoefektivitātei – resursu, piemēram, ūdens patēriņam, trokšņa līmenim.