Patērētāju tiesību aizsardzība pēdējos gados attīstījusies ļoti strauji – gan normatīvais regulējums, gan patērētāju tiesību ieviešanas mehānismi. Patērētāju politika atzīta par svarīgu, ņemot vērā lomu, kāda ir zinīgiem un aktīviem patērētājiem ekonomikas snieguma uzlabošanā un inovāciju un konkurences veicināšanā.
Ņemot vērā straujo globalizāciju, e-komercijas attīstību, jaunu digitālu tehnoloģiju attīstību, kā arī digitālu platformu veidošanos, tiek veidots arvien jauns tiesiskais regulējums un meklēti jauni veidi efektīvākai patērētāju aizsardzībai. E-komercijas attīstība radījusi jaunus un daudzveidīgus riskus patērētājiem tiešsaistē, tajā skaitā veicinājusi dažādas krāpnieciskas metodes – maldinošas prakses, manipulatīvu tehniku izmantošanu patērētāja lēmuma ietekmēšanai, krāpniecību, kā arī identitātes zādzības. Izmaiņas ir tik straujas, ka arī patērētāju politika nepārtraukti attīstās.
Svarīgs princips ir vienādas tiesības patērētājiem, veicot darījumus gan klātienes tirdzniecībā, gan tiešsaistē. Patērētājiem ir vienādas tiesības attiecībā uz preču kvalitāti, drošumu, kā arī līguma noteikumiem neatkarīgi no tā, vai prece iegādāta klātienes tirdzniecības vietā vai tiešsaistē. Vēl vairāk – atzīstot patērētāju ierobežotās iespējas preci tiešsaistes tirdzniecībā apskatīt un novērtēt, komersantiem paredzēti plaši patērētāju informēšanas pienākumi, kā arī lielā daļā pasaules patērētājiem dotas atteikuma tiesības no preces vai pakalpojuma 14 dienu laikā. Lai izmantotu atteikuma tiesības, patērētājam savs lēmums nav jāpamato, ka prece neatbilst līguma noteikumiem, patērētājs var vienkārši pārdomāt.
Būtiskas izmaiņas patērētāju tiesību attīstībā nesusi patērētāju pieaugošā interese par ilgtspējīgu, videi draudzīgu patēriņu un ētikas jautājumiem. Tas veicinājis uzņēmumu iesaistīšanos ilgtspējīgākā darbībā, ieviešot korporatīvās atbildības principus un veicinājis dažādu ilgtspējas un zaļo paziņojumu izmantošanu mārketinga aktivitātes. Patērētāji, kas vēlas ieguldīt ilgtspējīga patēriņa veicināšanā, labprāt izmanto sniegto informāciju lēmumu pieņemšanā. Diemžēl tā rezultātā daudzi uzņēmumi izmanto ilgtspējas paziņojumus un zaļos paziņojumus bez pamatojuma, maldinot patērētājus par savu produktu vai pakalpojumu ietekmi uz vidi vai ieguldījumu ilgtspējas mērķu sasniegšanā. Šāda rīcība būtiski kropļo uzņēmējdarbības vidi un mazina dažādu ilgtspējas veicināšanas pasākumu nozīmi, tādēļ zaļmaldināšanas un citu negodīgu prakšu apkarošanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
Liela loma patērētāju politikā pasaulē ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD). Tās ietvaros radīti daudzi normatīvi dokumenti, kas nosaka labas prakses principus dažādās jomās, piemēram, e-komercijā, preču drošumā, patērētāju tiesību uzraudzībā. Viens no būtiskākajiem organizācijas radītajiem dokumentiem ir Patērētāju politikas instruments (Consumer Policy Toolkit). Dokuments, ņemot vērā patērētāju tirgus darbību un to, kā patērētāji pieņem lēmumus, sniedz ietvaru labai praksei patērētāju politikas veidošanā, lai risinātu konkrētu tirgus problēmu, tajā skaitā sniedz apkopojumu iespējamiem risinājumiem, piemēram, noteikt aizliegumu kādai rīcībai, patērētāju informēšanas prasības, veikt patērētāju izglītošanu vai stingras uzraudzības darbības.
Mūsdienās politikas veidošanā liela nozīme tiek pievērsta patērētāju uzvedības izpratnei, lai izvēlētos atbilstošāko metodi patērētāju aizsardzības mērķu sasniegšanai. Piemēram, ļoti raksturīgi ir daudzas problēmas patērētāju aizsardzībā risināt ar obligātu informācijas norādīšanas pienākumu tirgotājiem. Diemžēl vairāk informācijas ne vienmēr nozīmē labāku patērētāju aizsardzību, jo tā var novērst patērētāju uzmanību no svarīgākajiem faktiem, tā var būt pārāk apjomīga un sarežģīta, tā var nogurdināt un tādējādi likt pieņemt nepārdomātu lēmumu. Tādēļ svarīgi izvēlēties gan atbilstošu informācijas apjomu, gan vienkāršu pasniegšanas veidu un atbilstošu brīdi informācijas sniegšanai. Cits būtisks aspekts ir īpašu patērētāju grupu (viegli ievainojami patērētāji) aizsardzība, kuri var būt īpaši pakļauti noteiktām negodīgām praksēm, piemēram, noteiktu vecuma grupu patērētāji (bērni, seniori) vai cilvēki īpašā situācijā (smagu slimību skarti cilvēki, cilvēki ar īpašām vajadzībām, jaunās māmiņas). Šo patērētāju aizsardzībai tiek veltīta pastiprināta uzmanība, nepieciešamos aizsardzības pasākumus vērtējot tieši no attiecīgajai grupai raksturīga skatupunkta.
