Izmantojot alternatīvos strīdu risināšanas mehānismus var izskatīt jebkuras domstarpības un strīdus, kurus iespējams risināt ārpus tiesas, izmantojot dažādus praksē izstrādātus, kā arī normatīvajos aktos noregulētus procesus. Biežāk šajos procesos tiek risināti strīdi, kas izriet no privātajām tiesiskajām attiecībām ģimenes tiesībās, mantojuma tiesībās, komercstrīdos, darba strīdos un citās civiltiesību apakšnozarēs. Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi var tikt piemēroti arī publiskajās tiesībās, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām un ierobežotā apjomā arī uz attiecībām, kas rodas krimināltiesībās. Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi piedāvā tādas procedūras, kas piemērotas pušu domstarpību un strīdu atrisināšanai personām vispieņemamākā veidā, vienlaikus saglabājot arī turpmāk labas savstarpējās darījuma attiecības vai partnerattiecības. Alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu satura pamatā ir rekomendējamie veidi un procedūras, ar kurām strīda puses pēc iespējas ātrāk var nonākt pie savstarpēji pieņemama izlīguma noslēgšanas. Būtiska nozīme ir pušu gribai atrisināt strīdu bez piespiedu mehānismu piemērošanas, savstarpēji vienojoties par iespējamajiem kompromisiem. Saturiski atšķirīgi aplūkojamas un pētāmas šķīrējtiesu procedūras, kurās pusēm tiek uzlikts obligāts strīda risinājuma pienākums. Šķīrējtiesas procesa gaitā pušu un šķīrējtiesas savstarpējās tiesības un pienākumi, kā arī procesuālās darbības konkrētāk regulētas šķīrējtiesas procesa gaitā, paredzot iespēju šķīrējtiesas spriedumu izpildīt piespiedu kārtā, izmantojot valsts tiesu spriedumiem noteiktos sprieduma izpildes piespiedu mehānismus.