Līdz ar Senās Romas valsts izveidošanos un nostiprināšanos, no personu pašiem savu privāto tiesību pašaizsardzības civiltiesiskajos strīdos pakāpeniski radās un izveidojās tiesas aizsardzība. Šo pāreju iezīmēja senākā zināmā Senās Romas tiesību kodifikācija – Divpadsmit tabulu likumi (Leges duodecim tabularum; 451.–450. gadā p. m. ē.). Pirmās rakstiskās liecības par civiltiesisko strīdu izskatīšanas procesuālo kārtību sniedzis romiešu jurists Gajs (Gaius) savā darbā “Institūcijas” (Institutiones, 2. gs. vidus). Romas valsts pastāvēšanas laikā nomainījās trīs privāttiesisko strīdu iztiesāšanas veidi:
No 12. gs. kontinentālajā Eiropā sāka attīstīties romāņu–ģermāņu tiesiskā sistēma, kuras pamatā bija Senās Romas tiesības. Viduslaiku Eiropas valstīs romāņu–ģermāņu tiesiskā sistēma tika ieviesta, ņemot vērā katras valsts nacionālās atšķirības. Šīs tiesiskās sistēmas pamatā bija rakstītais likums. Tiesneši, skatot lietas, pamatojās uz likumā nostiprināto procesuālo kārtību. Civilprocesam bija raksturīgs t. s. inkvizīcijas jeb izmeklēšanas process. Tiesnesim bija aktīva loma lietas sagatavošanā iztiesāšanai. Viņš bija apveltīts ar tiesībām uzdot jautājumus lietas dalībniekiem, lieciniekiem un ekspertiem, kontrolēt procesa gaitu. Romāņu–ģermāņu tiesību sistēma pastāvēja Vācijā, Francijā, Beļģijā, Austrijā, Holandē, Itālijā, Spānijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citur. Otra tiesību sistēma izveidojās Anglijā uz vietējo paražu normām – anglosakšu tiesības jeb vispārējās tiesības (angļu common law). Civilprocess tika veidots kā sacīkstes process, kurā tiesnesim bija piešķirta galvenokārt pasīva loma, bet strīda puses bija apveltītas ar procesuālo iniciatīvu visās procesa stadijās, gan vācot pierādījumus, gan sagatavojot lietu izskatīšanai. Lietas izskatīšanas gaitā tiesnesis neiejaucās pušu sacīkstes realizēšanā. Viņa uzdevums bija sekot procesa gaitai un izlemt procesuālos jautājumus, kā arī taisīt spriedumu lietā, vadoties no strīda pušu iesniegtajiem pierādījumiem un izteiktajiem argumentiem. Anglosakšu tiesību sistēmai raksturīga zvērināto tiesa. Lietas izskatīšanā liela nozīme bija tiesas precedentam.
Mūsdienās civilprocesa normas iekļautas arī rakstītajā likumā. Anglosakšu tiesību sistēma mūsdienās ir Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā (izņemot Kvebeku), Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Jamaikā un citur. Mūsdienās vērojama anglosakšu tiesību un romāņu–ģermāņu tiesību sistēmu konverģence un efektīva jauna civilprocesa modeļa meklējumi.