Eiropas Cilvēktiesību tiesas mērķis ir uzraudzīt ECK nostiprināto tiesību ievērošanu, izskatot sūdzības pret ECK dalībvalsti, ko iesniedz persona, personu grupa vai nevalstiska organizācija par savu tiesību pārkāpumu, vai arī dalībvalsts par tiesību pārkāpumiem citā dalībvalstī. Ja sūdzība atbilst pieņemamības kritērijiem, tiesa taisa spriedumu, kurā tā var konstatēt ECK pārkāpumu, piešķirt kompensāciju, uzlikt veikt īpašus pasākumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir 47 tiesneši – viens tiesnesis ievēlēts no katras Eiropas Padomes (Council of Europe) dalībvalsts uz deviņu gadu termiņu. Tiesu spriež viens tiesnesis, noraidot sūdzības, kas neatbilst pieņemamības kritērijiem; Komiteja trīs tiesnešu sastāvā, izskatot lietas, kurās tiesas prakse ir nostiprinājusies; Palāta septiņu tiesnešu sastāvā pārējās lietās un Lielā palāta 17 tiesnešu sastāvā īpaši nozīmīgas lietās. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas Palātā, sūdzības iesniedzējs un atbildētāja valsts var lūgt sūdzības atkārtotu izskatīšanu Lielajā palātā, ja sūdzība skar nopietnu ECK piemērošanas vai vispārsvarīgu jautājumu.

Tiesas spriedumu izpildi uzrauga Eiropas Padomes Ministru komiteja (Committee of Ministers of the Council of Europe). Ja tā uzskata, ka dalībvalsts atsakās izpildīt tiesas pasludināto spriedumu, Ministru komiteja var vērsties ar šo jautājumu tiesā, kas taisa spriedumu. Pēc Ministru Komitejas lūguma vai pēc augstāko tiesu lūguma no valsts, kura ratificējusi ECK 16. protokolu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa var sniegt arī konsultatīvu atzinumu par ECK un tās protokolu interpretāciju. Atšķirībā no sprieduma, kas ir saistošs, konsultatīvajam atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atrodas Strasbūrā un tai ir divas oficiālās darba valodas – angļu un franču.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas izveidošanu un darbības principus nosaka ECK. Tiesa lemj tikai par ECK un tās protokolos nostiprināto tiesību pārkāpumu, ko izdarījusi valsts, kurai ir saistoša ECK un attiecīgais protokols.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba organizatoriskos jautājumus regulē tās apstiprināts Tiesas reglaments (angļu Rules of Court, franču Règlament de la Cour).

Pirmo sēdi Eiropas Cilvēktiesību tiesa noturēja 23.02.1959., bet pirmo spriedumu pasludināja 14.11.1960. lietā “Lovless pret Īriju nr. 1” (Lawless v. Ireland No. 1). Sākotnēji lēmumus par sūdzību noraidīšanu pieņēma Eiropas Cilvēktiesību komisija (European Commission of Human Rights). Tikai komisija un valsts, pret kuru sūdzība bija iesniegta, varēja lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu izskatīt lietu. Kopš 01.11.1998., kad komisija tika likvidēta, Eiropas Cilvēktiesību tiesa darbojas pastāvīgi un ir tieši pieejama sūdzības iesniedzējiem. Līdz 2020. gadam Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatījusi 882 038 sūdzības (ieskaitot komisiju) un pasludinājusi 22 535 spriedumus, konstatējot vismaz vienu pārkāpumu 18 977 spriedumos, t. sk. pasludinājusi 144 spriedumus attiecībā uz Latviju, konstatējot pārkāpumus 115 spriedumos.

Ministru komiteja 2017. gadā pirmoreiz vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā par atteikšanos izpildīt tiesas spriedumu un 29.05.2019. tiesa konstatēja, ka Azerbaidžāna nav izpildījusi spriedumu lietā “Ilgars Mammadovs pret Azerbaidžānu” (Ilgar Mammadov v. Azerbaijan). Savukārt 10.04.2019. tiesa sniedza pirmo konsultatīvo atzinumu pēc Francijas Kasācijas tiesas lūguma.

Gadu gaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi būtiski ietekmējuši ECK dalībvalstu tiesību sistēmas un bijuši iedvesmas avots universālajiem un reģionālajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem visā pasaulē. Taču sūdzību izskatīšanas ātrumu tiesā ietekmē ievērojamais sūdzību skaits – uz 2020. gadu tās izskatīšanā atradās 59 800 sūdzības.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši ir neatkarīgi un nepārstāv valsti, no kuras izvirzīti. Tiesneši no sava vidus ievēlē tiesas priekšsēdētāju un viņa vietniekus uz trīs gadu termiņu. Kopš 18.05.2020. Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs ir Roberts Spano (Robert Spano, Islande), kurš pēc skaita ir 15. tiesas priekšēdētājs. Viņa vietnieks 2020. gada sākumā bija Jons Fridriks Kjelbro (Jon Fridrik Kjølbro, Dānija).

No Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ievēlēti tiesneši Egils Levits (1995–2004), Ineta Ziemele (2005–2014), Mārtiņš Mits (kopš 2015).