Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECK) izstrādāta Eiropas Padomes (EP; Council of Europe) ietvaros, kas Eiropā iedzīvināja galvenokārt Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā (The Universal Declaration of Human Rights, pieņemta 1948. gadā) pasludinātās pilsoniskās un politiskās tiesības. Tiesības nostiprinātas gan konvencijas 13 pantos, gan arī protokolu 16 pantos. Līdz 01.01.2020. konvencijai pievienoti 16 protokoli, kas paredz jaunas tiesības vai maina uzraudzības mehānismu.
Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz starpvalstu un individuālu sūdzību izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT; European Court of Human Rights), kura var konstatēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu. ECT spriedumi attiecīgajai dalībvalstij ir saistoši saskaņā ar starptautiskajām līgumtiesībām. ECT spriedumu izpildi uzrauga Eiropas Padomes Ministru komiteja (Committee of Ministers of the Council of Europe).
Pateicoties uzraudzības mehānisma darbībai (ECT un EP Ministru komiteja) un cilvēktiesību tradīcijām Eiropā, Eiropas Cilvēktiesību konvencija tiek uzskatīta par efektīvāko cilvēktiesību aizsardzības instrumentu pasaulē. Tā ir Eiropas Savienības tiesību sastāvdaļa, un 14. protokols paredz, ka Eiropas Savienība var pievienoties konvencijai.