AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 8. maijā
Mārtiņš Mits

spīdzināšanas aizliegums

(angļu Prohibition of torture, vācu Verbot der Folter, franču Interdiction de la torture, krievu запрещение пыток)
pilsoniskās un politiskās tiesības, kas ietilpst cilvēktiesībās

Saistītie šķirkļi

  • cilvēktiesības
  • Latvijas Republikas Satversme
  • starptautiskās tiesības
  • tiesības uz dzīvību
  • verdzības aizliegums
Amnesty International organizēta demonstrācija pret cilvēku spīdzināšanu. Dauningstrīta, Londona. 27.11.2005.

Amnesty International organizēta demonstrācija pret cilvēku spīdzināšanu. Dauningstrīta, Londona. 27.11.2005.

Fotogrāfs Michael Stephens. Avots: PA Images via Getty Images, 828240068.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorētiskie un praktiskie aspekti
  • 3.
    Vēsture
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorētiskie un praktiskie aspekti
  • 3.
    Vēsture

Spīdzināšanas aizliegums nodrošina apiešanās minimumu ar jebkuru cilvēku, lai aizsargātu cilvēka fiziskās un garīgās integritātes kodolu. Spīdzināšanas aizliegums ir pārkāpts, kad apiešanās sasniedz minimālo smaguma pakāpi (minimum level of severity). 

Teorētiskie un praktiskie aspekti

Parasti nošķir trīs vardarbīgas apiešanās veidus, kas ietilpst spīdzināšanas aizliegumā: spīdzināšana, necilvēcīga (t. sk. nežēlīga) un pazemojoša apiešanās. Spīdzināšana atšķiras ar apiešanās īpašu smaguma pakāpi un tās aizliegums starptautiskajās tiesībās atzīts par ius cogens normu (imperatīvā norma). Robežas starp trim apiešanās veidiem ir relatīvas, tās atkarīgas no dažādiem apstākļiem, piemēram, personas dzimuma, vecuma, subjektīvās uztveres, apiešanās ilguma, intensitātes, apstākļu kopuma. Vardarbīgas apiešanās rezultātā nodarītās ciešanas var būt fiziskas vai garīgas. Spīdzināšanas aizliegums ir absolūts, to nedrīkst ierobežot nekādos apstākļos.

Spīdzināšanas aizlieguma negatīvais aspekts uzliek valstij pienākumu respektēt apiešanās minimumu pret jebkuru cilvēku (piemēram, cietuma darbiniekiem nelietot nepamatotu spēku pret ieslodzīto), bet pozitīvais aspekts – veikt pasākumus, t. sk. pieņemt tiesību aktus, lai novērstu prettiesisku izturēšanos no valsts varas pārstāvju un privātpersonu puses (piemēram, izolēt vardarbīgu personu no ģimenes), veikt izmeklēšanu un sodīt vainīgās personas spīdzināšanas aizlieguma pārkāpuma gadījumā.

Vēsture

Vēsturiski spīdzināšanas aizlieguma aizmetņi rodami pirmajos nacionālajos pamattiesību dokumentos: 1689. gada Anglijas Tiesību hartā (English Bill of Rights), 1789. gada Francijas Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācijā (Declaration des Droits de l’Homme et du Citoyen), 1791. gada Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Konstitūcijas astotajā labojumā (The Eight Amendment to the United States Constitution).

Spīdzināšanas aizliegums nostiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) un reģionālajos cilvēktiesību pamatdokumentos (tiesības uz dzīvību), kā arī Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (Convention against Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment). Kopš 1998. gada spīdzināšanas aizliegums nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē.

Multivide

Amnesty International organizēta demonstrācija pret cilvēku spīdzināšanu. Dauningstrīta, Londona. 27.11.2005.

Amnesty International organizēta demonstrācija pret cilvēku spīdzināšanu. Dauningstrīta, Londona. 27.11.2005.

Fotogrāfs Michael Stephens. Avots: PA Images via Getty Images, 828240068.

Amnesty International organizēta demonstrācija pret cilvēku spīdzināšanu. Dauningstrīta, Londona. 27.11.2005.

Fotogrāfs Michael Stephens. Avots: PA Images via Getty Images, 828240068.

Saistītie šķirkļi:
  • spīdzināšanas aizliegums
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • cilvēktiesības
  • Latvijas Republikas Satversme
  • starptautiskās tiesības
  • tiesības uz dzīvību
  • verdzības aizliegums

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Dewulf, S., The signature of evil: (re)defining torture in international law, Antwerp, Portland, Intersentia, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Farrell, M., The Prohibition of Torture in Exceptional Circumstances, Cambridge, Cambridge University Press, 2013.
  • Joseph, S. and M. Castan, The International Covenant on Civil and Political Rights: Cases, Materials and Commentary, 3rd edn., Oxford, Oxford University Press, 2013, pp. 215–328.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nowak, M. and E. McArthur, The United Nations Convention Against Torture: a Commentary, Oxford, New York, Oxford University Press, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Peukert, W. und J.A. Frowein, Europäische Menschenrechtskonvention: EMRK-Kommentar, 3 Aufl., Kehl am Rhein, N.P.Engel Verlag, 2009, Seiten 42–58.
  • Renucci, J.-F., Droit européen des droits de l'homme: Droits et libertés fondamentaux garantis par la CEDH, 8eme éd., Issy-les-moulineaux: LGDJ, Lextenso editions, 2019, pp. 107–142.
  • Schabas, W.A., The European Convention on Human Rights: A Commentary, Oxford, Oxford University Press, 2015, pp. 164–200.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Mārtiņš Mits "Spīdzināšanas aizliegums". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/59725-sp%C4%ABdzin%C4%81%C5%A1anas-aizliegums (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/59725-sp%C4%ABdzin%C4%81%C5%A1anas-aizliegums

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana